Umbraško: "Būs jābūt pilnīgai sapratnei"

Aizvadītas pirmās spēles kvalifikācijas turnīrā. Kāds tavs vērtējums par tām?
Salīdzinot ar pirmo spēli, otro aizvadījām jau labāk. Vairāk sākam saprasties savā starpā. Ceru, ka ar katru nākamo spēli kļūsim vēl labāki. Sestdien ar Maķedoniju jābūt pilnīgai sapratnei savā starpā, un spēles beigas jāspēlē citādāk nekā pirmajās divās spēlēs, kad ieguvām pārsvaru, bet beigās pazaudējām.

Kāpēc tā ir?
Tas pats, ka brīžiem viens otru nesaprotam laukumā, neizprotam to, kā pareizi bija konkrētajā situācijā jārīkojas. Iespējams, kaut kur pasteidzamies, un tā arī rodas kļūdas. Igaunijā, piemēram, Kullamē iemeta ātro trīspunktnieku no stūra, bet mēs viņu tur nedrīkstējām pamest, jo zināms, ka viņš ir metējs. Tad vēl divas reizes Kikerpilam uzleca virsū, un viņš tika pie sešiem sodiem. Ja noņemtu tās kļūdas, tad jau beigas būtu normālas un starpībai bija jābūt lielākai.

Arī Maķedoniju varējāt uzvarēt jau pamatlaikā?
Domāju, ka jā. Nedaudz sanāca atkal tas pats – aizgājām priekšā, kaut kādas nesaprašanās sākās un tāpēc arī bija tik grūti.

Kādā sportiskā formā esi pats?
Mani izsita bišķi ārā tas, ka desmit dienas bija Ahileja savainojums, kad bija pārbaudes spēles ar Zviedriju. Var teikt, ka tajā laikā gandrīz neko nevarēju darīt. Desmit dienas nebiju trenējies, tad nāca divi turnīri Francijā un te Rīgā un uzreiz jau kvalifikācijas spēles. Tā kā vēl nejūtos tā ļoti labi. Pirms savainojuma jutos labāk – bija kaut kāda bāze iegūta, bet savainojums nedaudz izsita.

Kvalifikācijas ciklā paspēsi atgūt formu?
Domāju, ka paspēšu, bet šādā turnīrā viss jāveido tā, lai tiktu uz to finālturnīru. Vai kāds konkrēts spēlētājs sasniegs vai nesasniegs sportisko formu, nav tik nozīmīgi. Galvenais ir palīdzēt, kā vien var, savākt sevi un mobilizēt uz katru konkrēto spēli. Par to, kāda sportiskā forma katram, pēc tam domās.

Pirmās divas spēles sāki pamatsastāvā. Kad uzzināji, ka būsi pirmajā pieciniekā?
Uzzināju tikai pirms pašām spēlēm. Rīgas turnīrā biju jau pamatsastāvā pret Franciju un Gruziju. Pirms oficiālām spēlēm jau it kā vēl nezināju, bet, kad bija jāiet uz laukuma, treneris pateica. Pret Maķedoniju bija situācija, ka pretinieks spēlēja ar diviem saspēles vadītājiem, un treneris arī laida pretī divus mazos, tāpēc ātri tiku nomainīts.

Nebija tā, ka neizpildīji kādu uzdevumu un tāpēc sekoja maiņa?
Domāju, ka nē, tas vairāk bija taktisks gājiens.

Kādas attiecības starp komandu un Trajkoviču, kurš šeit ir jauns treneris?
Attiecības vienmēr sākumā veidojas. Ne treneris mūs personīgi zināja, ne mēs treneri, tāpēc viss veidojās pamazām. Viņš jau vairāk zināja par mums kā par spēlētājiem, skatījās mūsu spēles sezonas laikā. Savukārt mēs nezinājām, kādas ir viņa treniņmetodes. Trajkovičs ir tipisks dienvidslāvu treneris - vēlas, lai pareizi spēlētu basketbolu un izpildītu visu, ko prasa.

Pats sāki treniņus jau otrās izlases sastāvā. Nav grūti visu vasaru sisties?
Brīžiem jau ir grūti, bet trenējos un darbu savu darbu – to, ko man patīk darīt.

Pirmo reizi esi sastāvā. Kā tev šķiet – pats esi mainījies, treneris jauns, vai kādi citi faktori?
Īsti nezinu. 2005. gadā pēc tās diskvalifikācijas bija uzaicinājums, biju iekļauts kandidātu sarakstā, patrenējos, bet tad mani izsauca atpakaļ klubs un pēc FIBA noteikumiem nevarēju nebraukt. Nākamajā gadā biju kandidātu sarakstā, bet uz treniņiem neviens tā arī neuzaicināja. Nezinu, kāpēc, bet nedeva iespēju konkurēt par vietu. Un vēl pēc gada vispār nebiju sarakstā. Neanalizēju sevišķi, kāpēc tā notika – tā ir trenera darīšana. Ja neņēma, tad neņēma un nedeva iespēju pierādīt sevi.

Ar medijiem Trajkovičs ir runīgs. Vai arī komandā ir tāpat?
Diezgan sanāk runāšana. Viņš vienkārši grib dabūt no mums to, lai mēs visu pareizi izdarītu, ko viņš prasa. Ja kaut kas nesanāk, tiek apstādināts treniņš, un viss tiek izskaidrots. Pirms spēlēm arī mēģina uzkurināt uz pašu spēles sākumu. Pirms spēles Igaunijā viņš un jaunais treneris Kīts Smārts kopā pirms spēles vadīja sapulci, visus uzmundrināja, nebija ilgas runāšanas un visiem patika.

Kā vispār jaunais treneris? Kādi ir viņa pienākumi?
Viņš vairāk no malas novēro un dod padomus, ko un kā labāk darīt. Gan spēlētājiem, gan treneriem, jo viņi nevar visu ievērot, kas, ko un kā, un tad trešais treneris to palīdz.

Kā tev šķiet – divi diskvalifikācijas gadi iecirta lielu robu tavā karjerā?
Es tā nemaz to neesmu analizējis īpaši. Varbūt jā, bet varbūt arī nē. Doma pamest nebija ne mirkli. Bija cilvēki, kas palīdzēja – radinieki, draugi, treneri, pie kuriem trenējos. Pārsvarā to laiku pavadīju Latvijā un Maskavā, fāterītis palīdzēja, vēl bija treneri, ka sapalīdzēja. Visu laiku bija mērķis, ka pēc diviem gadiem atgriezīšos. Nebija jau tas vecums, kad beigt spēlēt. Ja būtu pāri 30, tad varbūt ir grūti, bet no 23 līdz 25 jāspēlē.

Pēc atgriešanās uzreiz meties uz Ukrainu, kur arī nospēlēji visas šīs sezonas. Kāpēc tieši Ukraina?
Južnijas "Khimik" bija visvairāk ieinteresēti, uzskatīja, ka varu spēlēt un labi palīdzēt viņiem, redzēja mani savas komandas sastāvā un tāpēc arī nonācu tur. Arī uz diskvalificētiem spēlētājiem klubi skatās un interesējās. Pēc tam paliku, jo tur bija labi finansiālie aspekti, ukraiņu komandas bija ieinteresētas manā spēlē, tāpēc arī tā sanāca. Domāju, ka tas ir normāli, ja ilgāku laiku uzturies vienā līgā. Ukrainas līga varbūt nav tik ļoti izreklamēta, bet basketbola līmenis ir ļoti normāls. Tagad ir divas ULEB kausa komandas, sešas astoņas komandas ir diezgan labi apmaksātas. Sākumā pirms diviem trim gadiem tas attiecās uz pāris komandām, bet tagad jau vairāk. Lielāka reklāma, vairāk sponsoru

Kāda vispār ir basketbola saimniecība Ukrainā?
Lielās pilsētas jau ir attīstītas, bet tās mazākās vairāk atgādina PSRS laikus vai drīzāk to pārejas laiku, kas pie mums bija deviņdesmito gadu sākumā. Bet vide diezgan saprotoša, mēs saprotam krievu mentalitāti, tāda pati ir arī ukraiņiem, tāpēc nav grūti. Komandās pa seši astoņi ārzemnieki. Treneri gan vietējie, gan ārzemju.

Kā šķiet, kāpēc Ukrainai ir spēcīga līga, bet nav izlase?
Federācijas prezidents ir ieinteresēts līgas komandās turēt daudz ārzemniekus un pārsvarā tā arī sanāk, ka ārzemnieki spēlē. Kvotas nav, it kā viņi grib ieviest visu laiku... Tagad tur ir neliela dalīšanās, vieni grib taisīt savu privāto līgu. Ir tāda Nikolajeva komanda, kas ir neitrāla, un viņiem pat piedāvā diezgan solīdu naudu, lai viņi pāriet uz to privāto līgu. Tagad ir tāds pārejas laiks un neliels bardaks Ukrainā.

Jauno sezonu sāksi Ventspilī. Vai bija citi piedāvājumi no Latvijas?
No Latvijas klubiem nebija citi piedāvājumi. Abas Rīgas komandas pārsvarā jau ir sakomplektējušās ar latviešu spēlētājiem, tagad viņi skatās ārzemniekus. "Ventspils" tieši bija vajadzīgi vietējie spēlētāji. Abas puses bijām ieinteresēti un panācām vienošanos. Ukrainā piedāvāja tas pats klubs, bet sakarā ar pārmaiņām Ukrainas basketbolā nevarēja īsti zināt un būt drošs, kas būs un kā būs. Ventspils komanda kotējās augstāk un spēlēs Eirokausos. Galvenais treneris bija ieinteresēts, tāpēc arī tā notika.

Kad plāno ierasties Ventspilī?
Sanāk, ka komandai 23. septembrī jau ir pirmā spēle Latvijas čempionātā. Izlasei beigsies kvalifikācijas turnīrs, būs uzreiz jābrauc uz turieni. Ar treneri Galvanovski neesmu iepriekš strādājis.

Kāds tavs viedoklis par Kambalas lietu?
Neviens jau neliedz iet trenēties un darboties, bet situācija ir tāda, ka nevar sevi reklamēt tādā veidā. Tā ir ierakstīts noteikumos. Ko tu dari pats, neviens nezina – trenējies vai nē. Kļūda bija tā, ka kvalifikācijas spēlē viņš bija uz soliņa. Pats esmu gājis caur to. Neviens jau nezina, vai trenējos ar kādu komandu, fotogrāfiju nav, video ierakstu nav (smejas).

Tagad Kaspars vēl trenējas ar izlasi?
Neesmu redzējis pēdējā laikā (smejas). Protams, ir ļoti labi, ka tajā brīdī džekam bija, kas palīdz, kas atļauj trenēties un pēc tam var aizbraukt uz normālu komandu un spēlēt. Nevar sevi reklamēt tā, kā Biedriņu. Izskanēja, ka it kā es esmu devis kādas konsultācijas, bet es neko tādu neesmu darījis. Garāmejot man uzprasīja, vai es diskvalifikācijas laikā esmu trenējies. Trenēties jau var, bet neviens man neprasīja, vai var sēdēt uz soliņa un darīt visas citas lietas. Cik saprotu, viņam pagarināja diskvalifikāciju, jo viņš nodarbojās ar profesionālu boksu, vismaz tā es lasīju.

Ko tēvs dara un ko brālis tagad dara?
Tēvs strādā par individuālo treneri, un bračka ar biznesu nodarbojas.