Vatutins: "Krievijai nav jāpērk "wild-card" uz Pasaules kausu"

Par lēmumu nomainīt galveno treneri

“Foča Kacikara atlaišana (tieši atlaišana, nevis brīvprātīga atkāpšanās) Eiropas čempionāta priekšvakarā neizskatījās vienkārši pēc Krievijas basketbola tēla diskreditācijas. Parādījās elementāra nesapratne un necieņa pret valstsvienības gatavošanās stratēģiju. Par federācijas saistību izpildi ar galveno treneri atbildīgs bija nevis Kacikari atvedušais pilsonis Krasņenkovs, bet pati Federācija. Īpaši pārsteidz, ka tik nopietnu lēmumu pieņēma pagaidu administrācijas vadītāja (pašreizējā prezidente Jūlija Aņikejeva).

Man zvanīja krietns desmits Eiropas treneru un aģentu, lai dalītos neizpratnē, kā var uzspļaujoši izturēties pret profesionālu treneru līgumiem, mazgāt netīro veļu un izpaust konfidenciālus skaitļus. Tas bojāja gan Federācijas, gan klubu tēlu. Domāju, RFB vajadzēja godīgi pateikt – cienījamie kolēģi, mums vienkārši nav naudas līguma izpildei un necensties vienā vai otrā formā padarīt par vainīgo Kacikari, izdarot uz viņu nemitīgu morālo spiedienu un ieviešot mākslīgus ierobežojumus. Jaunās administrācijas darbs sākās ar skandālu, kurš nevarēja neietekmēt valsts galvenās komandas sniegumu. Federācija beigās izrādījās Gogoļa aprakstītās apakšvirsnieka atraitnes lomā, kura pati sevi padarīja par apsmieklu. Pat basketbolisti atzīstas: juceklis un pārmaiņas nekādi nesekmē kaujas gara nostiprināšanu sastāva ziņā tāpat novājinātā komandā.”

Par Vasilija Karasjova uzaicināšanu

“Krievijas valstsvienības galvenā trenera uzaicināšanai nav jāizskatās pēc pagaidu lēmuma un nav jānotiek militārās mobilizācijas režīmā. Stāsti par to, ka sabiedrība pieprasa šajā amatā redzēt Krievijas treneri, ir vienkārši absurdi. Valstsvienību jāvada labākajam trenerim, nav svarīgi, kuras valsts pase viņam ir. Kad izpildkomitejā pirms pusgada notika balsojums par Kacikari, balsoju par Bazareviču nevis kā tautieti, bet kā labāko treneri.

Ļoti žēl, ka federācija uztver krievu trenerus kā ugunsdzēsēju komandu, kura gatava mesties ugunī bez gatavošanās plāna, paliekot bez laika sastāva atlasei un iespējai īstenot treniņnometņu stratēģiju un sparingpartneru izvēli. Man ir milzīga cieņa pret mūsu treneru patriotiskajām īpašībām, taču man grūti iedomāties, ka Mesina vai Obradovičs līdzīgā situācijā piekristu uzaicinājumam. Ne tāpēc, ka viņi būtu mazāki patrioti. Vienkārši tā nav pieņemts strādāt, tā ir haltūra, pieņemot, ka viss notiks pats no sevis.

Par nākotni un Pasaules kausa izcīņu

“Nav izslēgts, ka drīz basketbola cienītājiem stāstīs par Krievijas Basketbola federācijas lielo autoritāti, kura palīdzējusi iegūt “wild-card” uz 2014. gada Pasaules kausa izcīņu. Labi zinu, cik izmaksāja tāda ceļazīme pirms četriem gadiem. Tās cenu, atbilstoši modei, var salīdzināt ar Deivida Blata gada algu. Turklāt, atgādināšu, Krievija 2009. gada Eiropas čempionātā finišēja septītā un vismaz lika manīt, ka pieder pasaules elitei.

Toreizējais federācijas prezidents Černovs to lieliski zina, savukārt tagad, paša vārdiem runājot, nodarbojas ar to pašu “aizbildniecību”. Pēc minētā notikuma viņa pēctecis Aleksandrs Krasņenkovs ne vienu vien gadu maksāja iepriekšējās vadības parādus. Lūk, vajag vai nevajag mums tērēt līdzīgas summas? Esmu pārliecināts, ka problēmas būtība neslēpjas izlases pašreizējā sniegumā, tās ir dažādu apstākļu sekas. Patiesība meklējama dziļāk – valstī nav basketbola attīstības plāna, programmas. Skumjākais – kvalificētu bērnu treneru trūkums. Nav, kas viņus apmāca, bet algas ir izsmiekls. Pūles un finanses vajadzīgas tieši tur, mērķprogrammai bērnu treneru atbalstam un apmācībai. Jāfinansē nākotni, reālus projektus, nevis mītiskus čempionātus.”

Pasaules kausa kvalifikācija

Finālturnīrā spēlēs 24 komandas. Eiropu pārstāvēs septiņas komandas – rīkotāja Spānija un sešas komandas, kuras sasniegs labākos rezultātus kontinenta čempionātā. Ja spāņi finišēs “Top 6”, ceļazīmi nopelnīs arī septītās vietas ieguvēji.

Atlases sacensības

Wild-card

2009. gadā četrpadsmit federācijas samaksāja 500 tūkstošus eiro, lai pieteiktos “wild-card”. Pusfinālā tika atlasītas astoņas komandas: Kamerūna, Vācija, Lielbritānija, Koreja, Libāna, Lietuva, Nigērija un Krievija. FIBA “wild-card” piešķīra Vācijai, Libānai, Lietuvai un Krievijai.

Vienai kontinentālajai zonai nevar piešķirt vairāk par trīs “wild-card”. FIBA parasti dod priekšroku ietekmīgajām Eiropas federācijām, tādējādi pārējām pasaules daļām var nākties samierināties ar vienu “wild-card”.

Eiropas komandas 2010. gada Pasaules čempionātā: Horvātija, Francija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Krievija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Turcija (rīkotāja).

Izmantotie resursi:
Футбол, хоккей, баскетбол, теннис, бокс,...