Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:133, Did:0, useCase: 0

Renfro: ''Biju emocionāls džeks. Valters prata ar mani tikt galā''

Toms Mālmeisters
Toms Mālmeisters

Renfro: ''Biju emocionāls džeks. Valters prata ar mani tikt galā''
Alekss Renfro. Foto ZUMAPress.com/Scanpix

2009./2010. gada sezonā ‘’VEF Rīga’’ sastāvā bija redzams amerikāņu aizsargs Alekss Renfro, kurš pēc lieliska gada Rīgā spēlējis daudzos respektablos Eiropas klubos. 34 gadu vecumā Renfro pievienojies spāņu ‘’San Pablo Burgos’’ un jau otrdien FIBA Čempionu līgas ‘’Top16’’ ietvaros tā savā laukumā uzņems VEF. Intervijā portālam ‘’Sportacentrs.com’’ Renfro atcerējās laiku Rīgā un vērtēja sezonu Spānijā.

‘’Kad mēs viņu ņēmām, zinājām Aleksa statistikas rādītājus. Viņš ir vienīgais spēlētājs aiz Tima Dankana, kurš savā universitātes komandā bija līderis piecās statistikas pozīcijas,’’ pēc vienas no uzvarām Renfro raksturoja tās sezonas VEF galvenais treneris Valdis Valters. Basketbolists nepievīla, VEF sastāvā kļūstot par vienu no līderiem. Vienotajā līgā basketbolists vidēji guva 15.2 punktus, izcīnīja 4.2 atlēkušās bumbas un atdeva 4.7 rezultatīvas piespēles, kamēr Latvijas čempionātā izcēlās ar 13.8 punktiem, 7.1 rezultatīvu piespēli un 5.8 atlēkušajām bumbām. Amerikāņa sniegumu pamanīja arī citviet Eiropā, Renfro kļūstot par vienu no veiksmīgākajiem leģionāriem, kas spēlējis Latvijā. Savas karjeras laikā basketbolists pārstāvējis četras ULEB Eirolīgas komandas – Berlīnas ‘’Alba’’, Minhenes ‘’Bayern’’, ‘’Barcelona’’ un Sanktpēterburgas ‘’Zenit’’. Renfro bijis redzams arī tādu vienību krāsās kā Belgradas ‘’Partizan’’, Stambulas ‘’Galatasary’’ un vairākos Spānijas ACB klubos - ‘’Manresa’’, ‘’Valladolid’’ un ‘’Laboral Kutxa’’. Pirms šīs sezonas Renfro pievienojās ‘’San Pablo Burgos’’, ar kuru kopā izcīnīja pagājušās sezonas FIBA Čempionu līgas trofeju, kas Covid-19 dēļ tika izspēlēta īsi pirms jaunās sezonas. Vienība droši iekļuva turnīra ‘’Top16’’ stadijā, kurā ielozēta vienā grupā ar VEF, ‘’Tenerife’’ un Bosnijas ‘’Igokea’’. Jau 2. martā ar spēli pret rīdziniekiem savā laukumā esošie čempioni turpinās titula aizstāvēšanu, kamēr Renfro tiksies ar savu bijušo komandu.

- Spēlēji VEF 2009./2010. gada sezonā, kas bija tava pirmā pieredze Eiropas basketbolā. Kā nonāci Latvijā un ko padomāji pēc ziņas saņemšanas, ka savu profesionāļa karjeru sāksi tieši šeit?
- Godīgi sakot, man nebija ne jausmas, ko sagaidīt. Nezināju neko par Eiropas basketbolu. Biju universitātes students un par neko citu nedomāju. Jāatzīst, tas bija pārsteigums man, ka varēšu profesionāli darīt to, ko mīlu, jo negaidīju to. Tā bija iespēja, kuru devos izmantot. Pirmo līgumu ar ‘’VEF Rīga’’ nekad neaizmirsīšu un vienmēr augsti novērtēšu.

- Ja nemaldos, Valdis Valters tad vēl bija galvenais treneris. Kādas atmiņas palikušas par viņu?
- Lieliskas! Man zināmā mērā paveicās, ka pirmajā profesionāļa gadā spēlēju pie tāda trenera kā Valda. Viņš bija spēlētāju treneris. Kā bijušais basketbolists Valters labi saprata spēli un kā sportisti dzīvo ārpus spēlēm un treniņiem. Kad atbraucu uz Latviju, biju ļoti jauns un dedzīgs džeks, kura emocijas brīžiem lija pāri malām. Tagad saprotu, ka, esot pārāk emocionālam, tas var kļūt nekontrolējami un ietekmēt tavu tālāko karjeru. Atbraucot no ASV, to vēl nezināju, un biju brīžiem pārāk emocionāls. Valdis Valters to saprata un prata ar mani tikt galā.

- Biji viens no tās sezonas līderiem, ko visspilgtāk atceries no spēlēšanas VEF?
- Mums bija jauna komanda, spēlējām FIBA Izaicinājuma kausā, Vienotajā līgā, Baltijas basketbola līgā (BBL) un Latvijas čempionātā. Iespējams, sezonas laikā visvairāk spēļu esmu spēlējis tieši VEF. Mums mači bija divas, citreiz trīs reizes nedēļā. Spēlējām pret labām komandām un meistarīgiem basketbolistiem, kas man nāca tikai par labu. Ļoti īsā laikā iekrāju vērtīgu pieredzi. Vienotajā līgā mums gāja grūti, bijām mazbudžeta komanda, bet spēlēt pret ‘’Khimki’’, ‘’Unics’’ un CSKA manā pirmajā gadā bija satriecoši. Atceros ļoti daudz spēļu. Savā pirmajā oficiālajā mačā sakrāju triple double. (30.09.2009. pret Liepājas ‘’Lauvām’’ Renfro izcēlās ar 22+12+10, VEF uzvarēja ar 95:57 – T.M.) To nekad neaizmirsīšu, jo nezinu, kā man tas izdevās. Tas bija mans pirmais triple double karjerā. Statistiski vienmēr guvu punktus, izcīnīju atlēkušās bumbas un devu piespēles, taču līdz tik zīmīgam rādītājam netiku. Spēles laikā man nebija ne jausmas, ka tam tuvojos. Darīju visu, lai komanda uzvarētu, un mēs to izdarījām. Atceros gan uzvaras, gan zaudējumus, kā, piemēram, neveiksmi pēdējā sekundē pret ‘’Ventspili’’ izšķirošajā spēlē par iekļūšanu Baltijas līgas ‘’Final 4’’. Toreiz uzvaras tālmetienu realizēja Jānis Strēlnieks.

- Toreiz sastāvā bija arī šī brīža VEF galvenais treneris Jānis Gailītis. Kā raksturotu savas attiecības ar viņu un vai gaidi atkalsatikšanos?
- Ar nepacietību! Esmu sekojis komandai un Jānim kopš pametu VEF. Vienmēr ir patīkami satikt kādu, ar kuru kopā esi cīnījies vienā komandā. Īpaši tagad, kad viņš trenē, bet es vēl esmu kā spēlētājs citā nometnē. Jāni atceros kā nepiekāpīgu basketbolistu. Guvu nozīmīgu pieredzi, katrā treniņā spēlējot pret viņu. Jānim bija laba kāju darbība un viņš vienmēr nopietni gatavojās uz katru spēli. Savā pirmajā gadā biju atlētisks, ātrs un veikls. Atsevišķās izspēlēs uzvarēju es, bet citās Jānis, pēc kā nodomāju, ko viņš tādu labāk izdara par mani.

- Vai jau tad varēja pamanīt, ka viņš pēc karjeras beigām varētu būt galvenais treneris?
- Teiktu, ka jā, jo viņš pamācīja mani un rādīja, kā labāk nospēlēt atsevišķos brīžos. Jānis bija ļoti labs komandas biedrs. Viņš vienmēr treniņa laikā palīdzēja man, iedrošināja un dalījās ar savu pieredzi.

- Pagājušajā sezonā spēlēji Eirolīgā Sanktpēterburgas ‘’Zenit’’ sastāvā, taču pirms šīs sezonas pievienojies ‘’San Pablo Burgos’’ – kas bija galvenie iemesli pieturvietas maiņai?
- Pēc savas līdzšinējās pieredzes zinu – ja komanda nenospēlē veiksmīgi, tad tā veic pārmaiņas. Rezultātu ziņā neparādījām to, ko no mums gaidīja. Īsi pirms Covid-19 mums bija treneru maiņa un nezinu, kā būtu, taču raudzījāmies uz visu pozitīvāk, kā uz jaunu sākumu. Ja nav rezultātu, tad šādi notiek, taču esmu priecīgs, ka nonācu Spānijā. Pie šī trenera biju jau spēlējis pirms diviem gadiem ‘’Manresa’’ sastāvā. Tas bija viens no faktoriem, kāpēc pievienojos ‘’San Pablo’’, jo pie šī trenera sasniedzām gan labus rezultātus komandai, gan arī man individuāli bija laba statistika. Man patīk viņa basketbola filozofija.

- Sezona praktiski pusē – kā novērtētu savu un komandas sniegumu līdz šim?
- Pirms šīs sezonas sākuma uzvarējām 2019./2020. gada Čempionu līgā, kas bija ievērojams sasniegums. Reti gadās, ka jau pirmajā nedēļā vari sevi saukt par čempionu. Domāju, ka šis tituls deva mums grūdienu labam rezultātam arī ACB līgā. Ja šodien apturētu sezonu, tad teiktu, ka mums tā bijusi veiksmīga. Rakstām kluba vēsturi, taču neesam līdz galam apmierināti, un sezona nav beigusies. Vienmēr esmu uzskatījis, ka varu nospēlēt labāk. Pat esot 34 gadus vecs, joprojām redzu elementus, kuros varu darboties labāk. Pirms guvu savainojumu, man bija vairākas nesekmīgas spēles. Ar nepacietību gaidu atgriešanos laukumā, lai varētu reabilitēties. Galvenais gan ir komandas sniegums un ja tas ir veiksmīgs, tad no tā iegūstam mēs visi individuāli.

- Esi spēlējis Eirolīgā un tagad FIBA Čempionu līgā. Kā salīdzinātu abus šos turnīrus?
- Vēsturiski, protams, Eirolīgai ir priekšrocības, jo tur spēlē lielākās komandas ar apjomīgākajiem budžetiem. Pilnīgi noteikti tā ir spēcīgākā līga Eiropā. FIBA Čempionu līga dara labu darbu un turnīrs kļūst pievilcīgāks. Fināli tika noorganizēti ļoti augstā līmenī. Cik ilgu laiku Čempionu līgai vajadzēs, lai nonāktu tajā līmenī kurā vēlas, nezinu, bet gadu no gadu turnīrs kļūst spēcīgāks. Esmu priecīgs, ka mēs esam esošie čempioni. Ja šis turnīrs tiks tikpat profesionāli organizēts kā šobrīd, tad katru gadu turpinās pievienoties spēcīgas komandas.

- Otrdien sākat ‘’Top16’’ stadiju ar mājas spēli pret VEF. Vai esat sākuši gatavoties un kas jāierobežo VEF spēlē?
- Šobrīd koncentrējamies uz svarīgu ACB līgas spēli pret Madrides ‘’Real’’ (saruna notika piektdien – T.M.). Pēc tās sāksim domāt par otrdienas spēli pret VEF. Mūsu fokuss ir uzlabot savu sniegumu spēli no spēles. Ja to darīsim, tad pārējais atnāks pats. Zinu, ka tā būs grūta spēle un mums ļoti nozīmīga, jo ‘’Top16’’ stadiju savā laukumā vēlēsimies sākt ar uzvaru. Sociālajos tīklos esmu redzējis VEF spēļu apskatus. Esmu pamanījis saspēles vadītāju Olmenu, kurš atgādina mani, kad spēlēju VEF. Ar nepacietību gaidu mūsu dueli.

- Vai šī spēle tev būs īpaša?
- Vienmēr spēlēt pret savu bijušo komandu ir nozīmīgs brīdis. Varu teikt, ka mana pirmā komanda bija ‘’VEF Rīga’’, un tā tas arī paliks. Atmiņās noteikti atgriezīšos 2009. gadā un ceru, ka laukumā manī atgriezīsies tā enerģija un atlētiskums, kas toreiz.

- Esmu veidojis rakstu par leģionāru gaitām Latvijā. Noslēgumā vēlējos pajautāt – kā tev gāja ar iedzīvošanos Latvijā un vai šeit patika?
- Rīga ir ļoti skaista pilsēta. Kad ar lidmašīnu piezemējos Rīgā, vēl īsti nesapratu, kur esmu nonācis. Pirmās pāris dienas bija ļoti grūtas. 2009. gadā nebija ne ‘’Whatsapp’’, ne ‘’FaceTime’’, kā arī bija problēmas ar sakariem. Nesapratu valodu, mans telefons nestrādāja – pirmās dienas bija ļoti grūtas. Man vajadzēja ātri pielāgoties un to arī darīju. Piemēram, kā pasūtīt ‘’McDonald’s’’ tā, lai mani saprot. Iemācījos nedaudz runāt latviešu un krievu valodās. Mani pieskatīja viens no komandas jauniņajiem, kurš visu laiku bija man līdzās. Viņš man iemācīja pāris vārdus, ieteica, kur iet un kur labāk nedoties. Man patika apmeklēt kinoteātri un redzēt filmas dzimtajā valodā. Rīga ir lieliska pilsēta, kurā atrasties pirmajā profesionāļu gadā. Vienīgais, ko ienīdu – laikapstākļus. Man nepatīk ziema un aukstums. Ja man kāds prasa padomus par došanos uz Rīgu un VEF, tad nav neviena slikta vārda, ko teikt.

     [+] [-]

, 2021-03-01 15:49, pirms mēneša
lieliska intervija, paldies!