Čukste: "Apetīte vienmēr rodas ēdot"
Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības galvenā trenera asistents Ainārs Čukste intervijā žurnālam "Sestdiena" atzīst, ka iepriekšējo gadu izlase bija ļoti laba, tomēr nepaveicās, ka arī pretī bija ļoti stipras komandas. Viņš uzskata, ka šī gada Eiropas čempionāta mačā pret Lielbritāniju izšķirs nianses, bet serbiešu demonstrētais basketbols būs pat nežēlīgs - uz kautiņa robežas.
Latvijas sieviešu izlase spēlē Eiropas čempionāta finālturnīrā kopš 2005. gada. Piecas reizes pēc kārtas mūsu valstsvienībā iekļuva labāko astoņniekā. Šobrīd jāiztiek bez iepriekšējo gadu līderēm (Anete Jēkabsone-Žogota, Ieva Tāre, Ieva Kubliņa, Gunta Baško-Melnbārde, Zane Tamane). "Tā bija ļoti, ļoti laba izlase. 1981., 1982., 1983.gadā dzimušās," atzīst Čukste. "Toreiz vienā gadagājumā bija koncentrētas ļoti talantīgas meitenes. Viņām varbūt drusciņ nepaveicās ar to, ka arī visā pārējā Eiropā tolaik bija ļoti stipras komandas, bet viņas sevi pierādīja. Taču tagad viņas ir atvadījušās no izlases."
Atšķirībā no iepriekšējiem turnīriem, šogad vairs nav tādas pārliecības, ka izdosies izcīnīt augstu vietu. Gaidāmo lietu kārtību mūsu C grupā vērtē Čukste. "Paredzu ļoti smagu spēli pret Lielbritāniju, kurā visu izšķirs nianses. Tā ir pieredzējusi komanda gan gadu, gan meistarības ziņā. No Serbijas gaidām ļoti agresīvu, asu, pat nežēlīgu basketbolu. Viņas spēlē uz kautiņa robežas," norāda latviešu treneris. "Uzvarot tikai Franciju, bet zaudējot Serbijai un Lielbritānijai, visticamāk, pēdējā vieta būs tik un tā, jo francūzietes savās mājās visas spēles nezaudēs. Protams, nedosimies laukumā ar domu, ka kādam zaudēsim, taču vispirms jāuzvar sava līmeņa pretinieki. Var pietikt ar vienu panākumu, lai sasniegtu nākamo kārtu un izpildītu minimālo uzdevumu. Tālāk jau jāiet soli pa solim. Protams, mēs cīnīsimies un nevienā brīdī nevienam neko neatdosim. Mūs gaida grūts uzdevums, nāksies piepūlēties, lai vispār tiktu nākamajā kārtā. Bet, ja izdosies, apetīte vienmēr rodas ēdot."
Ainārs Čukste un Aigars Nerips strādā kopā jau ilgus gadus, sākumā galvenais bija viens, bet tagad ir otrs. "Šajā ziņā viss ir kārtībā un rit savu gaitu. Mēs ar Aigaru vienmēr esam bijuši kolēģi, vienmēr esam strādājuši komandā. Kurš pirmais, kurš otrais - tas nav tik būtiski. Esmu priecīgs, ka Aigaram izdevies iziet priekšgalā. Viņš ilgi bija otrais, iekrājis lielu pieredzi, un tagad viņam ir iespēja to likt lietā. Mēs neko nedalām, neplēšamies, kuram kas vairāk pienākas," skaidro Čukste.
Pilnu materiālu var lasīt žurnāla jaunākajā numurā.
Izmantotie resursi
Žurnāls "Sestdiena"
+1 [+] [-]