Eirolīgas piezīmes: Žagars izpelnās Jasikēviča uzticību, ''Virtus'' pamatīgā bedrē

Žagars ar aizsardzību izpelnījies Jasikēviča uzticību, vēl meklē metienu

Šarūna Jasikēviča vadītā Stambulas ''Fenerbahce'' šajā sezonā mainījusi rokrakstu. Pēc Šaras pievienošanās 2023. gada decembrī ''Fenerbahce'' uzbrukums bija starp labākajiem Eirolīgā – sezonas kopgriezumā ceturtais labākais ar 118.4 punktiem uz simts uzbrukumiem, bet aizsardzība bija viduvēja, uz simts aizsardzības pozīcijām ielaižot 113.8 punktus (#8 rādītājs līgā).

2024./2025. gada sezonā līdz šim aizvadītajās 12 spēlēs pašreizējais ''Fenerbahce'' modelis ir tuvāks Šaras Barselonai, nevis pagājušās sezonas Fener. Stambulas grands aizsardzībā ir otrais labākais Eirolīgā, ar 108.6 ielaistiem punktiem uz simts aizsardzībām iepaliekot vien no Kauņas ''Žalgira'' (107.7). Uzbrukums gan ir starp sliktākajiem – piektais vājākais ar 112.7 punktiem uz simts uzbrukumiem, summā dodot +4.1 punktus uz simts pozīcijām.

Salīdzinājumam – Turcijas Superlīgas mačos ''Fenerbahce'' aizsardzība būtiski nemainās, ielaižot 108.3 punktus uz simts aizsardzībām, taču, ņemot vērā pretinieku spēku, varam pieņemt, ka tā uz papīra ir nevis par 0.3 punktiem labāka, bet gan sliktāka, pret teorētiski vājākām komandām ielaižot tikpat daudz punktu.

Šeit jāpiesauc arī, iespējams, ''Fenerbahce'' populārākais basketbolists Bobans Marjanovičs. Ir dzirdēta cilvēku izbrīna, kāpēc serbu milzim ir tik maza loma Stambulas grandā. Atbilde uz to ir pavisam vienkārša – pēc individuālā aizsardzības reitinga Turcijas Superlīgā viņš ir sliktākais aizsardzības spēlētājs, uz simts pozīcijām ielaižot 122.0 punktus. Vietējā čempionāta spēlēs gan Fener uzbrukums ir krietni labāks – 123.1 punkti uz simts uzbrukumiem.

Kas interesanti, ''Fenerbahce'' Eirolīgā krietni labāk aizsardzībā spēlējuši viesos, ne savā laukumā. Piecos izbraukuma mačos zili-dzeltenie uz simts aizsardzībām ielaiž 105.1 punktus, bet septiņās spēlēs savā laukumā uz simts pozīcijām ielaiduši 111.1 punktu.

Kur šajā visā iespraucas Latvijas izlases saspēlnieks Artūrs Žagars? Tā kā salīdzināsim spēlētājus vienas komandas ietvaros, tad atļaušos izmantot spēlētāju individuālos uzbrukuma un aizsardzības reitingus.

Starp basketbolistiem, kas Eirolīgā Fener kreklā aizvadījuši vairāk par vienu spēli, Žagars ir otrais labākais pēc individuālā aizsardzības reitinga – ar viņu laukumā stambulieši uz simts aizsardzībām ielaiž vien 101.5 punktus. Par Žagaru labāks šajā rādītājā ir vienīgi Daišons Pjērs (101.4).

Lielākas problēmas gan ir uzbrukumā, kas teorētiski iet pretstatā nosacītai publiskajai domai kaut vai šeit pat komentāru sadaļā – Žagars teicami organizē komandas spēli un apgādā partnerus, bet aizsardzībā ir vājais posms.

Individuālais uzbrukuma reitings rāda, ka, Žagaram esot laukumā, ''Fenerbahce'' uz simts uzbrukumiem gūst 105.2 punktus – tas ir otrais sliktākais rādītājs komandā starp regulāri spēlējošiem basketbolistiem. Vājāks rādītājs ir tikai turku centram Sertačam Šanli (103.4), savukārt no komandas līdera Nikolo Melli šajā statistikā Žagars atpaliek par 15 punktiem (120.2).

Taču ne viss ir tik melns, kā to mālē. Žagara sliktajam individuālajam uzbrukuma reitingam ir uzskatāmi redzami iemesli. Divpunktnieku precizitāte bijusi viduvēja – 46.7%, kas ir sliktāk nekā teju četrām piektdaļām Eirolīgas aizsargu, bet trīspunktniekos līdz šim realizēti 26.2% mēģinājumi 2.6 metienos vidēji spēlē. Žagara patiesā precizitāte (true shooting), kas izlīdzina metienus pēc to vērtības, piešķirot attiecīgu svaru, sasniedz 52.6%, kas ''Fenerbahce'' komandā ir viduvējs rādītājs – astotais labākais starp basketbolistiem, kas regulāri tiek pie teikšanas Eirolīgā. Turnīra vidējais true shooting rādītājs pirmās un otrās pozīcijas spēlētājiem ir robežās no 57 līdz 58%. Starp visiem Eirolīgas aizsargiem Žagaram ir 64. labākā patiesā precizitāte, kas varbūt neizklausās spīdoši, taču aiz viņa palicis Eirolīgas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Maiks Džeimss (51.2%), Kauņas ''Žalgiris'' līderis Silvēns Fransisko (48.6%), pieredzējušais ''Real'' aizsargs Serhio Juļs (42.9%), serbu maestro Milošs Teodosičs (49.0%) un citi Eiropas basketbolā skanīgi vārdi.

Salīdzinājumam – pēc individuālā uzbrukuma reitinga, ko katrs spēlētājs, atrodoties laukumā, savai komandai pienesis, Žagars 2023. gada FIBA Pasaules kausa izcīņā bija piektais labākais starp basketbolistiem (126.4), kas vidēji mačā noslēguši vismaz desmit uzbrukumus. Priekšā latvietim bija vien lietuvieši Roks Jokubaitis (#1, 130.9) un Jons Valančūns, kā arī Vācijas un Dienvidsudānas zvaigznes Deniss Šrēders un Karliks Džounss.

Vēl viena lieta, kas bremzē ''Fenerbahce'' uzbrukumu, ir lielais kļūdu skaits – 13.3 vidēji spēlē, kas ir otrais sliktākais rādītājs starp visām Eirolīgas komandām. Stambulieši nedaudz retāk kā katrā piektajā uzbrukumā pieļauj kļūdu. Lielākais grēkāzis ar 2.7 kļūdām mačā ir Veids Boldvins, kurš kopumā līdz šim, neskaitot izlaisto posmu traumas dēļ, bijis ēna no savas ''Maccabi'' versijas iepriekšējā sezonā. Salīdzinot ierastos statistikas rādītājus, amerikānis vidēji gūst par 6.3 punktiem mazāk un atdod par nepilnu piespēli mazāk mačā nekā sezonu iepriekš. Tāpat Boldvinam arī visai lieli kritumi metienu precizitātē.

Kopumā ''Fenerbahce'' līdz šim daudz paļāvusies uz individuālo talantu. Gan Veids Boldvins, gan Naidžels Heizs-Deiviss mēdz aizrauties ar spēli viens pret vienu, kas ir viens no iemesliem Stambulas granda zemajam rezultatīvo piespēļu skaitam – 16.8 piespēles mačā jeb 15. labākais rādītājs starp 18 komandām Eirolīgā.

Starp iemesliem, kāpēc ''Fenerbahce'' izdevies ar nepārāk labu un plūstošu uzbrukumu uzvarēt spēles, noteikti ir arī atlēkušās bumbas. Stambulas klubs ir otrajā vietā pēc izcīnītajām aizsardzības bumbām un ceturtajā vietā pēc uzbrukuma bumbām. Izcīnīto otro iespēju procents uzbrukumā ir vēl labāks – trešais līgā, Fener tiekot pie 34.5% uzbrukuma bumbu no simts pieejamajām.

Kuluāros dzirdēts, ka ''Fenerbahce'' lūko pastiprināt sastāvu un tas, visticamāk, gaidāms janvārī. Maz ticams, ka potenciālais papildinājums būtiski mainīs Žagara arvien pieaugošo lomu Jasikēviča spēles zīmējumā – tiek meklēts garā gala spēlētājs.

Gražuļa nespēlēšana un ''Virtus'' negaidītās pastarītes lomā

Ja Artūra Žagara pārstāvētā ''Fenerbahce'' ar ne to labāko uzbrukumu ieņem vicelīderes godu, tad diametrāli pretējā situācijā ir Luka Banki, Andrejs Gražulis un Boloņas ''Virtus'', kas ar divām uzvarām 12 spēlēs ierindojas priekšpēdējā vietā, tikai labāka +/- dēļ apsteidzot ierasto Eirolīgas pastarīti Berlīnes ''Alba''.

Iepriekš vēstījām, ka ''Virtus'' pēc vājās sezonas pirmās trešdaļas izskata iespēju šķirties no Andreja Gražuļa un citiem komandas basketbolistiem. Šajā rakstā varu atklāt, ka starp interesentiem uz Latvijas izlases uzbrucēja pakalpojumiem iepriekšējā nedēļā bija Eirolīgas līdervienība ''Paris Basketball'', kuras spēles maniere Gražulim intuitīvi būtu piemērotāka, un FIBA Čempionu līgas debitante ''Manisa'' no Turcijas, kuras vadību nesen pārņēmis ilggadējais Losandželosas ''Lakers'' skauts Džans Pelisters. Tāpat izskanējis Stambulas ''Besiktas'' nosaukums, uz kurieni īri jau noraidīja Gražuļa komandas biedrs Ante Žižičs.

Tieši dienā, kad publicējām informāciju par iespējamām Gražuļa ''Virtus'' stāsta beigām, Luka Banki latvieti sūtīja laukumā starta pieciniekā izbraukuma duelī Parīzē. Gražulis nospēlēja 10:25 minūtes un tika pie saviem pirmajiem punktiem Eirolīgā. Nedēļas nogalē koknesietis gan leģionāru limita dēļ palika ārpus pieteikuma Itālijas A sērijas cīņā pret Brešu, kurā ''Virtus'' cieta otro zaudējumu Itālijas čempionātā.

Jantunens negaida Gražuļa slipu - latvietis tiek pie pirmajiem punktiem Eirolīgā! pic.twitter.com/CNgYMpsF8s

— Kristians Dilans 🇱🇻🇺🇦 (@kristiansdilans) November 28, 2024

Gražulim nav bijušas tik daudz iespējas, lai viņa sniegumu aplūkotu padziļinātā statistikā kā Žagara gadījumā, bet tas neliedz aplūkot komandu kopumā.

''Virtus'' ir lielas problēmas kā aizsardzībā, tā uzbrukumā. Itālijas vicečempionei ir trešā sliktākā aizsardzība līgā, uz simts pozīcijām ielaižot 119.3 punktus, un ceturtais vājākais uzbrukums – 111.7 punkti uz simts uzbrukumiem.

Uzvarēt spēles nepalīdz arī vājā spēle zem groziem. ''Virtus'' ir pārliecinoši sliktākā cīnītāja par bumbām Eirolīgā, ik spēli tiekot vien pie 31.5 atlēkušajām bumbām – pretinieki mačos pret boloņiešiem vidēji izcīna teju par sešām bumbām vairāk (37.1).

Neveiksmīgi pagaidām izrādījušies arī starpsezonas papildinājumi. Gražulis praktiski nespēlē, Klaibērna produktivitāte un sniegums kopumā krītas ar katru sezonu, vairs nekādi pašam nespējot aizstāvēt savus izteicienus, ka viņš esot labākais trešais numurs Eiropā, savukārt Reidžons Takers ir līdzīgā situācijā kā Gražulis, daudz nespēlējot un mazajā spēles laikā ar neko īpašu neizceļoties, bet Mets Morgans kā vienīgais daudz maz attaisnojis uz sevi liktās cerības kā backup saspēlnieks.

Pamatīgs kritums ir arī 37 gadus vecajam Danielam Haketam un 38 gadus vecajam Marko Belinelli. Abi saņem vairāk nekā miljons eiro sezonā, bet viņu produktivitāte daudzkārt mazinājusies, ko gan var saprast, ņemot vērā solīdo vecumu. ''Virtus'' pagaidām nav izdevies aizstāt abu pagājušās sezonas pienesumu perimetrā – līmenī ir Izaja Kordinjē, kurš daudz organizē komandas uzbrukumu, lai arī nav saspēlnieks, bet Alesandro Pajolas uzbrukuma arsenāls vienkārši neatbilst Eirolīgas kluba pamatpiecinieka saspēles vadītājam. No ''Virtus'' pamatvērtībām joprojām līmenī ir Toko Šengelija, taču arī viņš nekļūst jaunāks, un jau pagājušajā sezonā cīnījās ar savainojumiem no svara, ko radīja uz viņa muguras esošā komanda.

Will Clyburn?! 👀😱 pic.twitter.com/Jk1lkRFoQz

— Alessandro Luigi Maggi (@AlessandroMagg4) November 17, 2024