Blogs: "Don’t cry for me Argentina"
Pazīstamās amerikāņu dziedātājas Madonnas izpildītā dziesma "Don’t cry for me Argentina" Lietuvā pašlaik ir skaņdarbs Nr. 1. Un ne jau tādēļ, ka Madonna pēkšņi būtu iekarojusi visu kaimiņzemes klausītāju sirdis. Iemesls tam ir pavisam cits, proti, 12 augumā raženi, atlētiski vīri ar diriģentu Kestuti Kemzūru priekšgalā ceturtdienas vakarā paveica to, ko no viņiem negaidīja neviens – ar troksni iesoļoja pasaules basketbola čempionāta pusfinālā.
Kad Kemzūra oficiāli kļuva par Lietuvas izlases treneri, daudzi smīnēja ne tikai šajā valstī, bet arī Latvijā. Sak, ja netika galā ar Latvijas superstāriem, kas būs tagad. Diskusijas un kritiku vēl vairāk uzkurināja notikumi, kas sekoja nākamajos mēnešos. No potenciālajiem komandas līderiem sakarā ar piedalīšanos pasaules čempionāta finālturnīrā sekoja virkne "nē", līdz kļuva pilnībā skaidrs – izlases modelis būs pavisam jauns. Un ne jau tāds, kādu līdzjutēji bija iedomājušies.
Pēc fiasko Polijā par lielāko anekdoti Lietuvā kļuva Ramūna Butauta plāns "Mažutis". Kad izlases treniņiem Kemzūra piesaistīja plašākai publikai maz zināmo saspēles vadītāju Arvīdu Eitutāviču, situācija interneta diskusijās un forumos atkārtojās. Tomēr Butauta ceļu Kestutis neizvēlējās un aiz strīpas bez Eitutāviča atstāja arī Mindaugu Lukauski un Donātu Motiejūnu.
Atkal sekoja tādi, kas nesaprata šādu rīcību. Vieniem bija vajadzīgs Motiejūns, citi kliedza, ka Lukauski nepaņemt uz izlasi ir vienkārši vājprāts. Lai cik dīvaini tas tagad arī neliktos, ļoti lielai daļai nepatika ideja uz Turciju ņemt Martīnu Pociu...
Spiediens Kestutim nemazinājās arī Turcijā, kur Lietuvas izlases lokomotīve ieskrējās samērā lēnām. Samocīta uzvara pār Jaunzēlandi, pēdējās sekundēs izcīnīts panākums pār Kanādu. Pēc šiem mačiem prese veltīja bargu kritikas devu trenerim, bet daži vietējie izdevumi paspēja komandu norakstīt. Kā redzam tagad - velti.
Pret Spāniju Kemzūras diriģētais koris spēja izdziedāt arī augstākās notis, sagādājot pamatīgu pārsteigumu. Tālāk sekoja kārta Francijai un Libānas izlasei. Arī šie šķēršļi neapturēja baltu lokomotīvi, kas turpināja uzņemt apgriezienus. Esot favorītu lomā, astotdaļfināls pret Ķīnu nebija nemaz tik viegls, toties kas notika ceturtdien...(104:85).
"Lietuvieši spēlēja kā dievi – ar neaptveramu aizsardzību un fantastisku precizitāti: astoņi tālmetieni no astoņiem mača sākumā. Argentīna bija kā marionete, kas nekādi nespēj apturēt lietuviešu uzbrukumu vilni,” par spēli raksta ELPAĶS.com: el periódico global de noticias en... "Skola noslīka lietuviešu aizsardzības ūdeņos", „Argentīnas karikatūra”, „Argentīnas basketbola ērai punktu pieliek pundurvalsts” – tie ir tikai daži virsraksti ārzemju medijos pēc spēles, kuras iznākumu prognozēt nevarēja neviens.
Visi plāni, kurus pirms ceturtdaļfināla spēles bija izdomājuši Lietuvas treneri, nostrādāja ar uzviju. Argentīnas līderus lietuvieši sedza ļoti cieši un agresīvi, bieži mainoties un nedodot tiem elpot. Skola centās par katru cenu kaut ko izdarīt, taču viņa mēģinājumus lieliski atspoguļo Pauļus Jankūna vārdi pēc mača: "Spēles otrajā pusē radās sajūta, ka viņš spēlē mūsu labā. Sāka nervozēt, sist nesaprotamas piezīmes, par katru cenu centās iemest punktus. Viņam tas nav raksturīgi.”
Nav nekāds noslēpums – labākā forma jānodemonstrē svarīgākajos mačos. Vismaz pagaidām lietuviešiem tas izdodas lieliski. Pasludināt tos par čempioniem jau tagad – nebūtu prātīgi. Turklāt zinot, kas sagaida pusfinālā. Un tomēr, nemaz neieskatoties, kā viss beigsies, jau tagad var droši teikt – puiši mājās tiks sagaidīti kā varoņi. Ar šādu cīņassparu, atdevi un uguntiņu acīs par katru laukuma centimetru cīnīties ir jāmāk. Iespējams, tas arī ir lielākais jaunas izlases pluss.
Šis pasaules čempionāts ir lauzis arī kādu stereotipu, kuru varētu pielīdzināt pazīstamajai filmai „No Country for Old Men”. Proti, ieskatoties pusfināla dalībnieku sarakstā, jākonstatē fakts, ka pieredze vis vairs nav noteicošā. Trīs no četrām vecākajām pasaules čempionāta ceturtdaļfināla komandām pusfinālu nesasniedza. Tikmēr trīs no četrām jaunākajām turpina cīņu par medaļām.
Lietuvieši (vidējais vecums 25,7) aiz borta atstāja Argentīnu (29,8), kura jau vairākus gadus cīnās praktiski tajā pašā sastāvā. Serbija, jaunākā turnīra komanda (23,6), sodīja spāņus (26,6). ASV (24,7) un krievi (24,6) arī uz Turciju devās ar gados jaunām komandām. Vienīgais „veču” pāris ceturtdaļfinālā bija Slovēnija un Turcija. Tiesa, arī šeit pārāki izrādījās jaunākie (26,8 pret 28,1).
Īstā čempionāta kulminācija sāksies sestdien, kad tiks aizvadītas pusfināla spēles. Favorītu statusu noteikti saglabā ASV komanda, tomēr koeficients par šīs vienības uzvaru, nešaubos, būs manāmi lielāks par 1,01, kas bija līdz šim. Lietuvieši jau agrāk ir pierādījuši, ka viņiem neuzvaramu pretinieku nav. Nodemonstrējot tādu basketbolu, kāds tika spēlēts pirmajās trijās ceturtdaļās pret Argentīnu, viss ir iespējams. Dzīvosim – redzēsim.
+2 [+] [-]
Tā dziesma nav nekāda Madonnas dziesma ( vai viņa maz komponēt kaut ko normālu prot). Tā dziesma, kas protams ir laba, ir Andrew Lloid Weber dziesma. To lūdzu iegaumē līdz sava mūža galam!!!
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]