"Team Jordan" pirmā meitene - Maja Mūra (+foto, video)

1984. gadā “Chicago Bulls” jaunpienācējs Maikls Džordans pēc aģenta Deivida Falka ieteikuma noslēdza reklāmas līgumu ar sengrieķu uzvaras dievietes Nīkes vārdā nosaukto sporta apģērbu firmu “Nike”.

NBA lielākās zvaigznes Maģiskais Džonsons un Lerijs Bērds tobrīd nēsāja “Converse” apavus, kas vēsturiski bija basketbolistu – un ASV Olimpiskās komitejas – pirmā izvēle. Falkam nepatika, ka “Converse” praktiski nenodarbojas ar savu zvaigžņu reklamēšanu, tāpēc viņš izvēlējās citu kompāniju.

Džordans negribēja braukt uz “Nike” mītni Oregonā, kur vajadzēja tikties ar kompānijas galveno dizaineru Pīteru Mūru, taču pēc mātes ieteikuma iekāpa lidmašīnā. “Nike” piedāvāja Džordana zīmola reklamēšanai ieguldīt visu reklāmas budžetu, 500 tūkstošus ASV dolāru. Ieraudzījis sarkani-melnos apavus, Džordans nebija priecīgs. “Tās ir nelabā krāsas,” viņš teica, taču galu galā noslēdza piecu gadu līgumu.

Tā dzima “Air Jordan”.

Džordans palīdzēja grūtībās nonākušajai kompānijai kļūt par pasaulslavenu uzņēmumu. Nākamajā gadā apavi parādījās publiskā tirdzniecībā un sāka savu uzvaras gājienu. 1987. gadā sekoja slavenā “Jumpman” logo izvēle, bet 1997. gadā “Nike” nolēma izveidot “The Jordan Brand” par atsevišķu zīmolu. Šodien “Team Jordan” komandā ir 28 sportisti, viņu vidū Maikls Džordans, Kriss Pols, Karmelo Entonijs, Džo Džonsons, Rejs Alens, Kevins Mārtins, Džošs Hovards un Maiks Bibijs.

2011. gada 19. maijā divkārtējā NCAA čempione Maja Mūra kļuva par pirmo basketbolisti, kura noslēdza līgumu ar kompāniju.

Ziemā plānoju nedēļu apmeklēt draugus Spānijā. Jau pēc brauciena izplānošanas uzzināju, ka Mūra spēlēs Valensijas “Ros Casares” - klubā, kas aprīlī pirmo reizi pēc desmit gadu centieniem uzvarēja FIBA Eirolīgas “Četru Finālā” Stambulā. Tādu iespēju nevarēju laist garām. Sazinājos ar klubu un saņēmu atļauju. Tikāmies Valensijas mājas spēļu zālē “La Fonteta”. Neskatoties uz fantastisko sasniegumu sarakstu, Maja Mūra ir pārsteidzoši vienkārša un patīkama sarunu biedre.

Ja nekļūdos, Tu sāki spēlēt basketbolu ļoti agri.
Bērnībā piedalījos visos sporta veidos, jo biju aktīvs bērns. Kad man bija kādi trīs gadi, sāku mest bumbu mazā grozā, taču pa īstam sāku spēlēt astoņu gadu vecumā. Kopš tā brīža esmu darījusi to bez ilgāka pārtraukuma. Izaugu kā vienīgais bērns ģimenē, taču man ir daudz brālēnu un māsīcu. Pārsvarā jaunāki par mani, tāpēc jūtos kā lielā māsa.

Visās aktivitātēs mani iedrošināja mamma. Tikai brīdī, kad sāku spēlēt, sapratu, ka man basketbols patīk vairāk nekā citi sporta veidi. Pamazām progresēju. Mamma apmeklēja visas spēles, veda uz treniņiem un visādi atbalstīja. Pateicoties viņai, redzēju NBA un WNBA spēlētājus, kuriem sekoju līdzi televīzijā.

Četru piecu gadu vecumā izmēģināju spēkus vingrošanā. Skolas laikā spēlēju futbolu, volejbolu, softbolu. Vidusskolā gadu nodarbojos ar vieglatlētiku, bet basketbolu spēlēju katru gadu. Sākumā skolas komandā, vēlāk klubā, kas spēlēja pavalsts čempionātā un nacionālā līmenī.

Ģimene pārbrauca uz Džordžiju. Vai atceries Olimpiskās spēles Atlantā?
Toreiz man bija seši vai septiņi gadi, tāpēc spēles atmiņā nav palikušas. Atceros 2000. gada Olimpiskās spēles Sidnejā, vēlāk Atēnās un Pekinā. No minētā brīža sekoju visiem lielajiem notikumiem. Varu teikt, ka Olimpiskās spēles ir īsta sporta svinēšana. Tur tiekas dažādi sportisti daudzos sporta veidos. Turklāt Londona kā vēsturiska vieta tam ir ļoti piemērota.

Kad Tu pirmo reizi dzirdēji par “UConn”?
Atceros “UConn”, jo programmas izaugsme notika vienlaikus ar mani un sekoju tai līdzi. Jau pirms vidusskolas zināju tādas studentu basketbola komandas kā “UConn”, “Tennessee”, “Georgia”, “Duke”, “Stanford”. Tajā laikā sākās mani neoficiālie braucieni uz lielajām skolām. Šajā sarakstā bija “UConn”. Kad braucu projām, zināju, ka tā ir vieta, kur vēlos spēlēt. Pāris mēnešus vēlāk savu interesi apliecināju mutiski.

Vai treneris Oriemma apmeklēja Džordžiju?
Jā. Viņš brauca uz dažādiem jaunatnes turnīriem, bet vidusskolas pēdējā gadā ieradās pie manis kopā ar saviem asistentiem. Sekoja četri lieliski gadi Konektikutā.

Tajā laikā tu satiki daudzas izcilas basketbola personības. Kuras no tām vēlies atcerēties?
Atceros katru gadu, jo visu laiku apguvu jaunas lietas. Pirmajā gadā centos dabūt savu kāju durvīs, sajust notiekošo un daudz mācīties. Piedzīvojām zaudējumu NCAA čempionāta “Četru finālā”. Otrais un trešais gads bija vēl spilgtāki, jo komanda divas sezonas pēc kārtas cīnījās bez zaudējumiem. Spēlēju kopā ar tādām lieliskām spēlētājām kā Tīna Čārlza, Renē Mongomerī, Kalīna Grīna, kuras visas nokļuva WNBA. Arī citu pozīciju spēlētājas spēja izcelties. Ceturto gadu atceros vislabāk, jo tas tikai nesen ir aiz muguras. Komandā ienāca jaunas spēlētājas. Esmu lepna par viņām arī tagad, lai gan vairs neesam kopā. Konektikutā pulcējas neticami cilvēki ar lieliskiem raksturiem.

Kad mācījies vidusskolā, bija viegli sekot līdzi NCAA spēlēm?
Man ir paveicies, ka esmu uzaugusi paaudzē, kura varēja sekot sieviešu basketbolam, tai skaitā NCAA basketbolam televīzijā. Katru gadu translāciju skaits pieauga, tāpēc varēju sekot visiem turnīriem – sieviešu un vīriešu basketbolam, NBA, WNBA.

Nacionālā čempionāta laikā sanāca kavēt mācības?
Turnīrs sakrīt ar laiku, kad otrais semestris rit pilnā sparā (marta otrā puse un aprīļa sākums). Komanda divas nedēļas atrodas izbraukumos, būtībā viss mēnesis pirms fināliem tiek veltīts basketbolam. Es gāju pie profesoriem un teicu, ka vēlos nokārtot visas saistības. Viņi man palīdzēja, es vienmēr spēju nodot kursa darbus, turēties līdzi. Pirms fināliem tas vienmēr bija grūti.

Pēdējā studiju gadā Tev bija jāspēlē gan ASV izlasē, gan “UConn”. Pārējo noķeršanai vajadzēja papildu laiku?
Tiešām, tā bija. Mācījos pat izbraukumos, pat kārtoju vairākas ieskaites. Menedžere pierakstus nosūtīja e-pastā, bieži par mācībām sazinājos ar Skype palīdzību, lasīju grāmatas. Daļa lekciju notika tiešsaistes režīmā, tāpēc varēju visam sekot. Šķiet, ka izbraukumu laikā mācījos pat vairāk, jo man bija smagāk jāstrādā (smaida). Tas nostrādāja!

2011. gada 7. oktobris, Atlanta. “Minnesota Lynx” finālsērijā līdz trīs uzvarām pārspēja “Atlanta Dream” ar 3-0 un pirmo reizi vēsturē uzvarēja WNBA čempionātā. Foto: AFP/Scanpix

2012. gada 21. oktobris. Maja Mūra WNBA finālspēlē pret bijušo “TTT Rīga” spēlētāju Šavonti Zelosu (Shavonte Zellous)

2012. gada 11. augusts. Kopā ar Tīnu Čārlzu, Svinu Kešu un Endželu Makotriju Londonā, saņemot Olimpsko spēļu zelta medaļas

2012. gada 17. augusts. Kopā ar “Lynx” partnerēm, Olimpiskajām čempionēm Linsiju Veilenu un Simonu Augustus

Maja Mūra ar “Jumpman” kreklu

Foto sesija pirms Londonas Olimpiskajām spēlēm

WNBA spēlei pielāgoties bija grūtāk nekā koledžu basketbolam?
Jāsaka, ka WNBA ir smaga līga. Vairāk jātrenējas, zālē jābūt ilgāku laiku, vairāk jāskrien. WNBA spēlē intensīvāk, jo tajā pulcētas tikai labākās spēlētājas. Atslābt nav iespējams, nemitīgi jākoncentrējas. Katru sekundi, jo kļūdas tiek sodītas daudz ātrāk nekā studentu basketbolā. Spēle ir fiziskāka, cits ātrums. WNBA raksturīga ātrumu maiņa, kamēr NCAA spēle ir plūstošāka, vienmērīgāka. Studentu basketbolā uzbrukumam ir sešas sekundes vairāk laika un daudz citu atšķirību, tomēr WNBA spēle man sagādā prieku. Ir labi pieļaut kļūdas, kamēr tu turpini no tām mācīties. Man apkārt bija lieliskas partneres.

Kuras pretinieču spēlētājas tev radīja lielākās grūtības?
Visas izcilās spēlētājas – Daiana Taurasi, Endžela Makotrija, Silvija Folsa, Kendisa Pārkere, Sjū Bērda, Lorēna Džeksone, Svina Keša, Tamika Kečingsa. Visas “All Stars” spēlētājas. Visas bez izņēmuma labas, tāpēc treneris mācīja mani pielāgoties katrai atsevišķi. “UConn” biju pieradusi spēlēt par ceturto numuru, Mineapolē man nācās spēlēt kā trešajam. Pieradu un sezonas gaitā mans sniegums uzlabojās.

Gan Eiropā, gan valstsvienībā Tev arī jāspēlē par trešo numuru.
Joprojām esmu pārejas procesā. Fiziskā ziņā problēmu nav, vienkārši atrodos mācību ciklā. Visvairāk jāpielāgojas tieši aizsardzībā. Jāpārorientē instinkti, jāseko līdzi sedzamajam. Tas bija izaicinājums, taču, galvenais, iespēja kļūt labākai katru dienu.

2011. gada maijā Tu kļuvi par pirmo sievieti, kura parakstīja līgumu ar “Team Jordan” zīmolu. Kā izpaužas Tava iesaiste?
Sākums bija grūts, jo uzreiz pēc studentu basketbola man nācās ielēkt WNBA vilcienā. Taču atradu laiku piedalīties Maikla Džordana nometnē Santabarbarā, Kalifornijā. Tur man bija iespēja pastrādāt ar bērniem. Uzreiz pēc sezonas vajadzēja piedalīties mediju dienā Ņujorkā. To darīju kopā ar “New York Knicks” spēlētāju Karmelo Entoniju, kurš arī piedalās “Team Jordan” programmā. Man bija aktīvi jādarbojas sociālajos medijos, jāapmeklē uzņēmuma mītni, jātiekas ar darbiniekiem. Šajā gadā esmu iesaistīta vairākos mediju projektos. Reklamēju apavus un apģērbus. Tas ir labs laika pavadīšanas veids. Pirmais gads paiet ātri, taču ar nepacietību gaidu katru nākamo reizi.

Kad pieņēmi lēmumu doties uz Eiropu?
Lēmums bija jāpieņem ļoti agri, pat pirms WNBA sezonas sākuma. Pēc debijas vasaras līgā man vajadzēja laiku, lai atjaunotos. Savest kārtībā veselību, sadziedēt rētas, tikt vaļā no zilumiem. Tas izdevās, ieguvu divus mēnešus laika atpūtai. Janvārī jutos daudz stiprāka nekā iepriekš.

Tev bija daudz piedāvājumu no Eiropas?
Vairāki nopietni piedāvājumi. Jutu, ka Valensija ir īstā vieta, kur doties. Komanda ar teicamām spēlētājām, lieliska pilsēta. Gribēju nokļūt vietā, kura lieliski piemērota dzīvošanai un vienlaikus var cīnīties par uzvaru čempionātā. Jutu, ka esmu izvēlējusies pareizi. Piedāvājumi nāca no Turcijas un Krievijas. Piemēram, Tīna Čārlza sāka spēlēt Krievijā, pēc tam devās uz Turciju.

Eiropā izjuti kultūršoku?
Jā un nē. Apmeklēju Eiropu jau agrāk, kopā ar ASV izlasi. Vienkārši nebiju te dzīvojusi. Atšķiras dzīves veids, pārtikas iepirkšanas paradumi, pat benzīntanka apmeklējums ir savādāks. Spānijā sāku pierast dzīvot citā laika joslā ar savādāku laika izjūtu. Spāņi vēlāk ēd vakariņas, taču problēmas neesmu izjutusi. Daudz palīdz komandas biedrenes un kluba personāls.

Viens vai otrs (skaties video pielikumu)

”Slow food” vai “fast food”?
Izvēlos “Slow food”, jo tas ir veselīgāks.

Vilciens vai lidmašīna?
Atkarībā no situācijas. Ja vēlos kādā vietā nokļūt ātri, izvēlos lidmašīnu. Ja netālu, dodu priekšroku vilcienam.

Jūra vai ezers?
Drīzāk ezers.

Ņujorka vai Losandželosa vai...
Atlanta, Džordžija!

Iecienīta vēsturiska persona?
Tik daudz no kā izvēlēties... Mārtins Luters Kings.

Grāmata vai mākslas filma?
Bībele ir laba grāmata.

Facebook vai Twitter?
Esmu abos, taču vairāk sazinos Facebook.

Kobe Braients vai Lebrons Džeimss?
Abi ir lieliski spēlētāji. Kobe uzvarējis vairākos čempionātos, tāpēc izvēlos viņu.

”Gampel Pavilion” vai “XL Center”?
“Gampel” arēna (Konektikutas mājas spēļu zāle).

Pastaiga vai velo pastaiga?
Pastaiga.

Maja Mūra

+Dzimusi 1989. gada 11. jūnijā Džefersonas pilsētā Misūri pavalstī.
+Māte Ketrina Mūra (Kathryn Moore).
+Izaugusi Atlantā, Džordžijā; mācījusies “Collins Hill” vidusskolā.
+No 2007. līdz 2011. gadam pārstāvējusi septiņkārtējo NCAA čempionvienību, Konektikutas Universitātes komandu “UConn Huskies”.
+Sporta žurnālistikas maģistre.
+Studentu basketbola karjeru pabeigusi ar labāko bilanci vēsturē 150-4 (gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē).
+Trīskārtēja “Wade Trophy Awards” (balva gada labākajai spēlētājai valstī) ieguvēja.
+Četrkārtēja NCAA “All-American” simboliskā piecnieka dalībniece un tikai otrā spēlētāja vēsturē, kas to paveikusi.
+No 2008. līdz 2010. gadam, būdama komandas kapteine, kopā ar “UConn Huskies” izcīnījusi 90 uzvaras pēc kārtas, labojot Džona Vūdena un UCLA rekordu 88-0.
+Labākā punktu guvēja Konektikutas vēsturē (3036, ieskaitot 311 tālmetienus, kas ir otrs labākais rādītājs).
+ASV jaunatnes izlasēs spēlē no 2006. gada.
+Pasaules čempione (Čehija 2010), Olimpiskā čempione (Londona 2012).
+Eirolīgas čempione (Stambula 2012), Spānijas čempione (Ros Casares 2012).
+WNBA čempione (Minnesota Lynx 2011).
+WNBA gada labākā debitante (2011), vienīgā jaunpienācēja, kura debijas sezonā visas spēles sākusi starta piecniekā.

Video pielikums: Maja Mūra