Kristīne Vītola: "Tribīnēs sākās fanu kautiņš. Atskanēja šāvieni..."

Latvijas basketbolistēm pēdējo septiņu gadu laikā bijusi sportiski veiksmīga, taču pretrunīga pieredze Stambulas superklubā “Fenerbahce”. Anete Jēkabsone-Žogota, Elīna Babkina, Zane Teilāne, Ieva Kubliņa – visas nosauktās spēlētājas palīdzēja “kanārijputniņiem” sasniegt augstākās virsotnes Turcijā, lai gan ne vienmēr pilnībā iejutās ambiciozās komandas vidē.

Kristīne Vītola guva panākumus “Fenerbahce” niknāko pretinieku “Galatasaray” rindās – pārtrauca sāncenšu uzvaru sēriju “Starpkontinentālajā derbijā”, sasniedza Eiropas kausa pusfinālu un, konkurējot ar finansiāli bagātākām komandām, izcīnīja ceļazīmi uz Eirolīgu. Starp citu, tieši “Galatasaray” dāmas bija pirmās, kuras cēla virs galvām Eiropas prestižākā klubu turnīra galveno balvu, kamēr “Fenerbahce” vīri pie panākuma tika vienīgi 2017. gadā.

Viena sezona ar "Galatasaray" – apmierinoša vai ļoti laba pieredze?
Man pašai ļoti patika. Kluba maiņa sanāca sezonas ievadā – oktobra sākumā pārcēlos no Salamankas “Perfumerias Avenida” uz Stambulu. Maiņa izdevās man ļoti parocīga. “Galatasaray” atradās komandas galvenā centra meklējumos un sameklēja mani. (Atskatoties varu teikt, ka) esmu ļoti apmierināta.

Nebija tā, ka tevi iemeta kā pamatcentru? Vai to pateica jau sākumā?
“Galatasaray” bija turku (centra) spēlētājas, taču meklēja labāku variantu. Mani aģenti sazinājās ar klubu un Marina Maļkoviča (galvenā trenere) piekrita. Notika tā, ka pamatcentra pozīcijā paliku līdz sezonas beigām.

Klubs meklēja arī rezerves centru (back-up)?
Sezonas vidū bija spēles, kurās dabūju daudz sodus, (baltkrievu spēka uzbrucēja) Maša Papova saņēma daudz sodus. Klubs sāka meklēt papildspēkus, lai nodrošinātu spēlētāju biežāku rotāciju. Uz mani tas nekad pa īstam neattiecās – izgāju laukumā (starta pieciniekā) visās spēlēs. Sezonas vidū atnāca Sofija Silva un Astu Traore, taču viņas, īpaši Silva, vairāk bija kā sparinga partneres treniņos.

Marina Maļkoviča pievērš komandai vispusīgu uzmanību gan psiholoģiski, gan taktiski?
Viņa strādā individuāli un neaizmirst par komandas taktiku. Ir savas atstrādātas taktiskās nianses, taču viņa darbojas arī kā psihologs.

Novembrī teici, ka tavs uzdevums ir vākt atlēkušās bumbas. Vai sezonas laikā klāt nāca jauni darbi?
Sezonas darbi nemainījās. Man bija jācīnās par uzbrukuma bumbām, jāiegūst komandai otrās iespējas. Kad nesanāca vai negāja, trenere vienmēr pasauca malā. Teica, lai pamostos un sāku vākt bumbas. Trenerei tas bija ļoti svarīgi.

Uzbrukumā strādājām metienu procentu uzlabošanai. Piemēram, sezonas sākumā izmetu vidēji desmit metienus un iemetu tikai trīs. Bija metieni no groza apakšas, kas centram jāmet iekšā ar augstu procentu. Sezonas beigās procents uzlabojās – lielākā daļa metienu (no apakšas) gāja iekšā.

Kristīne Vītola: sekmīga sezona spēcīgajā Turcijas līgā. Foto: Galatasaray

Kristīne Turcijā ieradās 2016. gada oktobra sākumā

"Galatasaray" dinamisko aizsardžu pāri veidoja Moraija Džefersone (Moriah Jefferson) un Išila Albena, savukārt groza apakšu cementēja Marija Papova un Kristīne Vītola

"Galatasaray" startu Eiropas kausa izcīņā sāka ar 10 uzvarām pēc kārtas. Foto: Juris Bērziņš-Soms

"Galatasaray" mājas spēles aizvadīja 10 000 vietu ietilpīgajā "Abdi Ipekči" zālē

Kristīne Vītola visu sezonu nospēlēja "Galatasaray" pamatcentra pozīcijā

Uzklausot treneri Marinu Maļkoviču

Kopā ar 2016. gada WNBA drafta otro numuru, četrkārtējo NCAA čempioni Moraiju Džefersoni

Pateicoties "Galatasaray" faniem

Teici, ka bija variants palikt Stambulā uz nākamo sezonu. Kāpēc izdomāji savādāk?
Neapmierināja piedāvātie nosacījumi. Bija daudz neskaidrību – kā spēlētāja gribēju zināt vairāk par noteiktām lietām. Klubs nevarēja atbildēt, pati nevēlējos ilgi gaidīt. Nonācām pie lēmuma, ka nākamajā sezonā spēlēšu citur.

Turcijas līga ir vieta, kur spēlē visvairāk WNBA spēlētāju. Daudz lielu, smagu centru. Vai šī bija smagākā sezona?
Smagākā un – labākā! Spēlēt pret “Fenerbahce” spēlētājām (Sandrini) Grudu un (Kendisu) Pārkeri vai Džordanu Hūperi no “Istanbul Universitesi”. Katrā komandā bija arī daudz labu mazo spēlētāju. Spēlēšana tādā vidē ļoti attīsta.

Turcijas līgas otrajā aplī uzvarējāt "Fenerbahce". Kādi bija tavi uzdevumi, piemēram, pret Grudu?
Speciālu uzdevumu praktiski nebija. Vajadzēja spēlēt savu spēli un neļaut to darīt pretiniecēm. Gruda ir ļoti laba cīņā par atlēkušajām bumbām. Bija spēles, kurās atlēkušo bumbu vākšanas vietā vajadzēja cīnīties ar pretinieku centru, lai neļautu viņai, piemēram, savākt “double-double”. Lai viņa netiek pie otrās iespējas metieniem.

Minētā spēle pret "Fenerbahce". Vai daudzas reizes atstāji laukumu ar smaidu sejā?
(Smaida) Tajā spēlē tiešām izdevās. Bija dienas, kad neizdevās – pēc tam brauc mājās un domā, ka varēji nospēlēt labāk. Kopumā bija ļoti daudz spēļu, pēc kurām paliku apmierināta.

"Galatasaray" šosezon bija ievērojami mazāks budžets nekā "vairāku miljonu" komandām – "Fenerbahce", "Yakin Dogu", "Kayseri". Vai kluba vadība bija apmierināta ar sasniegtajiem rezultātiem?
Sezonas vidū kluba vadība nebija apmierināta ar izstāšanos Turcijas kausa ceturtdaļfinālā pret “Yakin Dogu” – viņi domāja, ka zaudējām pārāk vieglā ceļā un spēlējām bez pienācīga azarta. Klubam bija svarīgi, lai mēs cīnāmies. “Galatasaray” pieņēma smagā cīņā piedzīvotus zaudējumus pret “Yakin Dogu” un “Fenerbahce”. Ja mūsu acīs varēja saskatīt azartu, vadība bija apmierināta.

Iekļūstot Turcijas pusfinālā, izcīnījām ceļazīmi uz Eirolīgu. Tāds bija kluba mērķis. Pašā pusfinālā gribējām dabūt vismaz vienu uzvaru pret “Fenerbahce”. Zinājām, ka sērijā (līdz trīs uzvarām) viņas būs pārākas (“Fenerbahce” aprīļa vidū spēlēja Eirolīgas finālā – Sportacentrs.com), taču gribējām pacīnīties mazliet ilgāk. Par vēlu.

Stambulas derbiji pret "Fenerbahce" bija skaļākais sezonas piedzīvojums?
Skaļākais sezonas piedzīvojums bija izbraukuma spēle pret Antākijas “Hatay” (Eirolīgas klubs 20 kilometrus no Sīrijas robežas). Tribīnēs sākās kautiņš starp mūsu un viņu faniem. Zālē atskanēja šāvieni, iesaistījās policija...

Acis skrēja uz visām pusēm. Radās doma ņemt kājas pār pleciem un skriet mājās. Zāle bija maziņa un šķita, ka viss notiek blakus. Neviens nemuka, taču sajūta bija, ka jāmūk. Tas bija skaļākais atgadījums, jo spēlēs pret “Yakin Dogu” vai “Fenerbahce” tribīnēs drīkst atrasties tikai mājinieku fani.

Eiropietes notikumus tribīnēs izjūt mazāk. Lamāšanās notiek turciski, visi pārmetumi ir turku valodā un turcietes visu dzird. Man (tādas skaņas) ir atbalsts (smaida), nejūtu, ka tas būtu vērsts pret mani. Arī turku spēlētājas notiekošo uztver mierīgi.

"Fenerbahce" vadība pēc zaudējuma "Galatasaray" atlaida galveno treneri Džordžu Dikeulakosu. Vai saņēmāt uzslavu par paveikto?
Kluba vadība bija priecīga par sekmīgo cīņu, kurā izcīnījām pelnītu panākumu.

Vadītāji paši nāca pie komandas, kad vēlējās paust prieku vai neapmierinātību?
Dažreiz pie mums nāca tikai trenere, taču bija gadījumi, kad dzirdējām kluba vadītāju domas.

Eiropas kausa izcīņā arī tikāt starp pamatturnīra četrām labākajām komandām. Uzvarējāt Košices "Good Angels" un iekļuvāt pusfinālā, kur – atkal – bija jāspēlē pret (Turcijas kausa ieguvējām, Eiropas kausa ieguvējām un Turcijas čempionēm) "Yakin Dogu".
Rūgtums palika, jo pret viņām spēlējām ļoti daudz reižu. Visu laiku bijām viņām tuvumā, “astē”, taču uzvaru tā arī nesanāca paņemt. Pieredzes trūkuma vai citu iemeslu dēļ.

Duelī pret Košici zaudējāt pirmo spēli izbraukumā. Atspēlēšanos panākt bija grūti?
Pēc zaudējumā Košicē trenere sadusmojās. Mums parādījās niknums – zinājām, ka Košicē neparādījām savu labāko sniegumu un tā nebija mūsu spēle. Kā jau visi, mājās spēlējām nedaudz labāk. Sākām spēlēt no pirmās minūtes un “Good Angels” spēletājas nebija tam gatavas.

Kā izpaužas treneres Maļkovičas dusmas?
(Smejas) Trenere atnāk uz treniņu un sēž malā – treniņu vada Maļkovičas palīgs. Vai arī pirms neatnāk uz pirmsspēles sapulci. Tad zinām, ka ir “ziepes”.

Nav tā, ka trenere iejaucas treniņa beigās?
Tā nenotiek. Viņa sazinās tikai ar savu asistentu.

Stambula ir viena no manām mīļākajām pilsētām. Tev patika?
Patika. Ja atgriezīšos Turcijā, gribēšu spēlēt kādā Stambulas klubā. Tajā pašā laikā astoņi mēneši – satiksmes un cilvēku man bija par daudz. Gribēju aizbēgt projām no drūzmas, taču citādi man ļoti patika.

Vai iespējams uz vienu dienu aizbēgt?
Tur jau tā lieta, ka nav. Var paslēpties savā dzīvoklī, taču arī tas apnīk.

Garšvielu (ēģiptiešu) tirgus, "Grand Bazaar" – vai izdevās apmeklēt kādu no šiem?
Aizbraucām uz Galatas torni. Apmeklējām “Galatasaray” salu Bosfora šaurumā. Aizgājām uz Taksima laukumu. Mošejas aplūkoju no ārpuses. “Grand Bazaar” nebiju, toties izbraukāju Bosforu un Marmaras jūru. Mašīna bija, pabraukāt varēju.

Pēc gada beigās notikušajiem teroraktiem vairāki amerikāņi basketbolisti paziņoja par aizbraukšanu no Stambulas. Vai "Galatasaray" varēja palikt bez amerikāņu spēlētājām?
Viņām visu laiku nāca paziņojumi no ASV, lai uzmanās un ziņo par situāciju. Bija reizes, kad...”ja vēl kaut kas notiks, brauksim projām”. Komanda mierināja, ka viss ir kārtībā. Dzīvojām patālu no centra – viss notika citā pilsētas galā. Neviens neaizbrauca.

Stambulā ir daudz profesionālu komandu. Apmeklēji citas spēles?
Biju uz “Galatasaray” un “Anadolu Efes” mājas spēlēm Eirolīgā – abas komandas spēlē mūsu zālē “Abdi Ipekči”. Citur nebraucām sastrēgumu dēļ. Dzīvoju blakus Ataturka lidostai. Lai tiktu uz, piemēram, Daira (Bertāna) spēlēm, ceļā pavadītu, minimums, divas stundas. Nākamajā dienā vienmēr bija treniņš vai pašai spēle – izvēlējos atpūtu. Ceļā pavadītais laiks nav tā vērts, var paskatīties televizorā.

"Galatasaray" izcīnīja daudz uzvaru, sasniedza Eiropas kausa un nacionālā čempionāta pusfinālu – abos spēlēja tikai Turcijas klubi

Kristīne Vītola un Moraija Džefersone

Cīņā pret Eiropas kausa finālistēm "Kayseri" – pretinieces savās mājās pulcēja 8-9 tūkstošus skatītāju, bet izbraukumā spēlēja mazākas auditorijas priekšā

Uzvarēts iemetiens pret Eirolīgas klubu "Hatay"

"Galatasaray" fanu sajūsma

"Galatasaray" ar faniem

Kristīne Vītola pret Spānijas valstsvienības centra spēlētāju Astu Ndūru

Sezonas beigās izjuti ceļgala sāpes?
Sāpes bija visu sezonu. Vingroju, sāpes pārgāja. Atbraucot mājās, ceļgala sāpju vairs nebija.

Maija vidū (saruna notika 22. maijā – Sportacentrs.com) atjaunojies Ērika Visocka vadībā. Redzēju foto ar bildi pie baseina.
(Smejas) Ārsts teica, ka pirms basketbola spēlēšanas jāuztaisa pauze. Pirmajās divās nedēļās, diemžēl, ar izlasi nevarēju trenēties. Bija vajadzīga kardio (slodze). Skriet nevarēju, tāpēc, lai uzturētu sevi formā, notika treniņš baseinā.

Trenere Maļkoviča pārstāv serbu skolu. Viena no tās iezīmēm – ļoti gari un grūti treniņi.
Maļkovičas treniņi bija ļoti lietišķi, ar konkrētām prasībām. Garums – viena stunda un piecpadsmit minūtes. Ja neizpildām, kā vajag, treniņš ievelkas. Manuprāt, kā visiem treneriem – ja izdari visu pareizā intensitātē, treniņš var būt kompakts un ātrs. Trenerei bija ļoti svarīgi, lai mēs strādātu uz visiem simts. Treniņi bija ļoti agresīvi un intensīvi, taču ne gari. Maksimums, divas stundas.

"Galatasaray" kā organizācija atstāj ļoti profesionālu iespaidu. Vai tā bija profesionālākā komanda līdzšinējā pieredzē?
Līmenis bija augsts. Par komandas darba stilu nevaru teikt, ka labāk vai sliktāk kā citur, taču savas nianses bija. Organizācijas darbs pilnībā apmierināja, sūdzību nav. “Galatasaray” ir pieņemts, lai viss būtu sakārtots. Izjutām to, kad aizbraucām citur – dažreiz nebija, kā gaidījām. Piemēram, viesnīcās nebija servēts nepieciešamais ēdiens, tradicionālie makaroni ar vistu. Ja uztaisītas kotletes, tad... Menedžments rūpējās, lai viss atbilstu mūsu vajadzībām. Rīgā viss bija kārtībā.

Kad vienojies par sadarbību ar Gundara Vētras trenēto "Basket 90 Gdynia"?
Sarunas sākās laicīgi. Tā kā nesaņēmu cerētās atbildes no “Galatasaray”, intuīcija virzīja uz Poliju. Gundars Vētra mani uzrunāja personīgi. Piezvanīja, izstāstīja situāciju. Informēju aģentu par piedāvājumu, viņš kārtoja pārējo.

Kā veicas izlases nometnē?
Pēc atbraukšanas no Stambulas pāris dienas atpūtos. Pati gribēju visu darīt, taču sezonas gaitā, acīmredzot, viss bija sakrājies un organisms pēc trīs dienām pateica, ka vēl nevar. Saņēmu papildus dienas atpūtai bez basketbola. Šodien atkal trenējos, vakarā varēs strādāt ar kontaktu un apskatīties, kā jūtas ceļgals. Darām visu, lai viņš uz Eiropas čempionātu būtu kārtībā un varētu komandai palīdzēt.