Laura Puriņa: "Liepājā redzētais joprojām uzdzen zosādu"

Katrā basketbola komandā ir spēlētāji – “melnā darba” darītāji, kuri mazāk izceļas punktu gūšanā, taču ar savu sniegumu pārējos spēles elementos nodrošina ievērojamus ieguvumus. Lauras lomu “TTT Rīga” sastāvā var raksturot tieši tā.

Aizsardze ir viena no astoņām Latvijas spēlētājām, kuras izcīnījušas divas medaļas Eiropas jaunatnes čempionātos A divīzijā. Prestižajā sarakstā atrodas Elīna Babkina (2005, 2009), Liene Priede, Laura Puriņa, Karlīne Nīmane, Anete Klintsone, Anna Gailīte, Anete Šteinberga un Ieva Krastiņa (2009, 2010). Lauras brālis Raitis spēlē Latvijas handbola izlasē.

Par draudzības spēlēm punktus nepiešķir. Tavuprāt, kā komandai veicās Somijā?
Spēles pret Somijas čempionēm bija ļoti vērtīgas. Var teikt, ka šosezon tādā līmenī vēl nebijām spēlējušas. Izcīnot pārliecinošu uzvaru Igaunijā, šķita, ka viss ir kārtībā. Lapenrantā ieraudzījām, pie kā mums vēl jāpiestrādā. Ārējās līnijas spēlētājām jāpadomā par metieniem. Ja nekrīt, jāiemācās labāk iespēlēt bumbu centriem. Vairāk jākomunicē, jārunā savā starpā. Jāsaspēlējas, jo Kristīne pievienojusies nesen.

Kristīnes atnākšana komandai piešķīlusi jaunu dzirksteli?
Saspēle kļuvusi labāka. Kristīne spēj labi mobilizēt komandu. Savāc mūs un uzmundrina gan pirms, gan pēc spēles. Kad zaudējām pirmo spēli, viņa teica, ka nav jāskumst un jāgatavojas nākamajai spēlei, kuru varam uzvarēt. Tiešām, nospēlējām labāk, bet – ne tik labi, kā vajadzētu.

Tu teici, ka treniņus savieno ar mācībām.
Mācos ceturtajā kursā Latvijas Universitātē, moderno valodu un biznesa studijās. Centos izvēlēties lekcijas tā, lai varētu apmeklēt rīta treniņus. Uzskatu, ka izdodas visu savienot. Mācos spāņu un vācu valodas, savukārt biznesā nodarbības pārsvarā notiek angliski. No visiem priekšmetiem tikai divi ir bijuši latviešu valodā.

Tas nozīmē, ka ikdienā Tev jādomā četrās valodās?
Ļoti labi saprotu arī krievu valodu, grūtāk klājas ar runāšanu. Studijās lielāku uzmanību pievēršu spāņu valodai, savukārt vācu valodai paliek mazāk laika. Lai sāktu runāt tekoši, vajadzētu kādu laiku padzīvot Spānijā.

Kā nonāci pie tādas izvēles?
Vajadzēja apgūt valodu, kurā nav priekšzināšanu. Fakultātē varēju izvēlēties starp spāņu, vācu un franču valodām. Amerikā pavadītajā gadā spāniski runāja mana istabas biedrene Dariana Santosa. Vēlāk viņa Dominikānas Republikas izlases sastāvā spēlēja Londonas kvalifikācijas priekšsacīkstēs (Centrobasket Championship for Women). Ietekmējos no viņas. Spāņu valoda ir spilgta un ļoti emocionāla.

Pašreizējais režīms nenogurdina?
Rutīna ir samērā izteikta. Labi, ka dzīvoju netālu un studijās palicis pēdējais gads. Jūnijā jābūt izlaidumam. Pirmajā semestrī jāraksta kursa darbs, otrajā – bakalaura darbs. Ceru, ka lekciju skaits ies mazumā. Rakstu pētījumu par metaforu izmantošanu sporta reklāmās, precīzāk, Londonas Olimpiskajās spēlēs.

Kur smelies uzziņas avotus?
Par metaforu analīzi pieejama plaša literatūra. Tiesa, par metaforām reklāmās uzziņu materiāls nav tik bagātīgs. Reklāmas meklēju internetā un YouTube. Pašai jāizdomā, kā tās analizēt.

Kādas ir trenera prasības?
Mana prioritāte ir spēle aizsardzībā. Jāsedz pretinieču saspēles vadītājas. Treniņi TTT sastāvā ir daudz intensīvāki. Sākumā vajadzēja nedaudz pierast, bet meitenes palīdz. Komandā pastāv lielāka konkurence, kas man patīk. Jārēķinās, ka nodarbības notiek divreiz dienā, divu stundu garumā. Tagad meitenes sāk vairāk nākt uz rīta treniņiem. Nav viegli, taču ne tā, ka nevarētu. Man ir liels prieks, ka tādos apstākļos varu progresēt. Jūtu, ka varu pielikt. Tādu lietu ir daudz, taču man ļoti patīk intensīvais treniņu process un iespēja sevi pierādīt.

Tavs labākais brīdis basketbolā?
Eiropas U20 čempionāts Liepājā. Pēdējā spēle pret Franciju. Nevaru aizmirst visu čempionātu. Joprojām laiku pa laikam paskatos Sportacentrs.com video ar spēlētājām. Skudriņas skrien joprojām. Paskatos un uzreiz vēlos parādīt, ko es varu.

Laura Puriņa spēlē pret “Catz Lappeenranta”. Foto: Catz

Laura aizsardzībā pret nākamo Eirolīgas čempioni Martu Čargaju. Foto: Romāns Kokšarovs, “Sporta Avīze”, f64

Laura spēlē pret Ukrainu

Eiropas U20 čempionāta spēles notika Liepājā un Grobiņā

Foto: Aldis Neimanis

Kādas ir atmiņas par spēlēšanu Latvijas Universitātē?
Nospēlēju trīs gadus. Pirmais gads bija ļoti veiksmīgs, taču pirms “play-off” spēlēm pārrāvu krusteniskās saites. Šī iemesla dēļ otrajā sezonā varēju tā kārtīgi spēlēt tikai divus mēnešus. Tagad viss ir kārtībā. Trešajā gadā sastāvs atjaunojās, pati biju komandas kapteine. Tas nebija viegli, taču kā spēlētāja varēju ļoti daudz iemācīties. Uzņemties atbildību. Komandu mainīju, jo gribēju pakāpties augstāk, pietrūka iekšējās konkurences. Paldies Latvijas Universitātei par iespēju vienlaikus mācīties un spēlēt!

Savainojums mainīja motivāciju?
Pirms savainojuma man nebija domas profesionāli spēlēt basketbolu. Pēc notikušā sapratu, ka basketbols ir tas, ko es varu un gribu darīt. Visos U20 čempionātos klājās labi. Nonācu pie atziņas, ka man nav jāapstājas pie sasniegtā, jāizdara maksimālais, ko spēju un varu, un tad redzēs, kas sanāks, bet vismaz nebūs, ko nožēlot. Atceros prieka sajūtas, kad atkal varēju skriet. Braucot uz pirmo spēli, jau iesildīšanās laikā sajūta bija kā Eiropas čempionātā. Tas ir mans dzīves veids. Basketbols rada prieku, motivē.

Ko Tu vēlies izdarīt šajā sezonā?
Gribu uzvarēt Nordea Basketbola līgā. Vēlos dot savu ieguldījumu uzvarās un pati progresēt kā spēlētāja.

Kas Tev patīk komandā?
Kā spēlētājas esam ļoti dažādas, taču vienmēr viena otru atbalstām. Ja kādai neveicas, zinām, ka citai spēle ies no rokas. Atsevišķi vājuma brīži nekļūs par iemeslu, lai komanda spēlētu sliktāk. Strādājam, lai uzvarētu. Spēlēm pret RSU un Cēsīm gatavojamies no sezonas sākuma.

Tavas domas par Latvijas un Igaunijas čempionātu?
Ir interesanti spēlēt pret jaunām komandām. Nezini, pret kādām spēlētājām būs jāspēlē. Patīk, ka sešām labākajām komandām pēc pirmā apļa būs iespēja spēlēt pret augstāka līmeņa pretiniecēm. Nākamās spēles kļūs par lielāku izaicinājumu.