Freimanis: "Man atliek tikai pieņemt situāciju. Pat, ja to nesaprotu"
Latviešu basketbolists Rolands Freimanis, kurš šovasar netika uzaicināts pievienoties valstsvienības treniņnometnei, intervijā žurnālam "Sporta Avīze" pastāstīja par savām sajūtām paliekot aiz svītras jau otro gadu pēc kārtas.
"Sāpīgi. Kad Bagatskis vēl strādāja Turcijā, mums bija saruna, kurā viņš pateica – ja ielikšu tevi izlases kandidātos, tas nozīmēs, ka būsi komandā un brauksi uz čempionātu. Līdz ar to, ieraudzījis savu vārdu sarakstā, es tam arī noskaņojos un gatavojos. Taču tad kādu dienu atskanēja zvans," atceras Freimanis.
"Sāpīgākais jau tas, ka pat neiedeva iespēju – atnākt, pamēģināt. Pēc tam, kad mani atšuva pagājušogad, treneris uzmundrināja, sak – nākamvasar būs atkal jauns cikls, būs tev iespējas sevi parādīt! Kaut gan, ja tā godīgi – patiesībā nesaprotu, ko man vēl vajadzētu rādīt – es desmit gadus esmu bijis izlasē... Lai vai kā, atnāca tas jaunais cikls, bet ne solītā iespēja. Nezinu, kaut kā tas viss man galvā neliekas kopā. Kaut kā nepareizi šķiet... Bet man atliek tikai pieņemt situāciju. Pat, ja to nesaprotu," saka Rolands, kurš piedalījies četros Eiropas čempionāta finālturnīros.
Freimanis bijis izlases kodola spēlētājs iepriekšējos trīs finālturnīros. Arī brīžos, kad spēlētāji uz valstsvienību nerāvās. "Es to redzu tā – nospēlē šo čempionātu ar tiem, kas ir bijuši ar tevi – ar tiem, ar ko kopā esi izlīdis no tās bedres. Protams, es nerunāju par Kristapu Porziņģi vai Dāvi Bertānu – nav mazāko šaubu, ka viņiem ir jābūt, un jābūt līderiem, – bet es runāju par otro sešnieku. Nospēlē šo čempionātu, un pēc tam, lūdzu – met ārā, ko gribi, atskaiti, ņem vietā jaunos. Tad taisi jaunu modeli un skaties, ko tas dabūs gatavu! Bet šobrīd man tas viss izskatās stipri dīvaini, un tāpēc es uzskatu, ka tas nav viņa Bagatska viena paša lēmums – tur apakšā ir vēl kaut kas. Nezinu kas, bet ir. Un tas mani uzvelk un kaitina. Es neesmu tik slikts spēlētājs, lai pēc labas sezonas Turcijas līgā nebūtu pat starp 20 izlases kandidātiem – sorry, bet tas man nekādi neliekas galvā. Un viņš var teikt, ko viņš grib."
Rolands nepiekrīt arī trenera Bagatska skaidrojumam, ka veterāniem izlasē ir jāgarantē konkrēts spēles laiks. Viņš būtu gatavs samierināties ar jebkādu lomu. "Tās vispār ir pilnīgākās muļķības. Tieši veterāns ir tas, kas var kaut ko iedot komandai arī ģērbtuvē, ne jau jaunais! Man ir super attiecības ar visiem džekiem, arī tagad, pēc svītrošanas no kandidātiem, daudzi man zvanīja, izteica atbalstu, neizpratni. Godīgi, es būtu bijis tikai priecīgs – es saprotu savu lomu! Zinu, ka komandā ir gan Dāvis, gan Kristaps, citi ļoti labi spēlētāji – es jau nesaku, ka esmu labāks par viņiem. Nepārproti, es tagad necenšos kādu pārliecināt, ka man obligāti bija jābūt izlasē, es vienkārši runāju par to, kā to pasniedza treneris Bagatskis, un kā to saprotu es – kā tas basketbolā pieņemts visā Eiropā, visā pasaulē. Ir vajadzīgi pieredzējušie spēlētāji," piebilst Freimanis.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kas bijis iepriekš, kur spēlējis, kādā formā bijis tā tāda tukša vāvuļošana. Būtu uzaicināti un bilde būtu skaidra, kādā kurš formā un cik noderīgs izlasei!
[+] [-]