Vētra: ”Sanāca labs trilleris”

Ventspilnieku galvenais treneris Gundars Vētra pat atļāvās savu komandu uzslavēt ar nedaudz piparotu teicienu: ″Varbūt jāatvainojas, ka tā teikšu kameras priekša, bet atkārtošu to, ko pateicu puišiem ģērbtuvē –jums kā komandai ir pauti. Tādu spēli nevar vinnēt kurš katrs, un viņi to šodien arī parādīja. Kā mums ies tālāk, rādīs laiks, bet redzams, ka komanda ir izveidojusies, ka komanda ir gatava cits par citu cīnīties un palīdzēt gan laukumā, gan ārpus tā. Ja tāda ir attieksme vienam pret otru, pret spēli, tad var izcīnīt tiešām lielas uzvaras. Ir liels prieks, un trilleris tiešām izdevās. Nezinu, kad vēl kaut ko tādu sagaidīsim, bet ir liels prieks piedalīties pasākumā, kas dod tik daudz emociju. Spēlētāji izdarīja tiešām lielu darbu.″

″Varu tikai apsveikt mājiniekus ar šo uzvaru. Viņi mūs apspēlēja jau otro reizi šajā turnīra posmā un izcīna pirmo vietu grupā. Spēle bija smaga, bet tās beigās mums bija stabils 7-8 punktu pārsvars un uzvara jau bija mūsu rokās. Taču mēs zaudējām koncentrāciju, ielaidām trīs tālmetienus un beigās arī neizcīnījām atlēkušo bumbu, kas arī neļāva izcīnīt panākumu. Protams, ir jāmāk iemest 20 sekundēs trīs tālmetienus, taču arī mēs palīdzējām, pieļaujot kļūdu un atdodot ventspilniekiem bumbu. Tas viss arī liedza mums nosargāt pārsvaru. Diemžēl tā notika jau otro maču pēc kārtas, jo pēc līdzīga scenārija zaudējām maču Oldenburgā, ″ atvainojies par savu nelāgo omu, mača iznākumu komentēja viesu treneris Luka Pavicevičs.

Jautāts par to, vai pēdējais grozs pamatlaikā tika ieskaitīts pareizi, franču kluba treneris nesteidza sūdzēties par netaisnīgo lēmumu, lai gan pieļāva, ka kaut kas ar laiku nebija īsti kārtībā: ″Nezinu, kā tur īsti bija, bet 1,8 sekundes, iespējams, tiešām vilkās pārāk ilgi. Ja nekļūdos, laiks jālaiž, kad kāds spēlētājs pieskaras bumbai. Vai tā bija? Ceru, ka tiesneši visu labi redzēja, bet domāju, ka bija iespējams to arī pārbaudīt, apskatot video. To arī lūdzu, jo viss bija ļoti vienkārši - ja grozs jāskaita, tad jāskaita, ja nē, tad uzvarējuši esam mēs. Tomēr nedomāju, ka tiks rakstīts protests.”

Pirmajā puslaikā ventspilniekiem izdevās bez punktiem atstāt sāncenšu uzbrukuma līderi Džonu Hollandu, kurš otrajā tomēr ”atvērās” un varēja pat kļūt par mača varoni. Vētra gan neuzskata, ka sāncenšu basketbolisti pēkšņā rezultativitāte saistāma ar ventspilnieku nepadarīto aizsardzībā: ”Nevar tā domāt, ka augsta līmeņa spēlētāju izdosies noturēt uz nulli visu spēli. Kādu laiku, tas izdodas, bet tomēr tā meistarība ir tik augsta, ka kādā brīdi viņš sāk mest iekšā. Protams, varbūt kādā brīdi nodomājām, ka šodien nav viņa diena, viņa sedzējs vairāk sāka palīdzēt, kas ļāva tikt pie brīvāka metiena, kas iekrita. Šodien izlēmām, ka franču kluba centru necentīsimies segt pa diviem, ļausim vairāk cīnīties viens pret vienu. Beigās arī bijām viņu krietni nodzinuši tik un tā, jo likām krietni pastrādāt aizsardzībā. Tomēr galvenais, ka spēles uzdevumu kopumā izdevās pildīt un saglabāt spēles rāmi, lai arī kāds sastāvs bija laukumā.”

″Tas bija sirdi plosošs zaudējums. Tik tiešām... Mēs ieradāmies cīnīties par uzvaru, šķiet, arī darījām visu tā, kā to vajadzēja, taču tā dažkārt basketbolā gadās. Ja jau ventspilnieki trāpīja šos tālmetienus, acīmredzot līdz galam precīzi mēs nenospēlējām, lai gan nedomāju, ka tie visi bija viegli metieni. Šādi zaudējumi ir tiešām sirdi plosoši, ″ ļoti sarūgtināts pēc mača bija viens no ″Roanne Basket″ līderiem Džons Hollands.

Protams, krietni apmierinātās izklausījās Ronalds Zaķis, kurš pamatlaika pēdējā sekundē prata tikt pie atlēkušās bumbas, raidīt to grozā un izraut pagarinājumu: ″Spēle bija fantastiska, taču arī ļoti grūta. Arī pēdējā minūtē, kad jau bija -7, turpinājām ticēt, ka varam visu vēl glābt. Paldies arī faniem, kas palika zālē un arī turpināja ticēt. Tas noteikti palīdzēja iemest šos svarīgos metienus. Metiens pēdējā sekundē bija līdz šim svarīgais sezonā, un to noteikti ilgi neaizmirsīšu. Nezinu, kā tur bija ar laiku, vienkārši gāju pēc bumbas, redzēju, ka Mo jau lec un lidoju viņam līdzi, un tikai domāju, ka jātiek pie bumbas, bet pēc tam to laidu uz grozu. Kad redzēju, a krīt iekšā, emocijas gāja pa gaisu. Pagarinājuma varbūt vajadzēja nospēlēt nedaudz mierīgāk, bet drusku aizrāvos un par daudz pagrūstījos ar viņu centru, kas beidzās ar piezīmēm. Tomēr galvenais, ka komandai viss beidzies labi.″

Arī Vētra atzīst, ka, neskatoties uz mīnusiem, pēdējā minūtē spēlētājos nebija nolemtības sajūtas: ″Domāju, ka visi ticēja. Jāpiekrīt, ka arī līdzjutējiem nevajadzēja tā steigties mājās un jāsaprot, ka spēla jāskatās līdz beigām, jo sportā visādi gadās. Uzdevums mača beigās bija skaidrs – pēc iespējas ātri jāsit sods un pēc tam jāmeklē labas iespējas izdevības uzbrukumiem, ja iespējams trīspunktu metieniem. Skaidrs, ka Džamara metiens bija no tādiem, kas varēja arī neiekrist, bet gan citi trīspunktnieki bija diezgan loģiski un normāli metieni. Protams, vienu dienu tie var iekrist, citu dienu neiekrist. Šoreiz bija mūsu dienu, bet tagad jādara visu iespējamo, lai iekļūtu finālčetriniekā.″