Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:133, Did:0, useCase: 0

VEF nākamā pretiniece: Komanda ar lielo burtu un "Aleksu Fergusonu"

Andrejs Siliņš

Ja jums būtu jānosauc Adrijas līgas dūži, kuri vārdi nāktu prātā pirmie? “Partizan”? “Crvena Zvezda”? “Buducnost”? “Cedevita Olimpija”? Visticamāk, biežāk tiktu minēta kāda no šīm komandām, tomēr šī sezona rampas gaismās uz “dūžu” skatuves nolikusi Bosnijas un Hercegovinas vienību “Igokea”, kas šobrīd dala līderpozīciju Eiropas slavenākajā reģionālajā līgā. Sanācis, ka FIBA Čempionu līgas Top16 turnīrā Latvijas čempioniem “VEF Rīga” šonedēļ jāspēlē tieši pret “Igokea”, tāpēc devos skaidrot, kas lācītim vēderā.

Pārsteidzošā Adrijas līgas līdere
Daļa no ierasti Adrijas līgas galvgalī manāmajām komandām šosezon nespēlē labi. Piemēram, Belgradas “Partizan” raksta tapšanas brīdī ir zaudējumu ir par četriem vairāk nekā uzvaru. “Crvena Zvezda” pirmajās 11 kārtās bija līdere, taču pēc tam piedzīvojusi divus zaudējumus un šobrīd atkritusi ārpus četrinieka, kas vajadzīgs, lai tiktu izslēgšanas turnīrā. “Buducnost” ārpus četrinieka ir jau 14 spēles pēc kārtas. Tiesa, jāņem vērā, ka oficiālajā turnīra tabulā vietas tiek piešķirtas pēc punktu skaita, un abi minētie līgas smagsvari ārpus labāko četrinieka ir tikai nevienāda aizvadīto spēļu skaita dēļ. Tas nemaina faktu, ka “Igokea” pēc lēna ieskrējiena sezonas sākumā nu uzņēmusi straujus apgriezienus un piektajā robā aiztraukusies garām gan “partizāniem” (90:84, 83:75), gan “Zvezdai” (85:65).

Saraustītā spēļu kalendāra dēļ “Igokea” pozīcija tabulā var atstāt mānīgu iespaidu, tomēr demonstrētā spēle liek rakt dziļāk - kas ir veiksmīgā snieguma pamatā? Ja cita tabulas augšgala komandai Baras “Mornar”, pret ko VEF spēlēja pērnsezon Čempionu līgā, var lepoties ar jaudīgām finansiālajām iespējām un skaļiem uzvārdiem sastāvā, tad “igokea” gadījumā šie nav komandu raksturojošie lielumi. Klubs sezonā operē ar aptuveni pusotru miljonu eiro. Ja vajadzētu nosaukt kaut vienu Eiropā labi zināmu šīs komandas spēlētāju, būtu sarežģīti. Ne tiem jaunākajiem basketbola sekotājiem zināms varētu būt Stīvena Greja vārds no gaitām Ventspils komandā iepriekšējā desmitgadē. Var vilkt zināmas paralēles ar VEF - ja kādam Bosnijā liktu nosaukt zināmāko VEF šīs sezonas modeļa spēlētāju, visdrīzāk, būtu tādas pašas grūtības. Taču komandas spēlē labi - kā “Igokea”, tā VEF.

“Grūts jautājums...” lūgts nosaukt “Igokea” atslēgas spēlētāju, pēc atbildes meklē arī bosniešu portāla meridianbetsport.ba galvenais redaktors Miroslavs Dragoļevičs. “Katrs laukumā paveic savu darbu, un katrā spēlē par rezultatīvāko kļūst kāds cits. Ir teju neiespējami izvēlēties vienu vai divus. Varbūt Klemonss, varbūt Kārmaikls vai Jošilo… vai Atičs. Visi var iemest 15 punktus vai vairāk, ja ir diena, bet pats svarīgākais, kas tiek uzsvērts - tā ir spēle aizsardzībā un brīvā spēlētāja sameklēšana uzbrukumā. Pirmajās 15 uzbrukuma sekundēs netiek pieļauta grūta metiena izpildīšana.”

Igokea sastāvs 2021

#SpēlētājsPozīcijaAugumsDz.gadsValsts
4Milans VuličsAizsargs196 cm1991Serbija
5Entonijs KlemonssAizsargs188 cm1994ASV/Kazahstāna
7Edins AtičsAizsargs201 cm1997Bosnija un Hercegovina
8Nikolā JovanovičsCentrs208 cm1994Serbija
9Stīvens GrejsAizsargs196 cm1989ASV
11Stefans SimaničsCentrs207 cm2001Bosnija un Hercegovina
13Sidans KočičsUzbrucējs200 cm1999Bosnija un Hercegovina
16Marko JošiloUzbrucējs200 cm1992Serbija
19Darko TaličsAizsargs188 cm1998Bosnija un Hercegovina
22Dalibors IličsUzbrucējs206 cm2000Bosnija un Hercegovina
23Stefans PotsAizsargs196 cm1994Bosnija un Hercegovina
24Antabija VolersAizsargs190 cm1988ASV
32Džekijs KārmaiklsUzbrucējs205 cm1990ASV
42Stefans FundičsUzbrucējs200 cm1994Serbija
77Kosta KondičsAizsargs185 cm2001Bosnija un Hercegovina

Glābējs atgriežas jeb treneris, kura vārdā būtu jānosauc arēna
“Igokea” galvenais treneris Dragans Bajičs, kurš savulaik profesionāli spēlējis ne vien basketbolu, bet arī futbolu, katrai spēlei komandu gatavojot kā mačam pret Madrides “Real”. “Domāju, ka mājās “Igokea” uzvarēs, bet Latvijā tā būs 50:50 spēle,” prognozē Dragoļevičs. Viņš uzsver, ka galvenā panākumu atslēga ir tieši treneris Bajičs, kurš 2019. gadā ceturto reizi pievienojās klubam, bet pērnvasar pagarināja līgumu uz trim sezonām. “2015. gadā viņš pārņēma komandu brīdī, kad tā bija uz izkrišanas robežas [no Adrijas līgas], un izglāba to. Gadu vēlāk ar mazāko budžetu visā līgā viņš finišēja piektais. Pagājušosezon viņš atgriezās brīdī, kad komanda zaudēja pirmās četras sezonas spēles. Divās iepriekšējās sezonās “Igokea” bija piektais un sestais lielākais budžets līgā, bet komanda abās sezonās cīnījās par neizkrišanu. Bajičs atkal izglāba komandu, bet vasarā izveidoja komandu, kādu pats vēlas redzēt. Kad viņam bijusi iespēja pašam komplektēt sastāvu, tad gandrīz vienmēr sekojuši rezultāti. Bajičs “Igokea” ir kā Alekss Fergusons vai Arsēns Vengers. Manuprāt, komandas arēna būtu jānosauc viņa vārdā.” Ņemot vērā, ka Bajiča sportiskajās gaitās ir arī profesionāla futbola spēlēšana, žurnālista salīdzinājums ar futbola smagsvariem šķiet īpaši trāpīgs.

Bajičs spēlētāju atlasē īpašu vērību pievērš cilvēciskajām īpašībām - raksturam. Bajičs no spēlētājiem allaž prasa fizisku un nepiekāpīgu spēli, kas ļauj vienmēr būt starp aizsardzībā sīvākajām komandām līgā, bet uzbrukumā šī trenera komandām vienmēr raksturīga bijusi komandas spēle - nekad viens izteikts līderis punktu gūšanā. “Vienmēr ir komanda un tikai komanda,” kolektīva spēku Bajiča vienībās izceļ žurnālists. “Viņi spēlē disciplinēti, spēlētāji drīkst uzbrukt tikai tad, kad ir brīvi, komanda vienmēr nogaida līdz labākajai metiena iespējai. Individuāla un savtīga spēle Bajiča komandas ir aizliegta. Tāpēc, veicot komplektāciju, viņš īpaši izmeklē tādus spēlētājus, kuri ir gatavi spēlēt komandas interesēs, nevis savai statistikai. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc “Igokea” demonstrē labāku sniegumu, nekā tai vajadzētu “uz papīra”.”

Dragoļevičs prognozē, ka “Igokea” šosezon aizspēlēsies līdz Adrijas līgas izslēgšanas turnīram jeb iekļūs regulārās sezonas labāko četriniekā. Pirms sezonas neviens no viņiem to negaidīja, arī pašu uzstādītais mērķis bija atbilstošs iepriekšējo gadu sniegumam - necīnīties par vietas saglabāšanu līgā. Līdzīgi bija ar iekļūšanu Čempionu līgas grupu turnīrā. Kā Bosnijas un Hercegovinas čempionei “Igokea” pienācās vieta tikai Čempionu līgas kvalifikācijā. Tajā, neraugoties uz izjusto Covid-19 pieskārienu komandai, vispirms izdevās uzveikt leģendārā Duško Vujoševiča vadīto “Cluj Napoca” (pērn tajā spēlēja vefietis Artis Ate), bet izšķirošajā mačā nolauzta portugāļu “Sporting”. Iepriekš veiktā izloze paredzēja nonākšanu regulārās sezonas G grupā starp tādiem smagsvariem kā vēl ne tik sen ULEB Eirokausā labi spēlējušo Jeruzalemes “Hapoel”, vēl ne tik sen Eirolīgā uzspēlējušo franču “Limoges” un Ankaras “Turk Telekom”. Līdzīgi kā VEF, arī “Igokea” pretēji bukmeikeru prognozēm spēja pārsteigt, savā laukumā apspēlēja visus un ar trim panākumiem pietika otrajai vietai grupā un dalībai Top16. Apetīte aug ēdot, atgādina Dragoļevičs: “Pirmais mērķis bija iekļūt grupu turnīrā. Tagad viņi vēlas pacīnīties par iekļūšanu Final8.”

Šosezon Čempionu līgā

DatumsStadijaSpēleRezultāts
23.09.KvalifikācijaCluj Napoca - Igokea75:82
25.09.KvalifikācijaIgokea - Sporting70:64
28.10.Reg.sezonaLimoges - Igokea80:75
11.11.Reg.sezonaIgokea - Turk Telekom77:66
22.12.Reg.sezonaIgokea - Hapoel Jerusalem75:73
24.12.Reg.sezonaHapoel Jerusalem - Igokea84:68
12.01.Reg.sezonaIgokea - Limoges76:73
26.01.Reg.sezonaTurk Telekom - Igokea94:86
3.03.Top16Igokea - Lenovo Tenerife62:82

Ilgais ceļš uz superkluba statusu
Līdzības ar VEF nebeidzas tikai ar meistarīgo darbu starpsezonā, komplektējot sastāvu. Lūkojoties arī kopējā bildē, paralēles ir sataustāmas. Tāpat kā rīdzinieki, arī “Igokea” kļuvusi par savas valsts klubu basketbola grandu, kas iespēju ziņā ir tālu priekšā visiem pārējiem. VEF izcīnījusi septiņus no pēdējiem desmit Latvijas čempiontituliem, tad “Igokea” kontā ir seši Bosnijas un Hercegovinas tituli šādā pašā laika posmā. Pēdējos deviņus gadus valsti Adrijas līgas augstākajā divīzijā pārstāv tikai “Igokea”, bet ceļš līdz šodienas statusam bija ilgs - klubs dibināts 1973. gadā (mūslaiku VEF - 2007. gadā), bet pēc neatkarības iegūšanas no Dienvidslāvijas ceļš līdz šodienas statusam vietējā mērogā bija ilgs. Līdz 2013. gadam izcīnīts tikai viens čempiontituls un reizi arī vietējais kauss.

“Laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam labākās komandas valstī bija “Široki” un “Bosna”, bet “Igokea” gandrīz vienmēr zaudēja pusfinālā. 2010. gadā “Igokea” beidzot pusfinālā apspēlēja “Bosna” un iekļuva finālā. Kopš tā laika klubs pamazām kļuva par labāko komandu Bosnijā un Hercegovinā. 2012. gadā Adrijas līgai mainījās noteikumi un no Bosnijas tajā iekļuva tikai čempione. Izkrišana no līgas kļuva par vienu no labākajām lietām klubam. Kāpēc? Tāpēc, ka Bajičs otro reizi tika iecelts par galveno treneri,” skaidro bosniešu žurnālists.

“Viņš viena gada laikā atguva komandai vietu Adrijas līgā, starpsezonā saglabāja kodolu, pievienoja tam vairākus spēcīgus spēlētājus un paveica brīnumu.” Atgriešanās sezonā Bajiča vadītā “Igokea” ar trešo ceturto zemāko budžetu Adrijas līgā sastrādāja brīnumus - 20 uzvaras 26 spēlēs ļāva uzvarēt regulārajā turnīrā, taču, kad gaisā jau bija jūtams Eirolīgas aromāts, saldajā auglī iekosties neļāva Dāvis Bertāns un nākamie čempioni “Partizan”, apstādinot “Igokea” jau pusfinālā.

Aizkulisēs runāja, ka Eirolīga nav vēlējusies savā turnīrā redzēt klubu no tik neinteresanta tirgus kā Bosnija un Hercegovina, tāpēc sezonas vidū, redzot, ka “Igokea” kļūst par reālu kandidāti uz vietu finālā, mainījusi plānu - abu Adrijas līgas finālistu vietā uz Eirolīgu aicinot tikai čempionus. Kopš 2013. gada sezonas neviens Bosnijā vairs nav atļāvies apšaubīt “Igokea” superkluba statusu, un zaudējumi vietējās līgas finālos pāris no iepriekšējām sezonām tiek uzskatīti par neveiksmīgu apstākļu sakritību.

Nejauksim sportu un politiku?
Vēl šādas tādas līdzības ar iepriekšējo gadu VEF velkamas līdzjutēju attieksmē pret valsts lielāko basketbola klubu. Pateicoties efektīvajam un efektīgajam sniegumam, var just, ka šosezon kopējā basketbola sekotāju attieksme pret VEF ir manāmi uzlabojusies, taču skaitļos to nomērīt grūti (spēlēm jānotiek pie tukšām tribīnēm, par TV reitingiem informācijas nav). “Igokea” gadījumā gan tas, cik labi komanda spēlē, visticamāk, nekad nemainīs to, kāda būs daļas līdzjutēju attieksme pret komandu. Tam ir ne tikai politiski, bet pat etniski apsvērumi - tos veido krietni dziļākas rētas, nekā prasta nepatika pret vienu vai otru klubā esošu personāžu, kā tas, iespējams, bijis rīdzinieku gadījumā.

Proti, Bosnija un Hercegovina patiesībā ir divas valstis vienā valstī: Bosnija un Hercegovina un Serbu Republika. Sairstot Dienvidslāvijai, Bosnijas un Hercegovinas teritorijā dzīvojošie serbi boikotēja referendumu par neatkarību. Sekoja Bosnijas karš vairāku gadu garumā, kas deviņdesmito vidū beidzās līdz ar Deitonas miera līguma parakstīšanu. Saskaņā ar to valsts teritorijā tika izveidotas divas autonomas teritorijas - jau minētās Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika. Turklāt valstij pavisam oficiāli ir trīs (!) prezidenti - pa vienam tautas priekšstāvim bosniešiem, serbiem un arī horvātiem. Serbu Republikai ir arī savs alternatīvais parlaments. Naids bosniešu un serbu attiecībās nav mazinājies aizvien, 95% Serbu Republikas iedzīvotāju aizvien ienīst Bosniju un par savējiem uzskata serbus. Arī pagājušā gada 21. februāra un 29. novembra vakaros, kad Latvijas valstsvienība “EuroBasket” kvalifikācijā spēlēja pret bosniešiem, absolūti lielākā daļa Serbu Republikai piederīgo atbalstīja tieši latviešus.

“Igokea” nāk no Serbu Republikas teritorijas, pat uz formas krekliem uzspiežot tieši savu karogu (teju tāds pats, kā Serbijai, izņemot ģērboni), nevis Bosnijas un Hercegovinas simbolu, un organizācija uzskata sevi par serbu klubu. Kluba galvenais cilvēks ir svarīga vietējā politiskā figūra Milorads Dodiks, kurš līdz 2018. gadam bija Serbu Republikas prezidents, iepriekš ilgstoši veicis arī Ministru prezidenta pienākumus. “Igokea” ģenerālmenedžera pienākumus veic Dodika dēls, kurš nav vienīgais radinieks vadošos amatos organizācijā. Šai sarežģītajai politiskajai situācijai, protams, arī sports nespēj stāvēt pāri, pat Bosnijas un Hercegovinas basketbola federācijā nav dzirdami sajūsmas saucieni par “Igokea” sekmēm jebkādā turnīrā, drīzāk meklēti sprunguļi, ko mest riteņos. Visa šī rezultātā klubam nav arī balkāniem raksturīgas fanu bāzes šī jēdziena klasiskā izpratnē, un pat tad, kad ir atļauti skatītāji tribīnēs, uz groza bumbas dzenātājiem pārsvarā ierodas skatīties pusmūža cilvēki, kam patīk spēli noskatīties kā izrādi.