SASPERJODS: NEADEKVĀTA LEPNĪBA...

Lai basketbolisti nejem ļaunā, bet viņu piramīdas spicīte - vīru izlase - šobrīd ir spilgts piemērs, lai runātu par tautas garīgo veselību, stiprumu un patieso stāvokli. LAT, pēc veterāna Telefona veiksmīgiem grūtiem metieniem izglābjoties, uzvarēja BEL un pēdējā piesardzība zuda masām. Čehi nav pretinieki. UKR ir otrā izlase. Igauņu nomētāsim ar cepurēm. Leišiem bez Valančūna jau nekā nav. Domājām, ka būs vieglāka spēle. Tie ir citāti, kas nāk no treneru, spēlētāju un tuvu stāvošu komentētāju mutēm.

Visi sūri grūti gaudoja kā vilki februāri uz pilnmēnesi, ka mums nav Dāvis, Kristaps, Ojārs un vēl kāds tur. Bet pienāk čempis (patiesībā vēl pēc 5 gad veciem standartiem pēdējā kvalifikācija, kur noskaidro reālo top16) un esam jau teju top8 komanda. Kas notiek? Vienā spēlē pavelk viens veterāns (BEL - Telefons), otrā cits (CZ - Blūms), bet pārējās spēlēs un pārējiem turpinās iedomības paraugstundas. Uz apakšu pat Timmas gaļas kombināts spēlē 0.8x spēlē, bet tā vietā plivina daiļslidošanai pat nederīgus truļus, ātrie Bertāns un Streļķis arī spēlē baltiem cimdiem, ka tik uzmest no tālienes. Treneri būtisku neko nemaina un pret LIE vispār pretzāles neatrod. Un kas trakākais, no spēles uz spēli sniegums paliek šķidrāks, bet runas, ka ar klasi (diez kādu?! LBL? Peiners, Kārlis, Meiers, Timma, Mejeris...) paņemsim 2.v grupā, turpinās vēl šobaltrīt.

Nav vērts aprakstīt 4 spēlēs redzēto un pirms un pēc dzirdēto! Štābs arī pieļautās kļūdas nav novērsis un šodien svētīgs būtu zaudējums EE. Kapēc? Kas tā par dzimtenes nodevību!? Un vēl no tāda patriota kā Sasperjods.

Te nu sākās metafizika jeb filozofija. Lai augtu un celtos, ir jākrīt un jātop sistam. Pagaidām viss vedina uz vērojumu, ka, ja, pret EE izšļūksim, nopietnu kļūdu analīze netaps, jo zāģis SLO un HOR būtu attaisnojams ar to, ka neuzkrita. Bet spēle, process, produkts ir draņķis un tas par tādu ir jāatzīst un jālabo. Šis viss ir sekas, ko redzam 4 spēlēs. Jāmeklē cēloņi. Ceļoņi ir jaunā bling bling paaudzes dzīves uztverē. Nav svarīgi mani darbi, svarīgi, cik mani atpazīst, kādi man mati ar bārdu, cik skaisti es runāju, jābūt PAŠPĀRLIECINĀTAM. Ar šo metroseksuāļa komplektu var piesegt jebkurus viduvējus darbus. Mēs latvieši taču esam fenomenāli talantīga tauta mums ir Dukuri, Štrombis, Jonass un visādi citi brīvdomātāju sporta karaļi. Arī basketā mūsu zēni ir regulāri EL kapātāji, NBA prospekti u.t.t. Mūsu galviņās ir kaut kāda kļūdiņa. No vergiem un kalpu dvēselēm mēs esam krituši otrā grāvī - nepamatotā lepnībā, lielībā, pārākuma apziņā un pat partnera noniecienāšanā. Ne velti izcēlu vārdu pašpārliecināts. Man vēl mācīja, kā pārliecināts ir labs cilvēks, bet pašpārliecināts ir bīstam cilvēks, jo viņš neapzinās savas darbības un spēju pārvērtēšanas negatīvās sekas. Taču tagad visādos kursos un skolās māca pašpārliecinātību - self-confidence, neiedomājoties, ka latviski šim vārdam ir cita nozīme. Aptuveni kā saražot enerģiju, kamēr vēl atomreaktors griežas, bez dzesēšana...

Vienvārdsakot, lai noturētu Jūsu uzmanību rakstam, teikšu tā - būsim optimisti, bet esam reālisti. Diemžēl ne tikai mūsu vīru izlases piemērs uz EČ2015 liecina par jaunu tautas psiholoģijas iezīmi - neadekvāto lepnību (nejaukt ar lepnumu)! Es piemērus varētu vēl un vēl saukt, bet gribu, lai arī cienītais lasītājs tos pameklētu un te nosauktu, un ne tikai sportā vien...