Štelmahers un Kambala - Latvijas leģendas Eirolīgā

Latvijas pārstāvniecība ULEB Eirolīgā nav bijusi tik plaša kā Eiropas kausā vai FIBA Eirolīgā sievietēm, sasniegumi bijuši mazāki, tomēr divpadsmit gadu laikā sacensībās piedalījušies divpadsmit Latvijas basketbolisti.

Vērtējot sportiskos sasniegumus, viņu sniegumu var vērtēt dažādi. “Top 16” kārtā iekļuvusi lielākā daļa Latvijas pārstāvju, taču elites tirgū noturīgu pieprasījumu radīt izdevies mazākam skaitam. Viņu vidū ir Raimonds Miglinieks, Roberts Štelmahers, Kaspars Kambala un Ainars Bagatskis, kuri Eirolīgas klubos spēlējuši vismaz divas sezonas pēc kārtas. Patīkami, ka 2013. gada sezonā šo sarakstu papildina gan Jānis Blūms, gan Dāvis Bertāns.

Trīs un vairāk sezonas Eirolīgā uzkavējušies tikai divi Latvijas basketbolisti – Roberts Štelmahers un Kaspars Kambala. Ja ULEB turnīrs tiktu izveidots agrāk, šajā sarakstā pārliecinoši iekļūtu Raimonds Miglinieks. Jauno sacensību pirmajā pastāvēšanas sezonā jaunākais no brāļiem Migliniekiem bija labākais piespēļu dalītājs – 140 rezultatīvas piespēles 20 spēlēs – FIBA pārraudzītajā Suprolīgā. ULEB Eirolīgā viņš paspēja aizvadīt tikai 18 spēles, attiecīgi ieraksti nebija tik spilgti, kādi tie varēja būt.

Neparastais ceļojums uz Maskavu

Miglinieks kopā ar Juri Umbraško ir vienīgie Latvijas basketbolisti, kuri 21. gadsimtā spēlējuši Maskavas CSKA sastāvā. “Stallī” viņi nonāca brīdī, kad Krievijas basketbola smagumpunkts divus gadus bija pārcēlies uz Permu – 2001. un 2002. gadā par valsts čempioniem kļuva “Ural Great”. Tikai pēc tam sākās slavenā CSKA ēra ar astoņiem “Final Four” finišiem pēc kārtas (2003-2010), taču 2002. gada sezonā maskavieši netika tālāk par “Top 16” kārtu.

Labākā komanda – Bilbao Basket

Divpadsmit sezonu laikā latvieši ir spēlējuši četros leģendāros Eirolīgas klubos – Maskavas CSKA, Kauņas “Žalgirī”, Stambulas “Fenerbahce Ulker” un Belgradas “Partizan”. Tradīcijas daudzu desmitgažu garumā, unikalitāte, augsti standarti un sasniegumi atšķir nosauktos no komandām, kuru zvaigznes uzlēkušas un norietējušas daudz īsākā laika posmā. Kaspars Kambala un “Real Madrid” šajā sarakstā nav iekļauti tikai tāpēc, ka 2005. gada sezonā nespēlēja Eirolīgā.

Gadsimtu mijā Eiropā tika dibināti virkne jaunu klubu, kuri tikai atrodas ceļā uz leģendu statusu. To skaitā ir Viļņas “Lietuvos rytas” un “Bilbao Basket”, kuru vēsturē spilgti līdzdarbojušies latvieši.

Īpaši izceļams Jāņa Blūma paveiktais. Viņa klātbūtnes laikā “Bilbao Basket” piedzīvoja augšupeju – sekmīgi startēja Eiropas kausos (2010, 2012), trīs reizes spēlēja ACB līgas “play-off” spēlēs (2009, 2011, 2012), pirmo reizi iekļuva Spānijas finālā (2011), pirmo reizi kvalificējās Eirolīgai (2011), debijas gadā iekļūstot “Top 16” un turnīra ceturtdaļfinālā (2012). Jānis ir pagaidām vienīgais Latvijas basketbolists, kurš spēlējis Eirolīgas “Top 8”.

Latvijas spēlētāji Eirolīgā (1 vai 2 sezonas)

Četri Latvijas basketbolisti ir tikuši iekļauti Eirolīgas klubu pieteikumos, bet līdz spēlēšanai vēl nav nonākuši. Vistuvāk šai iespējai bija Kaspars Bērziņš, kurš 2005. gada sezonā nokļuva nākamā divkārtējā Eiropas čempiona Serdžo Skariolo trenētajā Malagas “Unicaja” sastāvā. Togad andalūzieši pirmo reizi vēsturē izcīnīja trofeju pašu mājās, uzvarot prestižajā Karaļa kausa izcīņā. Pieci Malagas spēlētāji, Žanu Tabaku un Gintaru Einiķi ieskaitot, bija dzimuši no 1969. līdz 1972. gadam, pārstāvot pavisam citu paaudzi.

Eirolīgai pieteiktie Latvijas spēlētāji

Atgriezīsimies pie izcilniekiem. Roberts Štelmahers ir vienīgais Latvijas spēlētājs, kurš Eirolīgā spēlējis vismaz trīs sezonas pēc kārtas (2002-2004). Viņa rēķinā ir četri Eirolīgas “Top 16” finiši (Kambalam un Bagatskim par diviem mazāk) un līgumi ar trīs dažādiem Eirolīgas klubiem Turcijā, Slovēnijā un Lietuvā.

Štelmahers ir sacenties 71 Eirolīgas spēlē, guvis 644 punktus, izcīnījis 149 atlēkušās bumbas un izdarījis 110 rezultatīvas piespēles.

Roberts Štelmahers Eirolīgā

Otrā pozīcija sarakstā pieder Kasparam Kambalam, kurš karjeras spilgtākos ierakstus veicis Turcijā. Centra spēlētājs 2001. gadā Armanda Krauliņa virsvadībā palīdzēja Latvijas valstsvienībai iekļūt Eiropas spēcīgāko komandu astoņniekā, bet turpinājumā pārstāvēja vadošos Turcijas klubus.

Kambala Eirolīgā spēlējis trīs sezonas, sacenties 53 spēlēs, guvis 886 punktus, izcīnījis 361 bumbu zem groziem un 28 reizes rezultatīvi piespēlējis partneriem.

41 punkts spēlē

2002. gada 30. oktobrī “Anadolu Efes Pilsen” aizvadīja Eirolīgas mājas spēli pret Svetislava Pesiča trenēto “Barcelona” klubu, papildlaikā piedzīvojot zaudējumu ar 91:92.

Kaspars Kambala
+izmeta 28 no 62 komandas divpunktu metieniem,
+iemeta 18 no 28 divpunktu metieniem,
+iemeta par četriem divpunktu metieniem mazāk nekā “Barcelona” spēlētāji kopā (22/39),
+guva 41 punktu (2p 18/28, 1p 5/10),
+izcīnīja 11 atlēkušās bumbas,
+izcīnīja 7 atlēkušās bumbas uzbrukumā (“Efes Pilsen” 9 bumbas, “Barcelona” 8 bumbas),
+izprovocēja 8 pretinieku pārkāpumus,
+nopelnīja labāko lietderības koeficientu 37.

Kaspars Kambala Eirolīgā