A. Širokovs: "Ventspils vēlas spēlēt VTB līgā"

22. janvārī Lietuvas basketbola galvaspilsētā Kauņā noslēdzās VTB līgas pirmās sezonas "Četru fināls", Maskavas CSKA izšķirošajā spēlē pieveicot Kazaņas "Unics". Uzvarētāju svinības turpinājās līdz astoņiem rītā. Dažas stundas vēlāk līgas ģenerāldirektors ieradās Rīgā, lai ar "VEF Rīga" pārstāvjiem sāktu konsultācijas par nākamo sezonu, vispirms sniedzot interviju Sportacentrs.com

Nosauciet trīs VTB līgas pirmās sezonas sasniegumus.
Simtprocentīga intriga sezonas beigās. Sen pirms „Četru fināliem” neesmu redzējis, ka visu komandu izredzes būtu pilnīgi vienādas. Visas komandas bija motivētas.

Otrkārt, vairumā pilsētu, kur spēlējām, skatītāju interese bija liela. Zinu, ka Rīgā bija nelielas problēmas, taču „Četru fināls” Kauņā apmeklējuma ziņā pārspēja visas cerības. Esmu pārliecināts, ka Krievijas līdzjutēji, kuri atbrauca uz Kauņu, vēl pāris mēnešus būs turnīra iespaidā. Par to, kā tur jūt līdzi, cik augstu vērtē basketbolu. Lai gan VTB līgai šī bija debijas sezona, Kauņā, Mariupolē, Doņeckā zāles bija pilnas. Uz pirmo CSKA un „Žalgira” spēle Maskavā zāle bija gandrīz pilna. Tallinā uz spēli ar CSKA arēna bija pilna.

Treškārt, esam izveidojuši profesionālas līgas modeli. Vai tā kļūs par lielu un nopietnu līgu, vēl nav skaidrs, bet starta modeli esam izveidojuši. Eiropā ir divas līgas, kur dalībkomandas saņem naudas prēmijas – tā ir ULEB Eirolīga un mūsu līga. Nauda nav liela, taču svarīgs pats fakts. Piemēram, tādas spēlētāju apdrošināšanas sistēmas Eirolīgā nav.

Ceturtais sasniegums ir ļoti kvalitatīva tiesāšana. Līga apmaksāja Eirolīgas tiesnešu darbu. Šodien neredzu nevienu mīnusu, nevienu kļūdu, neko tādu, ko būtu paveikuši nepareizi. Vienīgi nākamais solis līgas attīstībā būs krietni sarežģītāks, daudz grūtāks. Viss jāizanalizē, kā rīkoties tālāk un attīstīties.

Rossport informācijā redzams, ka futbols ir pārliecinošs līderis Krievijas sportā. Tur vērojama lielākā interese, lielākie budžeti, mārketinga programmas. Kā sevi Krievijas sportā redz Krievijas basketbola federācija?
Runājot par Krievijas basketbola federāciju, šobrīd vairāk esmu VTB līgas ģenerāldirektors. Jā, jāstrādā federācijā, taču manas galvenās rūpes ir līgā.

Federācijai ir liels pluss. Tā uz visām lietām skatās pragmatiskāk, profesionālāk nekā dažādi reitingu veidotāji. Skatoties patiesībai acīs, basketbols Krievijā nav trešais populārākais sporta veids, jo atrodas krietni zemāk. Ja gribi pakāpties augstāk, jāsaprot, kur tu reāli atrodies. Viens no veidiem, kā Krievijā palielināt interesi par basketbolu, ir izveidot līgu, kurā vēlētos nokļūt daudzi klubi un kura būtu piramīdas virsotne. Līgu ar vietu sporta biznesā. Ceru, daudz iegūsim no Baltijas valstīm, kur basketbols ir divu populārāko sporta veidu vidū. Pārnesot to uz Krieviju, notiktu basketbola mīlestības renesanse.

UNICS, Khimki, CSKA vadība paudusi viedokli, ka Krievijas čempionāta vietā labprāt startētu tikai VTB līgā. Ko domā pārējie seši Superlīgas klubi?
Pagaidām par to runāt ir nedaudz pāragri. Galvenais līgas attīstības jautājums ir – kā tiks atrisināta Krievijas čempionāta pārveide. Nevēlamies nodarīt ļaunumu basketbola attīstībai Krievijā. Cenšamies ņemt vērā visu Krievijas klubu intereses, pirms lemt tālāk. Šobrīd galīgas atbildes nav. Tā jāgūst tuvākajā laikā, rīkojot konsultācijas.

Mums ir pieci rakstiski iesniegumi no klubiem ārpus Krievijas, kuri vēlas sascensties VTB līgā. Lai pārvērstu to lielā starptautiskā projektā, jāatrisina Krievijas čempionāta jautājums. Jāsaprot, ka jāizveido pievilcīgāks produkts par Superlīgā esošo.

Kādi soļi jāsper, lai Krievijas čempionāta maiņu ar VTB līgu saskaņotu FIBA Europe?
Tur problēmu ir vismazāk. „Četru finālu” apmeklēja FIBA Eiropas prezidents (Georgs Vasilakopuloss), sporta direktors (Kosta Iļjevs). No viņu puses saņēmām atbalstu, tāpat zināt, ka līgas padomes priekšsēdis Sergejs Černovs ir FIBA Europe viceprezidents. Attiecības izveidojušās labas, tāpēc nav izslēgts, ka FIBA pat varētu būt ieinteresēta. Kā savietot līgu un Krievijas nacionālo čempionātu ir lielākais izaicinājums. Pārējie uzdevumi ir daudz vienkāršāki.

Kādas ir atsauksmes par prēmiju naudām, 60% līdzekļu paredzot uzvarētājam, 40% zaudētājam?
Pirmajā sezonā visi bija priecīgi par iespēju saņemt naudu. Tas sevi attaisnojis. Kā notiks tālāk, atkarīgs no turnīra formāta. Ja paplašināsimies, iegūstot lielas līgas formātu, pašreizējā prēmiju sistēma nevar pastāvēt. Saglabājot pašreizējo sistēmu, tā ir tuvu optimālai.

Krievijas medijos izskanēja informācija, ka līgas budžets pārsniedz 239 miljonus rubļu
Ja man šogad būtu 239 miljoni rubļu, jūs par Eirolīgu nedzirdētu. Šī informācija pārspīlēta, minimums, trīs reizes. Pašreizējais līgas budžets nepārsniedz 80 miljonus rubļu. VTB banka šosezon sedz 65-70% līgas budžeta. Jautājums par to, kā VTB banka redz savu dalību projektā, būtu adresējams viņu vadībai.

Kādi vēl izaicinājumi ir līgai?
Problēmas ir globālākas. Tās attiecas uz profesionālo sportu kopumā. Visās dalībvalstīs vērojams sporta mārketinga tirgus trūkums, nenotiek pašatpelnīšanās. Minētais tirgus segments ir nožēlojami mazs, salīdzinot ar naudas līdzekļiem, kuri ieplūst profesionālajā sportā, klubos. Tā ir pamatproblēma visās iesaistītajās valstīs. Ceru, agri vai vēlu, to atrisināsim. „Pārlauzīsim” pašreizējo sporta attīstību. Uzdevums ir izveidot pamatu, sviras, kuras noteiks attīstības virzienu, lai profesionālajā sportā varētu nopelnīt naudu. Pat ne nopelnīt, vismaz daļēji segt profesionālā sporta izmaksas. Šajā ziņā tiekam galā. Piemēram, ir prēmiju fonds.

Kādu laiku iepriekš CSKA toreizējā vadība – Vatutins, Kušenko – teica, ka klubs atpelna līdz 20% izdevumu.
Šo jautājumu par atdevi labāk uzdot viņiem pašiem. Negribu komentēt viņu teikto, turklāt Kušenko klubā nestrādā jau otro gadu. Teikšu tā, ja šodien Krievijas basketbolā pastāv kāds klubs, kura ienākumi sasniedz 20% izdevumu, tas ir liels sasniegums.

Kā līgai veidojas sadarbība ar nacionālajām federācijām?
Neesam apgājuši nevienu federāciju. Jāņem vērā, ka centrālā struktūra ir līgas padome, kurā pārstāvēta klubu un nacionālo federāciju vadība. Tālāko nosaka federācijas vēlmes attiecīgajā valstī, vai piedalīties projektā aktīvi vai nē. Ja vēlme ir, sadarbojamies labprāt. Neapvainojamies, ja kāda nostājas malā, katram savas darāmās lietas.

Paplašināšanās jautājumā minējāt piecus pieteikumus.
Neesam izsludinājuši pieteikumu pieņemšanu un īpaši tās negaidījām, taču esam saņēmuši piecus pieteikumus no komandām, kuras nav bāzētas Krievijā. Protams, ir Krievijas klubi, kuri ieinteresēti projektā. Tas ir tuvākās nākotnes jautājums, notiks konsultācijas par līgas paplašināšanu. Viļņas „Lietuvos Rytas” un Gdiņas „Prokom”? Pagaidām šo jautājumu nekomentēšu. Durvis atvērtas visiem Austrumeiropas stiprākajiem klubiem. Esam runājuši praktiski ar visiem.

Variantu ir ļoti daudz. Skatīsimies, kāds ir klubu redzējums par līgas tālāko attīstību. Vakar notika pirmās sezonas finālspēle, šodien sāksim konsultācijas par nākotni. No uzrakstītajiem variantiem jāizvēlas optimālais, lai ņemtu vērā visu valstu, klubu un čempionātu intereses.

Kādu redzat VTB līgu 2015. gadā?
Gribētu redzēt līgu, kurā 50% līgas un klubu izdevumu izdotos segt, pārdodot televīzijas pārraides tiesības un spēļu biļetes. Šodien tas līdzinās tilta būvei pāri Baltijas jūrai no Rīgas uz Stokholmu.

2008. gada sezonā Krievijas klubi uzvarēja FIBA Eirolīgā un ULEB Eirolīgā, iepriekšējā rudenī pieaugušo izlases izcīnīja zelta medaļas Eiropas čempionātos. Jauniešiem tādu panākumu nav. Vai līga plāno pievērsties jaunatnes basketbola attīstībai?
Uzskatu, ka līgā jārada apstākļi, kuros varētu pilnveidoties turnīra dalībvalstu jaunie spēlētāji. Šodien ir noteikums, ka klubā jābūt diviem pašu audzēkņiem. Par tādiem uzskatāmi spēlētāji 15-21 gada vecumā, kuri komandā pavadījuši trīs sezonas. Tas ir viens stimuls. Otrkārt, paplašināšanās gadījumā nebūs leģionāru limits, būs noteikums, ka komandas pieteikumā jābūt septiņiem attiecīgās valsts pilsoņiem. Šis jautājums praktiski atrisināts. Papildus vēlos piedāvāt modeli, kurā visi basketbolisti līdz 19 gadu vecumam vispār netiek uzskatīti par leģionāriem. Tas sekmētu jauno spēlētāju nokļūšanu klubos. Protams, plānā ir jaunatnes projekts, taču tas būs atkarīgs no budžeta iespējām.

Nevēlos dramatizēt situāciju Krievijas jaunatnes sportā. Decembrī notika jūsu minētā federācijas izpildkomitejas sanāksme. Tā nebija konstruktīva. Uzskatu, ka pēdējos divos trīs gados jaunatnes sacensības Krievijā skārusi vadības, menedžmenta krīze, taču kopumā lietas attīstās pozitīvi. 70% Krievijas Superlīgas spēlētāju ir kādreizējie bērnu-jauniešu basketbola līgas absolventi. Tas nozīmē, ka 70% spēlētāju ir ne vairāk kā 24-25 gadus veci, dzimuši 1985. gadā vai vēlāk. Šodien tas uzskatāms par labu rādītāju.

Jautājums – kas būs tālāk? Katram savs viedoklis, es uzskatu, ka jaunatnes izlasēm jāgatavo spēlētājus nacionālajām komandām nevis jātiecas rezultātu sasniegšanai. Tāpēc sportiskajam rezultātam jaunatnē nav izšķiroša nozīme. Bet, ja no komandas viens basketbolists kļūs par līderi pieaugušo vidū, tas būs svarīgāk.

Daudzi Superlīgas klubi koncentrēti Maskavā un Maskavas apgabalā. Jūtat reģionalizācijas problēmu?
Zināt, cik futbola klubu ir Maskavā? Arī hokeja klubu Maskavā un apgabalā ir pat vairāk nekā basketbolā. KHL ir 3 klubi no Maskavas un 3 no apgabala. Mums no deviņam komandām vīriešu Superlīgā divas ir Maskavā un divas apgabalā. Tā vienkārši vēsturiski izveidojies, pastāv noteiktas tradīcijas. Piemēram, Latvijā ir tradīcija, kuru varētu pamainīt, ka basketbols vēsturiski vairāk bijis latviešu sporta veids. Krievu valodā runājošie iedzīvotāji te tik daudz neinteresējas par basketbolu.

Tā ir.
Savukārt Krievijā basketbola skolas pārsvarā tika izveidotas Maskavā un Sanktpēterburgā. Tur notika basketbola attīstība, tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka šodien mums ir daudz klubu Maskavas apgabalā. Vēsturi taču neizmainīsi.

Desmit gadu laikā Krievijā bijis daudz bagātu un ietekmīgu cilvēku, kuri devuši naudu basketbolam, piemēram, Prohorovs (CSKA), Bogačovs (Unics), Kozicins (UGMK), Išuks (Volgaburmash, CSKA sieviešu klubs), Kalmanovičs (Maskavas apgabala „Spartak”). Kā Krievijas federācija sadzīvo ar viņiem?
Ar visiem, kurus uzskaitījāt, man bija lieliskas personiskās attiecības. Nekādu problēmu. Ja cilvēki mīl basketbolu, dod naudu, tas ir labi. Problēma sākas, ja cilvēks, kuram nav saistības ar profesionālo vidi, dod naudu un pats sāk iejaukties visu lēmumu pieņemšanā. Saprotu, ja tiek pieņemti svarīgākie, „atslēgas” lēmumi, taču, ja profesionālos lēmumus pieņem neprofesionālis... Agri vai vēlu nākas saprast, ka neprofesionalitāte nepārvēršas rezultātā. Jums taisnība, ka Krievijas basketbolā iesaistījušies daudz bagātu cilvēku.

Valdības sektorā jānosauc vicepremjers Ivanovs, Maskavas apgabala gubernators, ģenerālis Gromovs.
Es nosauktu Krievijas federālā muitas dienesta vadītāju Andreju Beļaņinovu, kurš vada Krievijas Basketbola federācijas padomi. Tagad vairāku valstu vidū veidojas muitas savienība. Piemēram, lai atvestu uzvarētāju kausu uz Kauņu, vajadzēja maksāt muitas nodevu, vēlreiz jāmaksā par kausa nogādāšanu atpakaļ Maskavā.

Bija kādas grūtības, ņemot vērā, ka Latvija, Lietuva, Igaunija atrodas Šengenas telpā, bet Krievija un Ukraina nē?
Nē. Basketbolā drīzāk nojaucam robežas, nekā veidojam jaunas. Nekādu problēmu nav bijis un ceru, ka nebūs.

Kuros televīzijas kanālos nākamsezon varēs redzēt VTB līgas spēles?
Paredzams, ka mūsu partneris Latvijā nemainīsies, partneris Krievijā nemainīsies. Pārējās trīs valstīs notiks pārrunas. Baltijas valstīs un Krievijā sarežģījumus neredzu, jāskatās, kas notiks Ukrainā. Mārketinga ziņā tur ir vissarežģītāk. Ukrainas klubiem būs jāspēlē zālēs, kuras atbilst līgas prasībām, lai varētu notikt TV translācijas. Televīzija vienkārši nav ieinteresēta strādāt arēnās, kuras nav sasniegušas līgas noteikto līmeni. Labi, ka, pateicoties Aleksandram Volkovam, mums ir izcilas attiecības ar Ukrainas basketbola federāciju. Pateicoties viņa aktīvajai darbībai, radošajiem risinājumiem sadarbība izveidojusies vērtīga. Taču nepieciešami arī profesionāli klubi.

Varat nosaukt 5-10 galvenās personas līgas izveidē?
Nebiedējiet mani, tādu ir 100-150. Lai gan interneta iespējas ir neierobežotas, tik un tā nespēsim visus uzskaitīt.

Cik iespējama ir drafta un algu griestu ieviešana?
Šķiet, Eiropas basketbola sistēmā drafts īpaši nav iespējams. Runājot par algu griestiem, pirmais solis ceļā uz pašatpelnīšanos ir izdevumu kontrole. Tā ir reāla lieta. Nesen naudas bija daudz, cilvēki grib uzvarēt, līdzekļi netika skaitīti. Tagad sportā palicis ļoti maz cilvēku, kuri neskaita naudu. Ja, gluži kā KHL, mēs būtu vienīgā nopietnā līga kontinentā, tas būtu jūtami vienkāršāk. Te jārēķinās, ka tie paši klubi startē Eirolīgā, Eirokausos. Tas šādu iespēju samazina, taču neizslēdz varbūtību, ka nākotnē algu griesti parādīsies. Pašreiz algu griestu ieviešana vairāk būtu ULEB Eirolīgas iniciatīva, mēs pakārtotos tai.

Kā veidojušās attiecības ar partneriem Latvijā?
Izveidojies tā, ka Latvijā mūsu partneris Nr. 1 ir „VEF Rīga”. Nodibinātas labas, draudzīgas attiecības. Uz daudzām lietām skatāmies līdzīgi, regulāri veicam konsultācijas. Attiecības ir teicamas un mēs tās augstu vērtējam.

Pēdējā laikā bijis daudz pārrunu ar BK „Ventspils”. Paplašināšanās gadījumā nopietni izskatām Ventspils dalību projektā. Pēdējā tikšanās ar kluba pārstāvjiem notika vakar Kauņā. Varu apstiprināt, ka BK „Ventspils” ir izskatāmo paplašināšanās kandidātu lokā.

Attiecības ar Latvijas Basketbola savienību kopumā nav sliktas. Kontaktu bijis pietiekami, esam apmainījušies attīstības redzējumiem. Vienīgi gribētos, lai kontakti būtu kvalitatīvākā līmenī. Esam ieinteresēti attīstībā, vēlamies, lai Latvijas federācija iesaistītos plānošanas procesā, aktīvāk piedalītos līgas padomes sēdēs. Domāju, tas būtu noderīgi visiem.

Kādas ir minimālās prasības BK „Ventspils” dalībai līgā?
Varu teikt, ka starptautiskas lidostas neesamību Ventspilī neuzskatām par problēmu. Trūkst mūsdienīgas viesnīcas. Ja to atrisinās un, cik zinu, problēma tuvākajā laikā tiks risināta, jautājums vairs nebūs aktuāls. Visticamāk, Ventspilij būs iespēja piedalīties līgā, bet vai tā paliks tālāk, balstoties uz sportiskajiem sasniegumiem, būs jau pašas Ventspils jautājums. Kvalifikācijas formātu pagaidām apspriest par agru, tās aprises varētu iezīmēties februāra beigās, martā. Īpašu nepieciešamību atlases spēlēm neredzu, jo klubi ir vadošajās pozīcijās nacionālajos čempionātos.

Vēlos vēlreiz pateikties VEF, uzskatu to par vienu no uzticamākajiem partneriem. Rīgā ir basketbolam nepieciešamā infrastruktūra, organizācija un tradīcijas. Uz VEF bāzes var veidot lielu, ļoti lielu klubu valsts galvaspilsētā, kurā mīl basketbolu. Uzskatu, ka VEF vada ļoti profesionāli basketbola menedžeri, kuri labi veic plānošanu. Klubā tiek ievērotas tradīcijas, treneris ir leģenda. Viņa vārds ir basketbola zīmols. Esam priecīgi, ka VEF ir mūsu partneris.

Vai sadarbojaties ar KHL?
Nesadarbojamies, jo mums ir pilnīgi atšķirīgi apstākļi attīstībai, citi attīstības modeļi. Uzskatu, ka jūrniekam vai Vecrīgas muzeja darbiniekam hokejs vai basketbols ir viens un tas pats, profesionāļiem – divi pilnīgi dažādi stāsti, tāpēc šodien neesam uzskatāmi par partneriem. Strādājam pilnīgi atšķirīgās sfērās.