Amerikāņiem piektais vai serbiem pirmais zelts?

Maika Kžiževska trenētie amerikāņi svētdien centīsies kļūt par trešo komandu, kurai izdevies uzvarēt divos pasaules čempionātos pēc kārtas (2010 un 2014). Iepriekš pie līdzīga sasnieguma tikusi Brazīlija (1959 un 1963), kā arī Dienvidslāvija (1998 un 2002).

ASV izlase par zeltu spēlēs astoto reizi. Tās rēķinā ir četri tituli (1954, 1986, 1994, 2010), savukārt trīsreiz nācies samierināties ar sudrabu (1950, 1959, 1982). Amerikāņi pasaules čempionātos ir uzvarējuši 18 spēlēs pēc kārts, savukārt līdz dubultzeltam viņiem pietrūkst viens panākums.

Pirms fināla ASV var lepoties ar uzvaru sēriju 62-0. Kžiževska vadībā amerikāņi kopš 2006. gada 2. septembra svinējuši panākumus visās spēlēs, šajā laikā izcīnot četrus titulus (2007. gada FIBA Ameriku čempionāts, 2008. un 2012. gada Olimpiskās spēles, 2010. gada Pasaules čempionāts).

Serbijas basketbola laika atskaite FIBA versijā sākas no 2007. gada, kad Serbija un Melnkalne sadalījās divās neatkarīgās valstīs. Tādējādi zem sava karoga serbi Pasaules kausa izcīņā sacentīsies otro reizi. Pirmajā piegājienā 2010. gadā viņi finišēja ceturtajā vietā aiz ASV, Turcijas un Lietuvas.

Serbu basketbola vēsture pasaules čempionātos pirms 2007. gada iedalāma divos posmos. No 1950. līdz 1990. gadam serbu basketbolisti veidoja Dienvidslāvijas izlases kodolu, šajā laikā izcīnot trīs zelta (1970, 1978, 1990), trīs sudraba (1963, 1967, 1974) un divas bronzas godalgas (1982, 1986).

Apvienoto Nāciju noteiktā embargo dēļ Dienvidslāvija nevarēja startēt 1994. gada Pasaules čempionātā Kanādas pilsētā Toronto. Šajā laikā Dienvidslāvijas pakļautībā esošo zemju skaits saruka no sešām līdz divām. Federāciju atstāja Slovēnija, Horvātija, Maķedonija un Bosnija, Dienvidslāvijas ietvaros paliekot tikai Serbijai un Melnkalnei.

Serbu-melnkalniešu apvienotā izlase uzvarēja divos finālturnīros pēc kārtas (1998 un 2002), savukārt 2006. gadā Japānā finišēja tikai devītajā vietā. Pēdējā no minētajiem turnīriem komanda jau startēja ar Serbijas un Melnkalnes vārdu.

ASV un Serbijas izlases Pasaules kausa izcīņā līdz šim nav tikušās. Pret Serbijas priekštecēm amerikāņi spēlējuši desmit reižu un bilance ir viņiem nelabvēlīga 4-6. Pēdējā tikšanās notikusi 2002. gadā Indianapolē, kad ASV piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 78:81. Tiesa, divus gadus vēlāk amerikāņi uzvarēja Serbiju un Melnkalni pārbaudē pirms Olimpiskajām spēlēm – 78:60.

Serbijas supertrio – Milošs Teodosičs, Bogdans Bogdanovičs un Nenads Krstičs

Daļa Serbijas līdzjutēju domā tā

Serbu sniegums grupu turnīrā un izslēgšanas spēlēs bija krasi atšķirīgs. Aleksandra Džordževiča trenētā komanda A grupā ierindojās tikai ceturtajā vietā. Tāds priekšstats izrādījās mānīgs, jo grupu spēlēs serbi neatklāja visas kārtis. “Nesaprotu, kāpēc tiek uzsvērta grupu turnīra nozīme. Ar ko tas ir tik svarīgs?” pirms fināla izteicās Serbijas galvenais treneris.

“Play-off” komandas sniegums strauji uzlabojās. Serbija no cīņas par medaļām izslēdza Grieķiju un Brazīliju, bet pusfinālā apturēja Eiropas čempiones Francijas uzvaru gājienu. Pierādījās, ka serbiem ir viens no labākajiem uzbrukumiem turnīrā. Pret frančiem viņi puslaikā sameta 46 punktus, kamēr spāņi visā spēlē spēja gūt tikai 52 punktus.

Amerikāņu galvenais treneris Maiks Kžiževskis augsti vērtē pretiniekus. “Lai uzvarētu turnīrā, īpaši pret Serbiju, būs nepieciešams parādīt labāko sniegumu. Serbija spēlē ļoti labi. Mēs esam sajūsmināti un lepni būt šeit, tāpēc centīsimies svētdien izdarīt labāko, kas ir mūsu spēkos.”

ASV dziļumu apliecina fakts, ka septiņi spēlētaji vidēji guvuši vismaz deviņus punktus – Džeimss Hārdens (13.1 punkts un 3.4 piespēles), Entonijs Deiviss (13.0 punkti un 6.9 atlēkušās bumbas), Klejs Tompsons (12.8), Kenets Farīds (12.5 punkti un 7.9 bumbas), Stefans Karijs (10.8 punkti un 3.3 piespēles), Kairijs Ērvings (10.4 punkti un 3.5 piespēles) un Demarkuss Kazinss (9.4 punkti).

Amerikāņiem pieder līderpozīcijas gūtajos punktos (vidēji 101.5 punkti), pārsvarā (vidēji 32.5 punkti), metienu precizitātē (51.7%), atlēkušo bumbu vākšanā (44.9), rezultatīvajās piespēlēs (21.0), pārķertajās bumbās (13.1) un kļūdu starpībā (+9.1).

Serbu dzinējspēks ir lieliskais aizsargu pāris Milošs Teodosičs un Bogdans Bogdanovičs. Teo supermetiens pirms četriem gadiem ceturtdaļfinālā izslēdza Spāniju, savukārt šoreiz viņa rēķinā vidēji ir 14,0 punkti un 4,1 rezultatīva piespēle. Tie ir lieliski rādītāji, ņemot vērā, ka saspēles vadītāja līdzdalība turnīrā līdz pēdējam brīdim palika zem jautājuma zīmes.

Briedumu rāda 22 gadus vecais aizsargs Bogdanovičs. Viņa aukstasinīgie metieni un pārliecība iedvesmo visu komandu. Bogdanoviča rēķinā vidēji iekrāti 11,6 punkti, kā arī 2,5 atlēkušās bumbas un 2,8 piespēles. Ne tik pamanāms bijis centra spēlētājs Nenads Krstičs (7,5 punkti un 1,3 atlēkušās bumbas), taču galotnē pret Franciju viņš nostrādāja pienācīgi.

Serbijas rezultāti FIBA turnīros

EuroBasket 2007: trīspadsmitā vieta
EuroBasket 2009: otrā vieta
FIBA World Championship 2010: ceturtā vieta
EuroBasket 2011: astotā vieta
EuroBasket 2013: septītā vieta

Svētdien uz spēles ir vēl kāda īpaša balva. Uzvarētāji automātiski iegūs ceļazīmi uz XXXI Olimpiādes spēlēm 2016. gadā Rio. Amerikāņiem panākuma gadījumā nebūs jāspēlē 2015. gada Ameriku čempionātā, savukārt serbu uzvara paaugstinās medaļu likmes Eiropā. Nākamgad ceļazīmes uz Rio iegūs divas labākās Eiropas komandas.