Viedoklis: Kurš būs un kurš nebūs spēlētājs?
Jautājums, ko arī pēc pagājušā gada U19 pasaules čempionāta tepat Rīgā viedi apsprieda vairāki cilvēki, bija – cik no šajā komandā spēlējošajiem vīriņiem mēs redzēsim profesionālajā basketbolā nākotnē? Arī šovasar, kad sākušies jaunatnes čempionāti līdzīgi pēc uzvarētām vai zaudētām spēlēm spriež sporta līdzjutēji, no kuriem lielai daļai ir sekojošs princips: ja uzvar, tad līderis būs baigais vecis, ja zaudē – nekam nederīgs. Varbūt par skarbu, taču tā tas aptuveni izskatās.
Tomēr tas viss ir gana relatīvi – neviens no mums nav pareģis un nespēj pateikt to, kurš un kur spēlēs pēc, teiksim, gadiem pieciem. Vienā no 2011. gada labākajām filmām "Moneyball" (sešas Oskara nominācijas) Breda Pita lieliski atveidotais galvenais varonis, Oklendas "Athletics" beisbola kluba ģenerālmenedžeris Bilijs Bīns asā vārdu apmaiņā savam vecākajam skautam ar 29 gadu pieredzi šajā darbā teic sekojošus vārdus: "Tev nav kristāla bumbas, tu nevari apskatīties uz puišeli un paredzēt viņa nākotni vairāk nekā es. Esmu sēdējis mājās pie virtuves galdiem ar tevi un klausījies, kā tu saki tiem vecākiem – "Ja es zinu, tad zinu! Un kas attiecas uz jūsu dēlu, es zinu!" Un tu nezini. Tu nezini!"
1998. gada U22 čempionātā Latvija palika pēdējā 14. vietā un nelīdzēja ne Kaspara Kambalas, ne Sanda Buškevica, ne Sanda Valtera klātbūtne. Visi nosauktie vēlāk karjerā spēlēja vai nu Eirolīgā (Kambala un Buškevics) vai ULEB kausā (Sandis Valters). No nosauktā trijnieka tikai Kambala vidēji guva vairāk par 5,1 punktu, bet Sandis Valters spēlēja vidēji mazāk nekā vien 13 minūtes.
Jānis Blūms 1999. gadā, kad Latvija pirmo reizi vēsturē spēlēja U19 pasaules čempionātā, laukumā devās piecās no astoņām spēlēm, vidēji spēlēja 4,2 minūtes un iemeta 1,4 punktus. 2011. gada rudenī Jānis iemeta 32 punktus Tonija Pārkera vadītās Francijas grozā un nākamajā sezonā debitēja Eirolīgā, esot viens no visaugstāk vērtētajiem Latvijas basketbolistiem pasaulē.
Protams, ir ari vēl krasāki varianti. Liepājnieks Jānis Porziņģis izlasēs nav spēlējis vispār (vien pārbaudes mačos), taču tas nav traucējis uzbrucējam attīstīt pietiekami veiksmīgu karjeru un ar basketbolu pelnīt labu naudu ārzemēs, spēlējot pat Itālijas A sērijā ("TDShop.it Livorno" komanda 2006./07. gada sezonā). Varbūt kāds smiesies, bet arī Mārtiņš Berķis ir tāds pats gadījums. Kamēr citi smīkņā, nevienā izlasē nekad nebijušais Mārtiņš izdzīvo sapni, nodrošinot savu dzīvi darot to, ko mīl darīt visvairāk.
Un šie ir tikai lielākie kontrasti. Tepat mums kaimiņos ir kaudze spēlētāju, kuri nekad nav bijuši un nekad nebūs pat Lietuvas jauniešu izlasēs, bet ar basketbolu pelna naudu.
Mums ir bijuši U20 čempionātu rezultatīvākie visa turnīra spēlētāji (Ernests Kalve 2006. gadā (vidēji 20,5 punkti), Ronalds Zaķis 2007. gadā (24,7)), taču Ernestam nav izdevies nostiprināties ārzemēs un arī Ronalds nav ticis tālāk par Ventspili un pussezonu VEFā. Šis ir arī stāsts par to, ka nav vienas konkrētas atbildes uz jautājumu, kā veidot savu karjeru talantīgam jaunietim – paliekot mājās vai dodoties uz ārzemēm... Mums ir vairāki vīri, kas spēlējuši pamata pieciniekos un pa 30 minūtēm jauniešu čempionātos, bet nav spējuši nostiprināties arī LBL1 līmenī un otrādi.
Jaunatnes čempionāts ir tikai viena no vietām, kur tevi var pamanīt, pašiem spēlētājiem tā ir laba vieta, kur salīdzināt sevi uz vienaudžu fona un saprast to, pie kā jāturpina strādāt, lai līdzinātos labākajiem. Mūsdienās lielo klubu skautinga mašinērija un kvalitatīvu aģentu apgriezieni nepalaiž garām nevienu talantu – vasarās izlasēs tikpat, cik klubos sezonas laikā. Izlases tomēr spēlē, lai sasniegtu rezultātu, un arī jaunatnes vecumā treneri pamatoti spēlē ar tiem, kas uz to brīdi spēj dot lielāko pienesumu, nevis skatās uz to, kuram ir lielāka perspektīva nākotnē. Mareks Mejeris līdz pat pēdējai iespējai nebija vajadzīgs nevienā U izlasē, pirms gada pirmo reizi spēlēja U20 komandā un šodien jau ir pieaugušo izlases spēlētājs.
Beigu beigās viss ir atkarīgs no tikai paša ieguldītā darba, apstākļiem (piemēram, veselība), attieksmes, iespējām un to izmantošanu, mīlestības pret šo spēli un ticību savam mērķim un līdzekļiem, lai to sasniegtu. Tāpat kā tas ir bijis vienmēr, tā būs arī turpmāk, un kāds no tiem, kuri tagad nespēlē daudz vai pat nav jaunatnes izlasēs, kļūs par profesionālu basketbolistu un pelnīs ar to naudu, un varbūt pat kādu dienu spēlēs pieaugušo izlasē. Kā saka Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis: "Nedomājiet par lietām, ko jūs nevarat izmainīt. Primārais ir strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt. Un agri vai vēlu tas darbs, ko jūs sevī ieguldīsiet, atmaksāsies. Ja jums pietiks pacietība."
-4 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
Blūms PČ bija 2 gadus jaunāks. Tomēr ir starpība vai Tev ir 17 vai 19 gadi.
Izlasīju rakstu un tiešām neieguvu nekādu jaunu informāciju, tikai vilšanos par neprecīziem faktiem un neobjektīviem salīdzinājumiem
[+] [-]
+3 [+] [-]
...manā iztverē raksts ir ļoti vērtīgs un pamācošs... galvenā doma ir - kā teica P.Višņēvics - komandu (jeb šinī gadījumā cilvēku) netaisa nauda, bet darbs...galvenais noķert kaifu no procesa, tad rezultāti būs...
...ir viens labs teiciens - izvēlies darbu, kuru mīli un Tev nekad dzīvē nebūs jāstrādā...
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ja ir pieeja individualajiem treneriem, tad jaiet pie viniem, ja nav jastradaa pasham pie taa kas neiet, pirms vai pec treniniem.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]