Pirmās pasaules vēstneses: panākuma cena

Basketbols ir prestižākais komandu sporta veids Olimpiskajās spēlēs. Pateicoties FIBA ģenerālsekretāram Borislavam Stankovičam, kurš bija pārliecināts, ka četrgades nozīmīgākajā turnīrā jāpiedalās labākajiem no labākajiem.

ASV amatieru basketbola asociācija (ABAUSA; tagad pazīstama ar “USA Basketball” vārdu) 1989. gada aprīlī Minhenē nobalsoja “pret” NBA spēlētāju piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs. Pret tika saņemtas vēl 12 balsis, taču FIBA balsojums bija pozitīvs: 56-13.

Sākot no 1990. gada, NBA spēlētājiem tika atļauts piedalīties Pasaules kausa izcīņā. “USA Basketball” nolēma uz turnīru sūtīt NCAA studentu komandu un pusfinālā zaudēja Dienvidslāvijai. Turpinājumā amerikāņi nolēma pieteikt NBA spēlētājus un Barselonā jau spēlēja “Sapņu komanda”.

Pārējais ir vēsture. Maikls Džordans, Šakils O`Nīls, Kobe Braients, Lebrons Džeimss, Kevins Durents – sākot no 1992. gada, ASV izlasi pārstāvēja spožākās NBA zvaigznes. Pasaule reaģēja – pēdējos gados līgā spēlē 20-25% ārzemnieku.

Kāds tam sakars ar Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības kvalificēšanos Pasaules kausa izcīņai? Ļoti vienkāršs – sporta veida popularitāti nosaka tā globālā pievilcība un, pateicoties "planētas trokšņainākajai līgai", groza bumbai šodien seko katrā pasaules nostūrī.

No 213 nacionālajām federācijām Pasaules kausa izcīņā var tikt pārstāvētas tikai 16 labākās izlases. Ja kvalificēšanās būtu viegla, Latvijai pirmais starts nebūtu jāgaida līdz 2018. gadam. Taču atlase nav pastaiga parkā pat komandām, kuras regulāri spēlē Eiropas astoņniekā.

Pēdējo septiņu Eiropas finālturnīru laikā tikai viena komanda – Francija – spēja nemainīgi iekļūt labāko astoņniekā. Spānija to paveica sešas reizes, Krievija, Latvija un Turcija – pa piecām reizēm katra. Tas ir fakts.

Francija nekvalificējās 2008. gada Pekinas spēlēm. Spānija netika uz 2012. gada Londonas spēlēm. Krievijai secen iet trešais globālais forums pēc kārtas (2014, 2016, 2018). Iepriekšējā Eiropas čempione Serbija nespēlēs Pasaules kausa izcīņā. Konkurence ir reāla. Tas ir fakts.

Beļģijas karaliskā ģimene (tvitera adrese @MonarchieBe) 22. un 25. jūnijā apsveica basketbolistes ar četriem ierakstiem franču un flāmu valodās. Grieķijas basketbolistes pēc vēsturiskās iekļūšanas Eiropas četriniekā 22. jūnijā sumināja premjerministrs (@primeministergr). Tas ir fakts.

Latvijas ceļš uz kvalificēšanos veda caur piecām "izdzīvo un tiec tālāk" spēlēm. Pirmā no tām bija 2016. gada 24. februārī izbraukumā Ķedaiņos pret Lietuvu – komandu, kura tāpat kā “Trīs zvaigznes” piedalījās sešos finālturnīros pēc kārtas. Lietuviešu 1990. gadā dzimušās spēlētājas 2008. gadā kļuva par Eiropas junioru čempionēm. Latvija uzvarēja (87:81), Lietuva izstājās.

Nākamais pārbaudījums sekoja pret Slovēniju – komandu, kura ar bilanci 3-0 jau bija nodrošinājusi iekļūšanu finālturnīrā un Rīgā varēja spēlēt bez spiediena. Slovēnietes turējās līdz galam (68:66), taču Latvija sameta pēdējos deviņus punktus (77:66) un iekļuva septītajā finālturnīrā pēc kārtas.

Eiropas čempionāta grupas turnīrā izšķirošā spēle bija pret Melnkalni – komandu, kura iepriekšējos trīs finālturnīros pieveica virkni vadošu izlašu un finišēja augstāk nekā “Trīs zvaigznes”. Latvietes nokļuva iedzinēju lomā ar –15, taču atspēlējās un pirmo reizi kopš 2011. gada izkļuva no grupas.

Astotdaļfinālā gaidīja tikšanās ar 2015. gada Eiropas čempioni un 2016. gada Rio bronzas īpašnieci Serbiju. Pretiniecēm bija pieredze, kā izkļūt no nelabvēlīgām situācijām – vēl dienu iepriekš viņas izslēdza varonīgo Slovēniju. Latvija nometa čempiones no troņa (75:70) un sasniedza Eiropas astoņnieku.

Izšķirošajā cīņā par Pasaules kausu pretī stājās Itālija. “Squadra Azzurra” 2009. gadā Rīgā aizšķērsoja latvietēm ceļu uz “Top 6”, liedzot turpināt cīņu par kvalificēšanos Pasaules kausa izcīņai Čehijā. Izskaņā vadība mainījās četras reizes, taču latvietes atstāja laukumu kā uzvarētājas – 68:67!

Kapteinei Guntai Baško-Melnbārdei bija nepieciešami 20 gadi un septiņi Eiropas finālturnīri, lai aizsniegtos līdz pasaules čempionātam. Viņa un centra spēlētāja Aija Brumermane mērķi sasniedza trešajā mēģinājumā (2005, 2009, 2017), bet Aija Putniņa līdz tam aizsniedzās otrajā piegājienā.

Divkārtējai Eiropas jaunatnes čempionātu medaļniecei Elīnai Babkinai – tāpat kā Baško-Melnbārdei, Brumermanei un Putniņai – radusies iespēja karjeras laikā pārstāvēt Latviju gan Olimpiskajās spēlēs, gan Pasaules kausa izcīņā.

Mārtiņš Zībarts, Anete Šteinberga un Ieva Krastiņa 11 gadu laikā kopīgi uzkāpa pa visiem pakāpieniem:

2006. gada 12. augustā Helsinkos nodrošināja vismaz otro vietu Eiropas U16 čempionāta B divīzijā un izcīnīja ceļazīmi uz virslīgu;

2008. gada 16. augustā Skopjē izcīnīja pirmo vietu Eiropas U18 čempionāta B divīzijā;

2010. gada 25. jūlijā Liepājā nopelnīja bronzas medaļu Eiropas U20 čempionātā;

2015. un 2016. gadā par mata tiesu izturēja kvalifikācijas dzirnas, bet 2017. gada jūnijā Prāgā piepildīja pirmo lielo mērķi.

UTEP absolvente Kristīne Vītola veidoja nozīmīgu daļu no 2010. gada bronzas komandas. Ceļā uz 2018. gadu viņa aizspēlējās līdz WNIT finālam (izpārdota zāle – 12 222 skatītāji), kļuva par Spānijas čempioni, Spānijas superkausa ieguvēju un Eiropas kausa pusfinālisti.

Kitija Laksa 21 gada vecumā spēlēja jau trešajā Eiropas finālturnīrā, savukārt četras “EuroBasket Women” debitantes – Kate Krēsliņa, Ilze Jākobsone, Paula Strautmane un Anna Dreimane – lielos priekus izbaudīja jau savā pirmajā iznācienā.

Valstsvienības treneriem – Mārtiņam Zībartam, Aigaram Neripam, Artūram Visockim-Rubenim, Ērikam Visockim – treniņnometnes un Eiropas čempionāta laikā bija vēl lielāka slodze nekā spēlētājām. Apvienojot pienākumus izlasē ar pamatdarbu un ģimeni, viņi varēja diennaktī atļauties gulēt tikai dažas stundas un pirmo reizi uzelpoja vien 24. jūnija vakarā.

Sieviešu valstsvienībai pirmo reizi bija pašai savs ģenerālmenedžeris – Edijs Eglītis. Viņa priekšteči – Māris Jučmanis un Edgars Buļs – savulaik bija atbildīgi gan par sieviešu, gan vīriešu izlasēm, nevarot visu uzmanību koncentrēt vienai.

Eglītis palīdzēja sapulcēt saliedētu sastāvu, nodrošināja pietiekamu pārbaudes spēļu skaitu un pacēla valstsvienības medicīnisko nodrošinājumu jaunā līmenī.

Izlasei pēc vairāku gadu pārtraukuma līdzi brauca trīs ārsti un fizioterapeiti (Līga Folkmane-Eglīte, Ansis Biedrs un Mārtiņš Pulveris), kuri pēc spēlēm nodrošināja spēlētāju aprūpi un atjaunošanos. Pat uz pārbaudes turnīru Karlovi Varos bagāžā ceļoja divi saliekamie masāžas galdi.

Apstākļos, kad valstsvienību skāra savainojumu vilnis, tam bija nepārvērtējama nozīme. Elīnai Babkinai turnīrs faktiski beidzās trešajā spēlē. Anete Šteinberga “play-off” spēlēja, sakopojot pēdējos spēkus. Kitija Laksa guva muguras savainojumu, uz jautājuma zīmes bija Kristīnes Vītolas spēlēšana... Izlases mediķu korpuss “atgrieza” viņas pie dzīvības.

Ja izlases sniegumu vērtē pēc mērauklas “cena – kvalitāte”, atzīme ir “teicami”. Latvijai, atšķirībā no konkurentēm, nebija dāsni atalgotu superzvaigžņu vai naturalizētu spēlētāju, toties komanda bija vienotāka.

Grieķijas valstsvienības kodols spēlēja Pirejas “Olympiacos” – klubā ar trīs miljonu eiro budžetu. Beļģijas izlases līderes un WNBA “All Star” dalībnieces – Emma Mēsemana, Enna Voutersa – Krievijas un Turcijas superklubos saņēma algu čekus ar piecām nullēm. Spāņu, franču un turku spēlētāju kopējā vērtība tirgū nav jāpiemin – tā ir par kārtu lielāka.

Neticīgo bija vairāk nekā ticīgo. Izslēgšanas spēlēs Latvijas sniegumu klātienē atspoguļoja tikai viens drukāto mediju pārstāvis – laikraksta “Diena” žurnālists Armands Sametis. Nebija kameru – ne no sabiedriskās, ne komerctelevīzijām. Nebija komentētāju arēnā un fotogrāfu.

Valstsvienības kvalificēšanās notika laikā, kad Latvijā ir knapi divas profesionālas komandas, bet vienību skaits ārpus Rīgas sarucis līdz vienai (visu cieņu “Vega 1/Liepāja”). Lielākā daļa izlases spēlētāju maizi pelna ārzemēs vai studē ASV augstskolās. Tas ir labi, taču ilgtermiņa intereses pieprasa arī spēcīgāku un reģionos pārstāvētu nacionālu čempionātu.

Latvijas un Igaunijas līgas izveide apvienojumā ar treneru fanātisko darbu un junioru komandu startēšanu Eiropas jaunatnes basketbola līgā (EYBL) ir bijusi labvēlīga jaunatnes izlasēm. Otro gadu pēc kārtas visas komandas spēlē A divīzijā, Latvija pirmo reizi tiks pārstāvēta Pasaules U19 kausa izcīņā, taču – kur spēlēt pēc augstskolas? TTT un Liepājā visām vietu nepietiks.

Valstsvienības vadībai, Latvijas basketbola savienībai, Latvijas basketbola līgai sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām un sporta skolām kopā jārisina šie jautājumi, lai “Trīs zvaigznes” Latvijas simtgadē iemirdzētos vēl spožāk. Tagad ir īstais laiks.

Never tear us apart, INXS (video filmēts Prāgas ievērojamākajās vietās)