Omletes diena ar pērkona negaisu: kā filmēja "Tīklā. TTT leģendas dzimšana" ārskatus

Vairāk nekā deviņus mēnešus garais filmēšanas process tuvojas beigām. “Kultfilmas” komanda izmantoja atvasaras siltās dienas, lai krietnu daļu darba paveiktu vēl rudens sākumā.

Ķirsis uz tortes – brīvdabas spēles filmēšana “Rīgas satiksmes” tenisa kortos 25.-27. maijā. Darbu veikšana sakrita ar siltuma vilni – visās trīs filmēšanas dienās gaisa temperatūra ēnā uzsila līdz 28-30 grādiem pēc Celsija.

Ezermalas ielā, netālu no Ķīšezera, 1960. gada pavasarī tika iekārtoti astoņi māla laukumi (Padomju Jaunatne, 11.05.1960.). Centrālajā laukumā izveidoja tribīnes ar 1500 vietām, bet turpat blakus tapušajā basketbola stadionā spēles varēja vērot 4000 skatītāju.

Tramvaju un trolejbusa tresta pārvaldnieks Aleksandrs Zālītis – iesauka Aleksandrs Lielais – spēlēja galveno lomu jaunās sporta infrastruktūras izveidē. Daudz vietu spēļu rīkošanai nebija. Nākamā TTT mājvieta – Daugavas sporta nama sporta spēļu zāle – durvis vēra tikai 1964. gada sākumā.

Pagājušā gadsimta vidū spēļu aizvadīšana brīvdabas laukumos bija ierasta lieta. Olimpisko spēļu pirmais turnīrs basketbolā vīriešiem 1936. gadā Berlīnē notika tenisa kortos. Latvijā augstākā līmeņa sacensības šāda prakse turpinājās līdz 1966. gadam.

TTT basketbolistes Eiropas kausu pirmo reizi pacēla 1960. gada 26. aprīlī Fizkultūras institūta zālē, summā pārspējot pirmo čempioni Sofijas “Slavia” ar 111:71 (viesos 62:28, mājās 49:43). Arī gadu vēlāk otrā finālspēle pret Prāgas “Slovan Orbis” notika Rīgā – 1. jūlijā Mežaparka “zaļajā stadionā”.

Trešajā gadā bija citādi. Finālā pirmo reizi tikās divas komandas no Padomju Savienības – Rīgas TTT un Ļeņingradas ASK, turklāt otro spēli bija jāaizvada pretinieču laukumā. Pirmā cīņa notika 1962. gada 12. jūnijā Mežaparkā – tieši šo spēkošanos redzēsim jaunajā filmā.

Sestdien astoņos no rīta filmēšanās dalībniekus tālumā “sveic” Ņikitas Hruščova portrets. Zālē guļ Vladimirs Uļjanovs “Ļeņins”. Centrālā laukuma sānu malā divi uzraksti “Naroden Sport” – Eiropas ceļojošo kausu sievietēm pirmajās sezonās dāvāja Bulgārijas sporta laikraksts.

“Uzmanību, filmēsim. Skaņu. Aiziet!” skan režisora asistentes Zandas Ramānes enerģiskā balss. Nākamajās dienās tā atkārtosies simtiem reižu – filmēšana ir garš un pacietīgs process. “Kur es esmu iekūlies!” tādas replikas varēs bieži dzirdēt no mazāk pieredzējušiem dalībniekiem.

Dienas pirmo kadru bieži filmē visilgāk. Sestdien tajā redzams ASK spēlētāju iznāciens. Viešņas tērptas sarkanos, TTT meitenes – melnos kreklos. Aizmugurē numuri, priekšā komandas emblēma ar spārnoto grieķu dievu Hermeju, Zeva dēlu.

“Lietussargus, cepures, saulesbrilles – nost!” skan pirms katra kadra. Filmēšanās dalībnieki izmanto dažādus palīglīdzekļus, lai paglābtos no karstās saules. Vēdekļi, gaisa ventilatori, atsvaidzinātāji, saslapināti dvieļi, ledus gabali – par spēlētāju pasargāšanu tiek domāts visvairāk.

Pārtraukumos iespējams uzpildīt līdzi paņemtās ūdens pudeles. Vairākas meitenes pauzēs apstaigā laukumu ar paplātēm, piedāvājot ūdeni no papīra glāzēm. Brīžiem iespējams patverties koku paēnā – tenisa laukumu ēna sasniegs tikai vēlā pēcpusdienā.

Fiziski lielākā slodze jāiztur galvenajam operatoram. Valdis Celmiņš ir apkrauts ar tehniku – katrā filmēšanā viņam aizmugurē seko drošinātājs, bet labajā malā līdzi skrien puisis ar garu un pūkainu skaņas mikrofonu. Laukumā notikumus diriģē režisors Viesturs Meikšāns.

Dienas pirmajā pusē TTT daudz jāuzbrūk grozam, kas izvietojies laukuma rietumu pusē. Kamēr saule vēl nav zenītā, tās stari krīt acīs spēlētājām un ir vairāk neprecīzu metienu no groza apakšas. Austrumu pusē šādu problēmu nav – arī pievakarē, kad sāk savilkties negaisa mākoņi.

“Omletes diena,” tā režisors nosauc pirmo filmēšanas dienu. Stundu pēc pusdienām procesu pārtrauc pērkona negaiss. Tiklīdz pirmais mākonis ir garām, visi atgriežas laukumā, taču vējš pieņemas spēkā un tuvojas jauni lietus mākoņi.

Lai nesamērcētu kostīmus, masu skatu dalībniekiem jāmeklē patvērums divstāvu ēkā, kur atrodas ģērbtuves un citas palīgtelpas. Galvenais režisors atrod risinājumu – stiprajā vējā tiek filmēta apbalvošanas aina. Brīžiem fonā skan pērkona dārdi un mākoņos izšaujas balti zibšņi.

Ilgstošais lietus atdzesē gaisa temperatūru par grādiem desmit. Māla segums, no kura dienas pirmajā pusē cēlās sarkanīgi brūnas putekļu vērpetes, pielīst un kļūst dubļains. Spēles epizožu filmēšana turpinās svētdienas rītā.

Dzidra Karamiševa (Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska, agrāk Cīrule) nokļūst divu pretinieču ielenkumā un atspēlē bumbu uz āru. Brīdi vēlāk bumba vēlreiz ceļo iekšā. TTT kapteini ielenc trīs pretinieces, bet viņa paspēj piespēlēt bumbu Skaidrītei Smildziņai (Evelīna Otto).

Galvenās lomas atveidotāja parāda daudz labāku metienu precizitāti nekā rudenī. Budovskas arsenālu krietni uzlabojušas metienu nodarbības pie Kristapa Saulīša – maijā viņa basketbola ainās var iztikt bez dublieres palīdzības.

Pauzēs starp kadriem Budovska bieži nesteidz malā, bet izmēģina metienus no dažādām pozīcijām. Svētdienas pievakarē divatā ar Otto viņas uzmētā arī no laukuma centra, padodot viena otrai bumbu. Nav ilgi jāgaida, kamēr Evelīna nogādā bumbu grozā no tālās distances.

Back to the 60's! Ļoti karsta, bet pozitīvām emocijām piepilīta nedēļas nogale filmēšanas laukumā. Paldies Dzintaram Dreibergam par iespēju!

Uz lielajiem ekrāniem jau 2025. gada ievadā! pic.twitter.com/NRqQQeLaFr

— Jānis Celmiņš™ (@JanisCelmins) May 28, 2024

Kastings jeb aktieru atlase uzskatāma par vienu no topošās filmas veiksmēm. Agnese Budovska un Evelīna Otto ir gandrīz vienā vecumā ar 1962. gada spēles varonēm (Evelīna tikai pāris gadus jaunāka), turklāt pēdējās sportiskā meistarība ļauj ticami atveidot otro labāko spēlētāju TTT vēsturē.

“Divi tērpu komplekti TTT spēlētājām, virsdrēbes un ziemas drēbes. Sporta formas astoņām komandām un funkcionāriem. Dažādi individuāli šūti apģērbi aktieriem,” tērpu mākslinieces uzskaita paveikto, salīdzinot darba apjomu ar vēsturisko drāmu “Dvēseļu putenis”.

Trio otro reizi strādā ar galveno režisoru. Brīvprātīgo simtiem atsevišķi apģērbi netiek šūti – tie pārsvarā izīrēti no mākslinieku kolekcijām. Pielaikošana un apģērba izvēle notiek mākslinieču darbnīcā Bruņinieku ielā.

“Maijā filmas vajadzībām veltījām 11 dienas,” saka viena no basketbolistēm, “TTT junioru” līdere Amanda Baumgarte. “Trīs filmēšanas dienas Daugavas sporta namā, trīs Mežaparkā. Vēl bija pieci treniņi, kuros apguvām sadarbības. Nodarbības nebija garākas par trīs stundām.”

“Aktieri tekstus saņem iepriekš. Spēlētājas visu uzzina filmēšanas vietās – piemēram, divus treniņus aizvadījām tenisa laukumā. Nodarbībās nebija tik karsti, jo tās notika vakaros. Māla laukums? Kad izskraidīts, gadās pa kādai bedrei. Pēc lietus normāli. Tīkli gari, veido labu skaņu. Patīkami iemest.”

Katru dienu laukumā parādās arvien jaunas spēlētājas – pārsvarā studentes vai sporta skolu audzēknes. TTT solam svētdien pievienojas Anita Miķelsone, kamēr ASK rindās daudz spēles laika tiek Ļizai Čumikai, Ilzei Teilānei un Kirai Minckovskai. Pēdējai iet “karsti” ar Agnesi Budovsku.

Režisors personīgi uzrunājis daudzus basketbola cilvēkus, aicinot piedalīties epizodiskās lomās. Daudzi saņem atkārtotus zvanus. Vieno arī ģimenes saites ar filmas varonēm – Sportacentrs.com galvenais redaktors Jānis Celmiņš ir Dzidras Karamiševas radinieks.

Anete Jēkabsone-Žogota, Jānis Blūms, Roberts Štelmahers, Inga Geistarde-Zaporožeca, Ieva Tāre, Ilze Ieviņa, Jānis Labucs, Sandis Miltovičs – filmēšanas laukumā šajās dienās ir daudz grozas bumbas pārstāvju. Vēl citi būs redzami iekšskatos.

Svētdienas pēcpusdienā atbrauc TTT “zelta meitenes” – Ilona Kalniņa, Lilita Svarinska-Bergvalde un Zane Krancmane-Rozīte. Šajā laikā sabrauc TV3 un LTV filmēšanas grupas, bet pārējos notikumus iemūžina puisis ar aizkadru kameru.

“Tīklā” ir mākslas filma. Tās stāsts pakārtots nedaudz citādai notikumu hronoloģijai, taču filmā būs daudz dokumentālu un plašāk nezināmu faktu. Darbības laiks aptver vairāk nekā 20 gadus, tai skaitā TTT pirmās četras sezonas trenera Oļģerta Altberga vadībā.

Filmas pirmizrāde gaidāma 2025. gadā.

TTT pirmā kapteine

Dzidra Uztupe-Karamiševa piedzima 1930. gada 2. maijā Smiltenē. Mācījās Rīgas 5. vidusskolā pie fiziskās audzināšanas skolotāja Artura Purava. Vēlāk studēja Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūtā (LVFKI, mūsdienu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Basketbolā trenējās pie Arvīda Pētersona. LVFKI sastāvā kļuva par divkārtēju Latvijas čempioni volejbolā.

Pirms TTT dibināšanas Padomju Savienības meistarsacīkstēs piedalījās no augstskolu vienībām – LVFKI, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes un RMI (Rīgas medicīnas institūts, tagad RSU) – veidota komanda. Trenera Oļģerta Altberga vadībā latvietes 1956. gadā izcīnīja otro vietu PSRS Tautu spartakiādē, savukārt “Daugava” 1958. gadā ieguva bronzas medaļu impērijas čempionātā.

Nākamo grūdienu “Daugavas” attīstībā deva Rīgas tramvaju un trolejbusa tresta (TTT) vadītājs Aleksandrs Zālītis. Pateicoties viņa iniciatīvai, komanda 1958. gada 5. novembrī ieguva jaunu bāzi – virs tramvaju krāsošanas ceha iekārtotu sporta zāli – un jaunu nosaukumu ar trīs burtiem.

TTT pirmajā sezonā spēlēja: LVFKI pasniedzēja Rozālija Zemvalde un studente Dzintra Ķiepe, diplomētās sporta speciālistes Ligita Altberga un Mirdza Jonāne, LLU aspirante Vita Siliņa un studente Iveta Kraukle, RMI studentes Helēna Bitnere-Hehta, Jolanta Kalniņa un Ingrīda Strupoviča, inženiere-ķīmiķe Guna Karlsone, radiorūpniecības tinēja Sarmīte Martinova, TTT šūšanas darbnīcas strādniece Ināra Pirtnieka-Apse un Rīgas industriālā politehnikuma audzēkne Skaidrīte Smildziņa.

Dzidrai Karamiševai 1958. gada oktobrī piedzima dēls Dainis. Pirmajos mēnešos viņa auklēja dēlu, bet janvārī atsāka trenēties un piecas sezonas veica TTT kapteines pienākumus. Ar Dzidru sastāvā rīdzinieces kļuva par četrkārtējām PSRS čempionēm (1960-1963), trīskārtējām Eiropas Čempionvienību kausa ieguvējām (1960-1962) un Tautu spartakiādes uzvarētājām (1963). Pirmajās četrās sezonās komandu trenēja Oļģerts Altbergs.

Pēc aktīvās karjeras beigām Dzidra Uztupe-Karamiševa kļuva par TTT galvenā trenera Raimonda Karnīša asistenti, “zibensnovedēju” un meiteņu raksturu pazinēju (1964-1978). Rīdzinieces sāka garāko uzvaru sēriju Eiropas kausu vēsturē, no 1966. līdz 1983. gadam nezaudējot 115 spēlēs pēc kārtas. Komandā spēlēja visu laiku labākā centra spēlētāja Uļjana Semjonova.

Izmantotie resursi:
”Tīklā. TTT leģendas dzimšana”: viena diena filmēšanas laukumā
Top režisora Dzintara Dreiberga filma par TTT dzimšanu
Tīzeris. Lācis un Cālis. TTT leģendas dzimšana