Strēlnieks: "Gribēju saprast, vai spēšu spēlēt tāda spiediena apstākļos kā "Olympiacos""

"Interese no kluba bija jau uzreiz pēc aizvadītās sezonas. Vēl pirms "Olympiacos" piedāvājuma biju runājis ar savu komandas biedru Bambergā, grieķi Nikosu Zisi, kurš pastāstīja, ka "Olympiacos" apsver manu kandidatūru. Parunājos ar viņu un secinājām, ka tā būtu komanda, kurā es iederētos, jo "Olympiacos" spēlē basketbolu, kas man ir vairāk vai mazāk parocīgs – pick and roll spēle, kurā lielākā daļa uzbrukuma notiek caur mazajiem spēlētājiem," stāsta Jānis.

"Bija vēl kādi piedāvājumi, taču nekas tāds, kas varētu pārsist "Olympiacos". Runāju arī ar aģentu un teicu, ka tādas komandas piedāvājumam atteikt nedrīkst. Ja tomēr būtu aizgājis uz citu klubu, tad pēc tam sevi šaustītu. Šajā komandā var just lielu spiedienu, jo katrā spēlē tiek pieprasīta uzvara. Ir svarīgi saprast, vai tu šāda spiediena apstākļos vari spēlēt. Ja atbrauktu un man nekas neizdotos, tad vismaz būtu pamēģinājis. Bet pagaidām no sastāva laukā nekrītu. Tad jau lēmums bija pareizs."

"Olympiacos" komandā Strēlnieks bija iecerēts kā līdera Vasiļa Spanuļa aizvietotājs saspēles vadītāja pozīcijā, tomēr dažkārt abiem bija plānots atrasties laukumā arī vienlaikus. "No Spanuļa daudz ko var mācīties – viņam ir uzvarētāja mentalitāte un spēcīgs raksturs. Ja godīgi, tad ir iespaidīgi ar viņu aprunāties par basketbolu. Viņš ir liels fanātiķis. Ja laukumā būsim vienlaikus, tad bumba manās rokās noteikti būs retāk. Taču tā tas būtu jebkurā komandā, kurā spēlē Spanulis. Tomēr tas arī pavērs iespējas man, jo viņš nav savtīgs spēlētājs. Man vienkārši būs vairāk jāspēlē bez bumbas, jāmeklē brīvās vietas un jāgaida piespēle," skaidro Jānis.

"Viņš mani un manu ģimeni uzaicināja vakariņās. Klubā viņš ir Dieva vietā. Tas ir jūtams gan laukumā, gan ārpus tā. Taču viņš savā karjerā ir tik daudz sasniedzis, ka neviens neatļaujas viņam kaut ko pateikt. Visi viņam uzticas. Ja kaut kas atgadās, tad bumba jādod Spanulim un viņš visu nokārtos. Bet kā cilvēks viņš ir ļoti foršs un piezemēts. Par basketbolu ar viņu var parunāties jebkurā laikā. Citas tēmas viņu īpaši neinteresē. Ja laukumā viņš atļaujas būt dusmīgs un pat rupjš, tad ārpus laukuma viņš ir absolūti mierīgs. Izteikts ģimenes cilvēks."