Kā Tev klājas, Liene Priede?

Otrdienas rītā Cēsu sporta nama lielā zāle ir pārveidota par florbola laukumu. Apmaļu iežogotā teritorija izvietojusies šķērsām gandrīz visā zāles garumā. Laukumā un apkārt tam šaudās desmitiem mazu puiku, gaidot savu iespēju spēlēt. Brīvs ir tikai viens grozs tālākajā zāles stūrī un septiņu metru josla starp vairogu un apmali.

Cēsu galvenais treneris Uģis Viļums vada nodarbību deviņām meitenēm – četrām pieaugušām spēlētājām un piecām sporta skolu audzēknēm. Komandas garās spēlētājas svīst trenažieru zālē. Treniņš beidzas īsi pēc divpadsmitiem. Pēc pusdienām Liene ir gatava sarunai.

Cēsu treniņos piedalās jaunās meitenes. Kā sākāt nedēļu?
Pirmdien mums bija tikai vakara treniņš. Otrdienas rīts sagādāja pārsteigumu, jo nezinājām, ka zālē būs bērni. Tas īpaši netraucēja, jo rītos biežāk strādājam svaru zālē un veicam vingrojumus ķermeņu nostiprināšanai. Sadalījāmies divās grupās – mazajās un garajās, pārmaiņus strādājot gan svaros, gan blakus vienīgajam brīvajam grozam. Dalīšanās grupās un darbs uz vienu grozu rītos ir ierasta prakse.

Galvenā atšķirība – skolēnu brīvlaikā rīta treniņos piedalās jaunās meitenes. Tas ir jaunums. Tagad viņas var izbaudīt darbu divreiz dienā un iemācīties pavadīt laiku starp treniņiem. Otrkārt, viņām ir iespēja strādāt svaru zālē, kur ikdienā tik bieži darbs nenotiek. Tāda iespēja priecē.

Kā viņām veicas?
Meitenes pārsvarā piedalās treniņprocesā. Māra Mote, Emīlija Grava un Anete Ozola jau ir izmēģinājušas spēkus Latvijas un Igaunijas līgas spēlēs. Tagad vakaros varam spēlēt piecas pret piecām. Parasti mums ir konkrēti uzdevumi, lai padarītu spēlēšanu interesantāku.

Zālē neredzēju Zentu Liepu.
Zenta apvieno treniņus ar mācībām. Viņa ar treneri ir vienojusies par darba grafiku. Tā nav ideāla situācija, taču Zenta cenšas neatpalikt. Vakara treniņos esam 10-14 cilvēku sastāvā, rīta treniņos piedalās vismaz astoņas spēlētājas.

Trenera Viļuma uzņemšanās ir pamainījusi komandas darbu?
Klāt nākuši jauni uzdevumi individuālās tehnikas uzlabošanai. Daudz strādājam ar bumbu. Man tas vienmēr ir paticis, tāpēc strādāju ar prieku. Treneris veido vingrojumus, cenšoties iesaistīt visas spēlētājas. Trijos vārdos – jautri, interesanti, intensīvi.

Liene Priede un Baiba Eglīte. Foto: Zigismunds Zālmanis

Liene Priede (Missouri) un NCAA čempione Sidnija Kārtere (Texas A&M)

Lienes Priedes metiens lēcienā

Tu teici, ka komanda trenējas divreiz dienā. Sanāk, ka darāt to vairāk nekā pērn?
Pagājušajā gadā trenējāmies tikpat bieži. Lielākā atšķirība ir brīvā laika sadalījumā starp spēlēm. Samazinājies blakus nodarbju skaits. Mums nav jāsadala uzmanība citām lietām, tāpēc varam fokusēties treniņdarbam. Rīgā nekad nezini, kad būs sastrēgumi un citi neparedzēti apstākļi. Cēsīs uz zāli var atnākt vai atbraukt piecās minūtēs. Nav jāuztraucas, vai paspēsi. Tas ir ļoti pozitīvi.

Var teikt, ka treniņdarbs ir saglabājies, bet pārējais režīms – profesionalizējies?
Piekrītu. Rīgā dažreiz nesanāca paēst vai pagulēt diendusu blakus lietu dēļ. Cēsīs tādu ierobežojumu nav. Grafiks ir sabalansēts. Pietiek laika svarīgajām lietām.

Diendusas laikā liec modinātāju?
Man šajā ziņā ir paveicies, jo spēju pamosties tāpat. Aizmiegu un pēc divdesmit minūtēm jau esmu augšā. Citām meitenēm aizgulēties pēc diendusas nav nekas neparasts, taču tas ir normāli. Cēsīs diendusā var doties laicīgāk.

Kā sakārtota dzīvošana?
Klubs spēlētājām īrē dzīvokļus, kuros nodrošināts viss nepieciešamais. Ieva Vītola arī agrāk dzīvoja gan Rīgā, gan Cēsīs. Pārējām meitenēm ir jauni dzīvokļi. Par apgādi un treniņu nodrošinājumu nevaru sūdzēties, atliek koncentrēties savam darbam.

Šogad klubam ir jauna fizioterapeite ar asistenti, kura vēl mācās. Santa un Inga cenšas, atsaucas visām mūsu vajadzībām. Manuprāt, viņas labi dara savu darbu. Pašām jādomā tikai par ēšanu un gatavošanu.

Treniņapstākļi ir labāki nekā Arkādijas zālē?
Iespēja trenēties savā zālē ir svarīga. Pirmie rezultāti jau parādījušies – metienu precizitāte pirmajās mājas spēlēs bija augstāka nekā pagājušajā gadā. Otrkārt, uz mājas spēlēm nav jāmēro ceļš no Rīgas. Tas palīdz saglabāt svaigumu spēles dienā.

Spēļu skaits ir pietiekams?
Gribu vairāk spēļu pret spēcīgākām pretiniecēm. Interesantāk, vairāk adrenalīna un lielāks prieks par padarīto darbu. Skaidrs, ka mums jāspēj savākties pret jebkuru komandu, taču pret vājākām pretiniecēm ir grūtāk noskaņoties.

Risinājums – līgai jāpaplašinās un jāsadalās divās divīzijās. Atšķirībā no pagājušā gada, virzība ir, jo pirmajā aplī sasniegtie rezultāti tiks ņemti līdzi.
Neapšaubāmi, vajadzīga spēcīgāka konkurence. Komandu izvietojumam tabulā un izspēles sistēmai lielu uzmanību nepievēršu. Vairāk koncentrējos savai spēlei, noliekot blakus domas malā. Jo vairāk par to domā, jo sliktāk sanāk.

Pirms spēlēm jācenšas iztīrīt operatīvo atmiņu?
Esmu iemācījusies labāk sagatavoties spēlēm. Agrāk vairāk pārdzīvoju vai nevarēju vakarā aizmigt. Gadiem ejot, kļuvis vieglāk. Esmu mācījusies no savām kļūdām un cenšos vairāk tās neatkārtot. Kādreiz uz noguruma fona galotnēs pieņēmu daudz nepārdomātu lēmumu. Noguruma apstākļos jāspēlē mierīgāk, nesasteidzot darbības. Pirms tam nogurums ņēma virsroku pār veselo saprātu.

Pagājušajā sezonā izdarīji vairākas uzvaras piespēles.
Man vienmēr ir paticis atdot labu piespēli. Tas parādījās jau bērnībā. Ja jūti, ka vari iedot labu piespēli un skatītājiem tas patīk, prieks ir lielāks nekā par pašas gūtajiem punktiem. Saspēle ir skaistāka nekā individuāls ātrais uzbrukums. Cēsu spēles apmeklē salīdzinoši daudz skatītāju, tāpēc varu iepriecināt gan sevi, gan viņus.

Liene ir meitene, kura dalās ar bumbu, un meitene, kurai patīk dalīties priekā?
Jā, patīk!

Lienes Priedes uzvaras piespēle trīskārtējai NCAA čempionei Džesikai Mūrai (Connecticut)

Liene Priede un Zane Jākobsone

Cēsu komanda 2014. gada sezonā

Kādos brīžos jūties gandarīta?
Gandarījumu jūtu, ja komanda ir uzvarējusi. Lielākais gandarījums piedzīvots jauniešu izlasēs. Tā noticis reizēs, kad komanda uzvarējusi, iesaistot visas spēlētājas. Tādos brīžos zini, ka katra spēlētāja ir izdarījusi savu darbu vismaz vienā epizodē aizsardzībā vai uzbrukumā. Saproti un priecājies, ka uzvaru izcīnījusi visa komanda.

Uzvaras brīdis koledžā?
Misūri uzvara savā laukumā pār “Tennessee” komandu. Pretinieces ieņēma devīto vietu ASV reitingā, bet komandu trenēja astoņkārtējā NCAA čempione Peta Sammita (Pat Summitt). Izjutu milzīgu prieku, jo spēlē tika iesaistītas daudzas meitenes no soliņa. Nepārtraukti viena otru atbalstījām ar plaudēšanu. Skola izcīnīja vēsturisku uzvaru, neskatoties uz to, ka zālē Tenesī fanu bija vairāk nekā mūsu atbalstītāju.

Citas sajūtas piedzīvoju brīžos, kad laukumā tiku maz. Biju aizbraukusi, lai spēlētu, taču iespēju to darīt bija mazāk, nekā cerēju. Gadījās, ka nolaidās rokas. Esmu no piedzīvotā daudz mācījusies un basketbola ziņā ieguvusi. Tagad līdzīgas situācijas uztveru saprotošāk, daudz nepārdzīvojot. Zinu, ka rezultāta sasniegšanai pašai vairāk jāstrādā.

Pašmotivācija. Pieaugusi?
Jā!

Sanāk, ka Lienei rokas atkal ir augšā.
Tēlaini runājot, jā.

Mēģināji atrast variantus spēlēt ārzēmēs?
Tādu iespēju vasarā neizskatīju. Pārāk daudz un ilgi biju projām, tāpēc gribēju spēlēt mājās. Iespējams, ka nākamajā gadā sajūtas mainīsies, taču pašlaik man jābūt Latvijā. Tētis Jānis vasarā iekļuva negadījumā ar motorolleru. Viņu notrieca, tika lauztas abas kājas. Katrā brīvdienā braucu uz Rīgu. Ceru, ka viņš atkal spēs staigāt.

Man patīk mājās. Es ļoti mīlu Latviju. Neapgalvoju, ka esmu simtprocentīga patriote, tomēr nesaprotu cilvēkus, kuri noniecina savu valsti. Var sūdzēties par valdību un citiem cilvēkiem, taču apkārt ir daudz pozitīvu lietu. Mums nav briesmīgu dzīvnieku, kuri mums uzbrūk un apēd. Nav dabas katastrofu, vētru un tornado. Mēs dzīvojam labā klimatā.

Labs klimats nozīmē četrus gadalaikus?
Četri gadalaiki – tas ir forši! Latvijā var vilkt visādas drēbes. Izbaudīt dažādus laika apstākļus. Neesmu masu modes meitene. Velku apģērbu, kas patīk un kurā jūtos ērti, nevis tādā, kuru nosauc par modernu.

Sestdien un svētdien Cēsis viesojās Igaunijā. “1182 Tallinn” komanda ir mainījusies?
Viņas kļuvušas daudz agresīvākas. Jaunais treneris Hovards Frīrs liek spēlētājām vairāk skriet un strādāt svaru zālē. Komanda izskatās spēcīga, uzvarēt griboša. Priecājos, ka Igaunijas augšgala komandu līmenis ir audzis. Kā jau teicu, man patīk spēlēt pret spēcīgām komandām. Tallinā neizdarījām, ko vajadzēja.

Gribējāt, bet nevarējāt?
Neatbloķējām pretinieces. Viņas tika pie otrās iespējas metieniem. Mazās spēlētājas daudz apspēlēja mūs viens pret vienu, aizgāja garām. Atļāvām viņām savākt pārāk daudz bumbu pie mūsu groza.

Treneris pārmeta, ka mazās negāja palīgā?
Pārmeta par neatbloķēšanu. Viena no pamatlietām – kājās jāturas līdzi pretspēlētājai. Tallinā mums tas īsti neizdevās.

Komanda trenēties sāka mēnesi ātrāk. Pašsajūtas ziņā viss kārtībā?
Par fizisko kondīciju nevaram sūdzēties. Netikām galā ar apstākļu maiņu. Pirmās trīs spēles aizvadījām mājās pret vājākām pretiniecēm. Tallinā pēkšņi nācās spēlēt pret cita līmeņa komandu. Nespējām pārslēgties. Zemapziņā pirms spēles domājām, ka uzvarēsim. Manuprāt, zaudējums bija vērtīgs un palīdzēs sagatavoties nākamajām spēlēm.

Dzīvošana Cēsīs nozīmē, ka arī brīvajā laikā biežāk esat kopā?
Komandas kopā pavadītais laiks ir pieaudzis. Bieži apmeklējam florbolu vai vīriešu komandas spēles. Ejam ciemos viena pie otras. Kopā ejam ēst, tepat Cēsīs bijām uz kino.

Kura vislabāk gatavo ēst?
Labi gatavot māk gan Zane, gan Kristīne. Ievas un Sabīnes ēdienus vēl nav nācies nogaršot. Zane daudz vāra zupas, viņai sanāk laba soļanka. Kristīne vairāk gatavo dažādus salātus.

Kura vislabāk motivē komandu?
Zane un Kristīne. Sabīne vienmēr ir bijusi enerģiska un uzkurina mūs ar vārdiem.

Sabīne ir nopietns papildinājums komandai?
Viņas klātbūtni jūt uzreiz. Sabīne ir progresējusi. Viņa labāk jūt situāciju un māk izspēlēt bumbu brīvajam spēlētājam. Vairāk dalās ar bumbu.

Saspēle vairāk pārgājusi Ilzes Jākobsones rokās, vai jāiesaistās tev un Kristīnei?
Pārsvarā bumbu kontrolējam kopā ar Ilzi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu daudz izmaiņu nav. Kā gāju pa vidu un pa malu, tā turpinu. Tagad vidū sanāk iet nedaudz vairāk, taču esmu apradusi. Par saspēles vadītāju sevi neuzskatu, bet cenšos izdarīt darbu.

Kā iet Ilzei?
Viņa ir malacis. Bieži nāk strādāt individuāli, atdeve ir redzama. Ilze grib un var labi spēlēt. Viņai ir ļoti labs metiens, tāpēc komanda ieguvusi vērtīgu papildinājumu.

Liene Priede spēlē pret Grieķiju. Foto: Romāns Kokšarovs

Liene Priede spēlē pret Portugāli. Foto: Romualds Vambuts

Epizode spēlē pret Portugāli. Foto: Romāns Kokšarovs

Stāstīji par Latvijas mīlestību. Izlasē vienmēr esi gribējusi spēlēt?
Man vienmēr šķitis, ka spēlēt izlasē ir gods un prieks. Ļoti pārdzīvoju, ka pirmajā reizē neiekļuvu U14 izlasē. Man tas nāca par labu, jo sapratu, ka nevarēšu spēlēt tikai uzbrukumā. Nākamajā vasarā nometnēs ļoti centos. Sāku spēlēt aizsardzībā un daudz progresēju. Tajā pašā laikā jaunatnes izlasēs vienmēr iet jautri. Tiek iegūti jauni draugi, iepazīsti meitenes no citām komandām.

Esi nopietni sastrīdējusies?
Strīdi ir neizbēgami, taču lieli konflikti izpalikuši. Reiz spēlē salecos ar vienu igauņu spēlētāju. Pēc spēles, ejot uz ģērbtuvi, viņa parāva mani aiz matiem. Atbildi parādā nepaliku. Viss beidzās ar pagrūstīšanos.

Zilumi un skrāpējumi ir neatņemama spēles sastāvdaļa.
Provokācijām cenšos nepievērst lielu uzmanību. Neņemu galvā spēlē notiekošo. Emocijās var gadīties izrādīt nepatiku, taču sportā tas nav nekas neparasts.

”Fast life”. Pati esi ātrās vai lēnās dzīves piekritēja?
Abējādi. Vasarās cenšos izbaudīt brīvo laiku pēc pilnas programmas. Visur gribas būt, visus satikt. Patīk būt pie dabas, mierīgi pasēdēt un palasīt grāmatu.

Lēnā dzīve vairāk piestāv sezonai?
Adrenalīns paliek spēlēm un...gumijlēkšanai. Esmu lēkusi tikai vienu reizi, Siguldā. Gribētu nolēkt no lielāka augstuma. Man patīk trakās lietas – amerikāņu kalniņi, ekstrēmas izklaides. Veikbords un kalnu slēpošana pagaidām ir noliktas malā.

Kādus nedarbus esi pastrādājusi bērnībā?
Reiz netīšām izsitu logu. Komandas biedrene mani ieslēdza uz balkona. Saucu, lai laiž ārā. Netīšām uzsitu logam un stikls izrādījās pārāk plāns. Mazie nedarbi un bēgšanas pārsvarā notika vasaras nometnēs.

Spēlējot komandā, ir svarīgi atbrīvoties no sliktām emocijām. Kas kalpo par labu motivāciju?
Cēsīs motivē tētis. Palīdz apziņa, ka varu staigāt un skriet. Liela motivētāja ir mamma, kura mani vienmēr atbalsta un seko līdzi manām gaitām. Individuālā motivācija pirms katras spēles atšķiras, taču uzvarēt gribu vienmēr.

Teici, ka lasi grāmatas. Tev ir jāpiespiežas, lai lasītu?
Nav jāpiespiežas. Dažreiz pēc treniņa jūtu lielu nogurumu un gribas atpūsties vai pagulēt. Ja grāmata aizrauj, patīk vai interesē, viss notiek pats no sevis.

Ko iesaki izlasīt?
Šobrīd lasu Laimas Muktupāvelas grāmatu “Šampinjonu derība”. Tā vēsta par latviešiem, kuri aizbraukuši uz Īriju labākas peļņas vai dzīves meklējumos. Palasot, novērtē, vai lielāku algu spētu mainīt pret iespēju meklēšanu Latvijā. Grāmata liek domāt, ko dzīvē īsti vēlies. Citur ne vienmēr ir labāk. Citu stāstītais var būt izdomāts vai piepušķots. Patiesība jānoskaidro pašam.

Sestdien Cēsis spēlēs pret TTT. Palikuši nenokārtoti rēķini?
TTT un Cēsu spēles Latvijas basketbolam nāk par labu. Priecājos, ka tādas spēles cilvēkiem rada lielāku interesi. Savstarpējais duelis ir izveidojies par lielu notikumu. Uzskatu, ka TTT ir ļoti laba komanda, bet iespējas uzvarēt ir abām pusēm.

Finālsērija pavasarī izdevās godam.
Domāju, jebkurš sekotājs piekritīs, ka tās bija interesantas un intensīvas sērijas. Abas komandas parādīja, ka ir vienlīdzīgas. Visas uzvaras tika izcīnītas ar mazu starpību, bet beigās veiksme nebija mūsu pusē.

Liene Priede un Kristīne Silarāja

Liene Priede un Pirgita Pū

Kā vērtē Cēsis?
Maza pilsēta. Cilvēki viens otru zina. Mūs uz ielas atpazīst, sveicina, interesējas. Daudzi cilvēki nāk uz spēlēm un atbalsts ir jūtams.

Ko Tev novēlēt tuvākajos pāris gados?
Veselību. Par izlasi sezonas laikā nedomāju. Pavasarī būs redzams, uz ko pati būšu spējīga. Vasarā man bija interesanti trenēties un spēlēt pie Ainara Zvirgzdiņa. Viņam visi uzdevumi ir savstarpēji saistīti. Piemēram, iesildīšanās vingrinājumi var tikt izmantoti kombinācijās. Katra lieta ir pamatota un nevienā brīdī nerodas jautājums, kāpēc tā jādara.

Kā tev klājas?
Man nav, par ko sūdzēties. Apkārt ir jautri un forši cilvēki ar labu humora izjūtu. Tas vienmēr palīdz – varam pasmieties un pajokot. Man saskan humora izjūta ar Ilzi Jākobsoni, tāpat Zani. Kristīne vienmēr zina, kā likt man smieties. Sabīne bieži spridzina jokus. Katrai tiek savs mirklis. Mums ir savi teicieni, piemēram, neatkarīgi no teiktā, lietojam vārdu “šausmīgi”. Ir šausmīgi labi.

Par Lieni

Zane Jākobsone, SK "Cēsis" kapteine
“No malas var likties, ka Liene ir klusa būtne, varbūt pat nedaudz kautrīga, bet, iepazīstot tuvāk, atklājas pavisam cita aina! Viņas sarkastiskais humors un smaids spēj uzlabot jebkuru pelēku dienu, kā tas ir bieži noticis ar mani.

Lai gan bumbu spēlēt Liene prot ļoti labi, viņai ir arī cits talants, kas vēl nav īsti atklāts plašākai publikai. Ja tam būtu laiks – domāju, tas tiktu noslīpēts. Kāds tas ir? Aktrise ar lielo A. Pēc sportistes karjeras viņu redzu kādā humora šovā vai improvizācijas teātrī. Vēl viņa ļoti labi pieprot atdarināt cilvēkus un akcentus.

Liene ir labsirdīgs un iejūtīgs cilvēks. Ļoti laba komandas biedrene. Savus draugus nekad nepamestu nelaimē. Dažreiz ātri aizsviļas par niekiem, bet viņai ilgi dusmoties nepiestāv. Lienei labāk piestāv viņas viltīgais smaidiņš, kas norāda uz kārtējo pastrādāto nedarbu.

Lieta, ko citi varetu nezināt? Pēc katras spēles pieprasa saldumus no mana tēta. Viņš to zin un nekad viņu nepieviļ. Kārumniece.”

Kristīne Silarāja, SK “Cēsis”
“Lienei ir plaša sirds, kreatīvisms nav svešs un viņa ir viens no smieklīgākajiem cilvēkiem, ko pazīstu! Viena kopā piedzīvota joka nav...tādi ir 100. Dzīvojam vienā dzīvoklī un katrs rīts sākas ar joku. Bez tā diena nav iedomājama!”

Ilze Jākobsone, SK “Cēsis”
“Spēlējot Cēsīs, esmu ieguvusi par vienu ļoti labu komandas biedreni (draudzeni) vairāk. Lienes neierobežotais humors man liek smieties katru dienu. Diena bez Lienes jokiem nav iedomājama. Pirms spēlēm mums patīk uzdejot kādu kopēju dejas soli, kurš mūs uzmundrina. Vienā vārdā – šausmīgi forša meitene! Lienes lielākais talants ir cilvēku balsu attēlošana un, protams, nepārspējama ģitāras spēle :) “