Facebook
GoogleLietuva saplīst trešajā ceturtdaļā, ASV uz Madridi brauc ar 8-0
@MarisNoviks
Foto: AP/Scanpix
ASV vīriešu basketbola valstsvienība ceturtdien, 11. septembrī, Barselonā nokļuva piezīmju problēmās pret Lietuvu, taču trešās ceturtdaļas sākumā veica 18:2 izrāvienu un apspēlēja sāncenšus ar rezultātu 96:68. Pasaules kausa izcīņas finālā 14. septembrī amerikāņi spēlēs pret Francijas un Serbijas cīņas uzvarētājiem.
Otrdienas spēle norisinājās Barselonā – pilsētā, kur lietuvieši pirms 22 gadiem izcīnīja pirmo bronzas medaļu Olimpiskajās spēlēs, savukārt amerikāņi pasaulei atrādīja “Sapņu komandu” (Dream Team) ar Maiklu Džordanu priekšgalā. Pasaules kausa izcīņā abām vienībām Barselonā veicās tikpat labi, jo līdz pusfinālam tās paspēja izslēgt visus konkurentus. Lietuvai tas ir lielisks sasniegums, ņemot vērā, ka sastāvā nav Mants Kalnietis, Roberts Javtoks un Lins Kleiza.
Sākot no 1998. gada, lietuvieši pret amerikāņiem spēlējuši vislīdzīgāk. Septiņās spēlēs (bilance 5-2 ASV labā) vidējais “zvaigžņoti-svītraino” pārsvars bija tikai 4,7 punkti. Līdz šim pēdējo reizi Lietuvai izdevās pārspēt amerikāņus 2004. gadā Atēnās, kad grupu turnīrā lietuvieši bija pārāki ar 94:90. Tiesa, 1992. gadā Barselonā lietuvieši pusfinālā zaudēja sāncenšiem ar 76:127.
Lietuvieši izvēlējās agresīvi spēlēt uzbrukumā, trīs minūšu laikā sagādājot Karijam un Hārdenam pa divām piezīmēm. Saspēles vadītājs Ads Juškēvičs nerespektēja “Cavaliers” zvaigzni, spēles ievadā realizējot četrus brīvmetienus pēc kārtas. Amerikāņi vairāk uzbruka no distances un demonstrēja atlētismu aizsardzībā, piemēram, Deiviss bloķēja Valančūna centienus, bet viņa partneru veiklās rokas izprovocēja lietuviešu kļūdas. Lietuvas garie spēlētāji no labdarības līnijas nebija tik sekmīgi kā mazie, tomēr “zaļie” līdz septītajai minūtei pārsvarā turējās vadībā – 13:10.
Ceturtdaļas otrajā pusē amerikāņiem izdevās 0:8 izrāviens. Ērvinga tālmetiens izlīdzināja rezultātu, savukārt Kleja Tomsona trīspunktnieks un Derika Rouza brīvmetieni izvirzīja amerikāņus priekšā – 13:18. Lietuviešu ieilgušo klusēšanu pārtrauca Darjuša Lavrinoviča tālmetiens, taču tie bija viņu pēdējie punkti ceturtdaļā – 16:21. Īsi pirms tam labās kājas ceļgalu savainoja Pauļus Jankunas, būdams spiests atstāt laukumu.
Pauzē Meksikas, Korejas un Slovēnijas tiesnešu trio iedeva tehnisko piezīmi Jonam Kazlauskam. Mindaugs Kuzminsks otrās ceturtdaļas sākumā no groza apakšas divreiz neļāva tikt amerikāņiem tālāk par pieciem punktiem (18:23 un 20:25). Karijs atbildēja ar tālmetienu, taču pēc brīža saņēma jau trešo piezīmi, turpinot amerikāņu piezīmju problēmas. Lietuviešiem joprojām izdevās bremzēt pretinieku vēlmi spēlēt ātri, taču daudzās amerikāņu pārķertās bumbas darīja savu. Viņi krāja punktus pēc eiropiešu kļūdām, trīspadsmitajā minūtē panākot plus desmit – 22:32.
Lietuvas pakaļdzīšanos kavēja daudzie neprecīzie tālmetieni, tomēr pretinieku piezīmju problēmas radīja daudz iespēju punktu gūšanai. Farīds un Kuzminsks apmainījās ar ātriem dankiem, savukārt metienos no spēles abu komandu sekmes bija pieticīgas. Salīdzinoši pieticīgā precizitāte neļāva lietuviešiem tikt tuvāk par sešiem punktiem (30:36 un 32:38). Visefektīvākais uzbrukumā izrādījās Mindaugs Kuzminsks, tai skaitā apstrādājot Hārdenu, savukārt amerikāņiem turpināja izcelties Klejs Tompsons. Arī puslaika galotnē Lietuvas precizitāte bija tālu no ideāla, tāpēc atpūtā nācās iet ar mīnus astoņi – 35:43.
Amerikāņi pirmajā puslaikā izprovocēja 12 lietuviešu kļūdas, kamēr paši otrajā ceturtdaļā nekļūdījās ne reizi. Cita aina pavērās izprovocētājās piezīmēs – 16/22 pret 9/12 Lietuvas labā. Tālmetienos virsroku guva amerikāņi (1/8 pret 4/16).
Otrais puslaiks sākās ar 0:10 izrāvienu amerikāņu izpildījumā. Karija un Hārdena tālmetieni strauji pasliktināja Lietuvas situāciju, iedzenot “zaļos” astoņpadsmit punktu deficītā – 35:53. Ieskrējušies, amerikāņi uzņēma kursu Madrides virzienā, četru minūšu laikā panākot graujošu pārsvaru – 37:61. Turpinājumā punkti krājās lēnāk, taču ASV saglabāja komfortablu pārsvaru. Hārdens viens pats trešajā ceturtdaļā sameta 16 punktus, bet trīsdesmitajā minūtē amerikāņu pārsvars pieauga līdz plus trīsdesmit – 46:76. Pirms pēdējām desmit minūtēm trejdeviņu punktu atrāviens ASV – 49:76. Ceturtajā ceturtdaļā intriga netika atjaunota.
Pasaules kausa pusfināls, 11. septembris, Barselona
ASV – Lietuva 96:68 (21:16, 22:19, 33:14, 20:19)
ASV: Ērvings 18, Tompsons 16, Hārdens 16, Karijs 13, Farīds 9, Deiviss 8, Kazinss 7 (6ab), Rouzs 4, Gejs 3, Plamlijs 2, Derozans, Dramonds.
Lietuva: Kuzminsks 15, Valančūns 15 (7ab), Juškēvičs 12, Pocjus 10, Darjušs Lavrinovičs 9, Seibutis 3, Mačulis 2, Motejūns 2, K. Lavrinovičs, Jankūns, Jasaitis.
Statistika. ASV 96, Lietuva 68
Metieni no spēles: 38/80 vs 17/56
2p: 29/56 vs 15/38
3p: 9/24 vs 2/18
1p: 11/20 vs 32/42
AB: 50 (18/32) vs 38 (10/28)
RP: 14 vs 10
Kļūdas: 16 vs 21
PB: 9 vs 5
BM: 4 vs 6
Personiskās piezīmes: 27 vs 20
Lietuvas un ASV cīņu vēsture
Barselona 1992: pusfinālā Lietuva – ASV 76:127
Atlanta 1996: grupā Lietuva – ASV 82:104
Atēnas 1998: grupā Lietuva – ASV 84:82
Sidneja 2000: grupā ASV – Lietuva 85:76
Sidneja 2000: pusfinālā ASV – Lietuva 85:83
Atēnas 2004: grupā Lietuva – ASV 94:90
Atēnas 2004: bronzas spēle ASV – Lietuva 104:96
Stambula 2010: pusfinālā ASV – Lietuva 89:74
Londona 2012: grupā ASV – Lietuva 99:94
Barselona 2014: pusfinālā ASV – Lietuva 96:68
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nu, paveicās vienreiz, to visi saprot, arī kvēlākie līdzjutēji, jābūt lepniem par savu spēli, bet spēlējot 100 vēl tādas spēles diez vai tik līdzīgi ietu.
Un, ja Kanāda ieslēdz apgriezienus, tad vienīgā, kas var turēt līdzi, ir ASV, pārējos nomētā ar cepurēm pa lielam.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ko tu tur pa velti centies argumentēt. Tak redzams, ka puikam nav pilns rublis. + raksta tā, ka pašam galvā jādomā, kur komats, kur jauns teikums, kāda vārdam forma utt.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tinies uz hokeja sadaļu vai ej gulēt, jo rīt skola gaida.
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet man ir prieks par tevi un nesaku, ka ping pongs ir mēsls, jo pats arī mēdzu ar čomiem tusiņos uzspēlēt.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
bet gan tas, ka esam par brālēm
[+] [-]
Manuprāt LT basim ir kritums, nav vairs tik spilgtu personību/līderu. Nerunājot jau par lakiem , kad bija Sabonis, Marčulonis, Einikis, Kurtinaitis, Karnišovas.......... tā nesenā pagātnē - Štrombergs, Jasikevičs, Šiškauskas, Macijausks, Songaila (vecums laikam).
Kleiza un Kalnietis vienīgie varētu būt līdzvērtīgi + Lavrinovči jau karjeras norietā. Jauniešu izlases arī neko pārdabisku nerāda, kur Lietuvai tie lielie talanti pazuduši?
[+] [-]
[+] [-]
Patiesībā, savā ziņā viss patīkami pārsteidz...
Lai vai kā... skaidrs ir tas, ka NBA skola, izmest ātri un precīzi, ir neizprotama Eiropai. Tomēr nesapratu, kas bija tas, kas ļāva Tomsonam salauzt Lietuvu un izpelnīties ASV pārsvaru brīdī, kad ASV bija piezīmju problēmas. Nesapratu, aks traucēja nosegt perimetru...
Bet ok, pārsteigums jau nekāds šī uzvara nav
Sastāvs var nebūt zvaigžņots, bet vienu gan NBA gandrīz visi spēj izdarīt - iemest, ja tu atstāj viņu brīvu, tad nu lūk, kārtējais fināls...
Ceru, ka fināls būs spraigāks
[+] [-]
Nebūs nekas savādāks finālā- ne franči, ne serbi nevar noskriet tā visu spēli. ASV šī gada čempja metode- pirmo puslaiku tā so so, un 3/4 panesās. Tā bija pret turkiem(+1), SLO (-8), vakar LTU (-8). Varbūt aklajam likās, ka pretiniekam tikai -8 un ir spēlē. Un visās spēlēs sekoja vnk sagrāves.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jā basketbolā ir pārliecinoša USA dominance, hokejā gan Kanāda daudz neatšķiras, tikai tās sekotāj komandas savā meistarībā ir tuvāk. Jautājums ir viens , cik nopietni Kanāda noskaņojas uz kārtējo ārpus NHL turnīru.
Lai cīnītos ar USA basketbolā pretī būtu jāliek EU izlase. Amerikā tomēr ir 320 mlj. iedzīvotāju un tā masveidība ir daudz lielāka, pretnostādot kautvai Spānijas 50 mlj. vai Francijas 60 mlj. kas ir smiekīgi maz.
Vispār es gribētu redzēt EU vs USA derbiju, domāju būtu interesanti.