Labāk motivēti jaunie spēlētāji, nekā nemotivēts Biedriņš
Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze", f64
EuroBasket 2013 kvalificējās 22 no 24 valstīm, kuras pirms gada sacentās Eiropas čempionātā Lietuvā. Bulgāriju un Portugāli nomainīja Čehija un Zviedrija, savukārt Latvija pirmo reizi finālturnīru sasniedza, pārsvarā balstoties uz 1988. gadā un vēlāk dzimušajiem spēlētājiem.
Spānija, Krievija, Francija, Turcija, Lietuva...Latvija!
Latvija ir viena no sešām Eiropas valstīm, kuras sieviešu un vīriešu valstsvienības kvalificējušās pieciem Eiropas čempionāta finālturnīriem pēc kārtas. Pārējās piecas valstis ir Spānija, Lietuva, Krievija, Francija un Turcija. Jā, mums nav medaļu, taču cīnīties par vietu astoņniekā un augstāk varam. Dāmu izlase to ir paveikusi četras reizes pēc kārtas.
Medaļas Madridē un Viļņā
Vienpadsmit no izlases spēlētājiem aiz muguras ir vismaz trīs vasaras Eiropas jaunatnes čempionātos. Lielākā daļa no viņiem šajā laikā nav sēdējuši pie datoriem vai gulējuši pludmalēs, tā vietā lejot sviedrus Latvijas kreklā. Četri ir iekodušies Eiropas medaļās, zina to smagumu un sapņo paveikto atkārtot pieaugušo līmenī.
Viņi zina, kā jācīnās, lai tiktu Eiropas labāko vidū. No 2007. līdz 2012. gadam Latvijas juniori sešas reizes pēc kārtas ir finišējuši Eiropas čempionāta desmitniekā, paveicot to Vara Krūmiņa, Jāņa Rimbenieka, Ziedoņa Jansona, Pētera Ozoliņa un Gunta Endzela vadībā.
Pirmais spilgtais ieraksts 2007. gadā izdevās Varim Krūmiņam, kura trenētā 1989. gadā dzimušo spēlētāju paaudze Madridē nopelnīja Eiropas bronzu. Piecu gadu laikā junioru komandas spēlētāji Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks izauga līdz valstsvienības starta piecniekam. Nākamais gads izlasei deva Mārtiņu Laksu un Oto Ošenieku, 1991. gads Mārtiņu Meieru, 1992. gads Dāvi Bertānu un 1993. gads Kasparu Vecvagaru.
“Darbs sakauj talantu, ja talants smagi nestrādā”. Šos vārdus var attiecināt uz vairākiem izlases basketbolistiem. Jānis Strēlnieks, Mārtiņš Meiers, Artūrs Bērziņš un Mareks Mejeris nav spēlējuši Eiropas U16 čempionātos. Diviem pēdējiem nav arī junioru finālturnīra pieredzes, taču tas netraucēja viņiem daudz strādāt un pierādīt sevi. Tāda atdeve pelna cieņu.
Latvijas valstsvienībās netrūkst spēlētāju, kuri jaunatnes un pieaugušo izlasēs bez pauzēm, brīvprātīgi, spēlējuši daudzus gadus. Brīvprātīgai spēlei par savu valsti pret labākajām pasaules komandām būtu jāpaliek par galveno pievilkšanas spēku. Bez pamudinājumiem no malas, bez brīvprātības piespiedu kārtā pat apstākļos, kad spēlētāju resursi nav lieli. Brīvprātības princips pilnībā var īstenoties brīdī, kad lielākā daļa profesionālo spēlētāju dalību izlasē uzskatīs par prestižu goda lietu. Valstī ar mazu iedzīvotāju skaitu tas nekad nav bijis un nebūs vienkārši.
Uz šī fona pieredzējušu spēlētāju paziņojumi par vēlēšanos izmantot vienas vai divu vasaru pauzi jāuzņem ar sapratni. Vai nemotivēts spēlētājs, kurš uzaicināts pret paša gribu, komandai būs ieguvums vai zaudējums? Vai spēlēšana ar neizārstētu savainojumu ir varonība vai bezatbildīga rīcība? Nav universālu atbilžu uz visiem jautājumiem, taču savstarpēja sapratne un dialogs vienmēr būs labāks par vienvirziena pavēlēm. Pret Jāni Blūmu un Kristapu Janičenoku iebildumu nav, turpretī Andra Biedriņa nevēlēšanās spēlēt izlasē visdrīzāk saistīta ar motivācijas trūkumu. Kāds labums no nemotivēta spēlētāja? Nekāds. Paldies un jauku atpūtu!
Kodols
“Briesmas no Ogres” - spēka uzbrucējs Kaspars Bērziņš aizvadīja lielisku kvalifikācijas turnīru, kļūstot par vienu no komandas līderiem. Bērzs bija nobriedušāks, labāks un produktīvāks nekā jebkad iepriekš, pat salīdzinot ar 2008. gada vasaru, kad spēlēja kopā ar motivētu Andri Biedriņu. Par labu nākusi gan Ramūna Butauta skola “VEF Rīga” rindās, gan kopējā apņēmības un darba gaisotne, kura valdīja izlasē.
Pēc pārliecinošajām uzvarām pār Rumāniju un Bosniju-Hercegovinu nekādas svinības nenotika. Spēlētāji ātri devās uz ģērbtuvēm, lai atpūstos, atjaunotos un gatavotos nākamajām spēlēm. Rezultāts neizpalika – uzvarēta Nīderlande, ar bilanci 4-2 praktiski divas spēles pirms kvalifikācijas beigām izpildot minimālās prasības iekļūšanai finālturnīrā. Kā rādīja kvalifikācijas rezultāti, komandas, kuras palika uzreiz aiz finālturnīra sliekšņa – Bulgārija (4-4, koeficients 1.034), Azerbaidžāna (4-4 un 0.997), Austrija (3-5 un 1.020) – Latvijas tobrīd sasniegtajiem rādītājiem pietuvoties nespēja.
Četri mazāk ielaisti punkti pret Gruziju un... Latvijai būtu piecas uzvaras pēc kārtas, kā arī pirmā vieta D grupā. Taču tā rēķināt nevar. Bija jācīnās par uzvaru katrā atsevišķā spēlē un puiši to arī darīja.
Par vienu no izlases asīm kļuva eksplozīvais aizsargu pāris - "Kurzemes ekspresis" Jānis Strēlnieks un "Latvijas raķete" Dairis Bertāns. Kopā vai viens pret otru spēlējuši no Madrides laikiem, abi izvirzījās izlases uzbrukuma priekšgalā, ar straujiem garāmgājieniem, trāpīgām piespēlēm vai tālmetienu sērijām iedragājot pretinieku aizsardzību. Pagājušās sezonas otrā puse abiem bija sarežģīta. Dairis guva nopietnu savainojumu, Jāni no ierindas izsita vēdera erozija, taču neviens nemeklēja atrunas, tā vietā nopietni gatavojoties. Neforsējot notikumus, abi kāpināja apgriezienus un kvalifikācijā kļuva par ievērojamu vilcējspēku. Pietrūka pēdējā uzbrukuma noslēguma spēlē pret Gruziju, taču minētais duets pieder pie spēlētājiem, kuriem var uzticēt izšķirošos metienus. Viņi grib, var un izdara.
Līdzās Kasparam Bērziņam par patīkamāko pārsteigumu priekšējā līnijā kļuva centra spēlētāja Mārtiņa Meiera sniegums. Labi parādījis sevi spēlēs pret Bosniju, tai skaitā sedzot pretinieku līderus, BK “Ventspils” spēlētājs nopelnīja galvenā trenera uzticību un ieguva lielāku spēles laiku. Uzbrukumā Meiers sasniedza labāko divpunktu metienu precizitāti komandā, ar 63,6% realizēto metienu ierindojoties devītajā vietā visā turnīrā.
Savā līmenī nospēlēja uzbrucējs Rihards Kuksiks, daudzkārt izmantojot savu spēcīgāko ieroci – tālmetienu, taču aizsardzībā vēl ir caurumi, kurus spēcīgi sāncenši nekavējas izmantot. Progresēt turpina Dāvis Bertāns, aizsardzībā noturot pretiniekus gan viens pret vienu, gan liekot tiem ātrāk atbrīvoties no bumbas. Efektīvi bumbas triecieni grozā no augšas, spēja uzņemties garāmgājienus, bloki, tālmetieni lēcienā no visām pozīcijām – šos trumpjus Bertāns jaunākais liek lietā arī izlasē, piecās spēlēs pretinieku grozā sametot pa 10 un vairāk punktiem.
Pārējo spēlētāju laiks un ieguldījums laukumā bija mazāks, taču viss nav mērāms punktos un minūtēs. Izlase treniņos, nometnēs un pārbraucienos kopā ir divus mēnešus, nevis piecarpus stundas. Saliedētā komandā divpadsmitā spēlētāja loma būs lielāka nekā statistikas ieraksts DNP (nav spēlējis). Kvalifikācijas laikā bija sajūta, ka komanda nebeidzas ar divpadsmit spēlētājiem laukumā un uz soliņa. Turpat, dažu metru attālumā, visās mājas spēles notiekošajam uzmanīgi sekoja Armands Šķēle.
Spēlētāji 2011. un 2012. gadā
| Spēlētājs | Minūtes | P+AB+RP 2011 | Minūtes | P+AB+RP 2012 |
|---|---|---|---|---|
| Rihards Kuksiks | 30.6 | 16.0+4.2+1.2 | 27.9 | 12.1+3.3+2.8 |
| Jānis Blūms | 28.8 | 16.0+3.2+4.0 | - | - |
| Rolands Freimanis | 21.4 | 10.2+5.6+0.2 | 8.0 | 2.2+2.2+0.4 |
| Dairis Bertāns | 21.4 | 8.6+1.8+2.0 | 28.0 | 14.1+3.3+3.1 |
| Mārtiņš Meiers | 12.6 | 6.2+2.4+0.4 | 16.4 | 10.0+3.9+0.3 |
| Jānis Strēlnieks | 25.4 | 6.0+3.4+2.6 | 29.1 | 11.9+3.0+3.8 |
| Andrejs Šeļakovs | 16.2 | 5.8+5.4+0.6 | 12.3 | 2.9+3.9+0.6 |
| Dāvis Bertāns | 12.6 | 5.6+2.0+0.2 | 17.6 | 8.6+4.4+0.6 |
| Artūrs Bērziņš | 14.0 | 2.0+1.4+0.6 | 10.0 | 3.0+2.4+0.8 |
| Mareks Jurevičus | 6.3 | 0.8+0.3+0.0 | - | - |
| Mareks Mejeris | 9.0 | 0.0+2.3+0.5 | 14.6 | 2.5+2.6+0.9 |
| Edgars Jeromanovs | 8.7 | 0.0+1.3+1.7 | 18.3 | 5.3+2.0+2.4 |
| Kaspars Bērziņš | - | - | 24.0 | 12.3+6.9+0.8 |
| Kaspars Vecvagars | - | - | 5.4 | 0.6+0.2+0.6 |
| Mārtiņš Laksa | - | - | 7.0 (1) | 2.0+0.0+0.0 |
Un papildinoties ar dažiem kadriem, šī izlase var apspēlēt praktiski jebkuru, it īpaši ja krīt truļi. Tie daži kadri arī trūka, kad pazaudējām Gruzijai minimāli. Būtu Janičenoks, Blūms, Šķēle - gruzīņi būtu krituši, ka nemetas.
Tas ir skaidrs, ka viņi vairs neatgriezīsies izlasē. Un tas pats Bērzs pirms Eiropas čempionāta tika atstādināts no izlases, par ko? Padomā
Par šo izlases modeli es teiktu ka pēc gadiem trim mums būs zvērīga izlase.. Ar nosacījumu ja visi ir varoši spēlēt un turpina strādāt un progresēt..
noviks atkal bārsta savas pērles.varbūt tomēr nevajag rakstīt par lietām,par kurām tev ne mazākās sajēgas?
Lbk zaudējumi,nekā dzērāju,nemotivētie,kuri neuzskata par godu aizstāvēt izlases krāsas.
Jaunie tgd jau nobrieduši,uzvaras nāk vairāk,pēc 1-3gadiem būs spēks jebkuram,tad cīnīsies godam.
Kopumā vērtējot sajūta rodas, ka no 12 izlases spēlētājiem šie 4 itkā dzērēji - Valteri, Šķēle un Biedriņš ir tie vainīgie un tikai viņi, pie tā, ka ir bijuši šie neveiksmīgie zaudējumi Portugālei un it kā vājajai Vācijai (toreiz 2009. g ar 7 eirolīgas spēlētājiem, cik mums spēlēja eirolīgā?), lai gan mēs viņus pat uzvarējām, tikai ar nevajadzīgo starpību.
Žēl, ka līdzjutēji ir ieciklējušies tikai uz to, ka mums bija dzerāju izlase, vēl kas nē, lai gan no komandas 12nieka, tie aktīvie bija tikai 3-4 spēlētāji, kas tad pārējie nebija ne pie kā atbildīgi? Kāds noliek Kalvi, ka neiemeta nevienu sodu pret Vāciju beigās? Nu nē, jo viņš tak nav dzērājs...Brīžiem kaitina.
Skaidrs, ka jābrauc ir lielākajai daļāi no šī modeļa uz čempionātu, jo spēlēt jau māk un pat sanāk, bet ir izņēmumi , kuri ir jāpalabo. Piemēram, PG pozīcijā - nepieciešams Jeromanova vietā BLūms. Jaunā Vecvagara vietā Šķēle, atkarībā no formas protams. Mareka Mejera, visu cieņu par cīņas sparu utt, bet nav viņš izlases spēlētājs, kur nu vēl 3. nr pozīcijā., tātad viņa vietā Janičenoku (atteica, jo piedzima pirmdzitais, saprotami).
Protams, jāvērtē Biedriņa un K.Valtera situācija, tur nevajadzētu būt viennozīmīgam viedoklim.
p.s. Motivācija ir bijusi visiem un visās izlasēs! Ja tādas nebūtu, tad viņi nerautos uz izlasi, lai par velti savā vienīgajā brīvajā laikā gadā, lietu sviedrus izlases kreklā treniņos.
Aizdomājaties tak jel.
Protams, nesmukiumi ir bijuši, to neviens nenoliedz, bet nevajag būt kategoriskiem.
Lai izdodas.