Zane Eglīte: "Sajutu, ka Latvija ir pamanīta basketbola elitē"
"Sievietēm ir ļoti svarīgi būt emocionālā komfortā, lai sports nav tikai "plika" fiziska darbība. Ja priecīga atnāku uz spēli, man izdodas nospēlēt labāk nekā, ja esmu uztraukusies vai neapmierināta," par basketbola cilvēcisko pusi stāsta Latvijas sieviešu valstsvienības saspēles vadītāja Zane Eglīte.
Latvijas basketbolā ir divas spēlētājas, kuras sacentušās piecos Eiropas finālturnīros. Gunta Baško-Melnbārde lielmeistares cienīgo atzīmi sasniedza 2011. gadā Polijā, savukārt Liene Jansone elites klubam pievienojās 2013. gadā Francijā. Drīzumā viņu pulkā gaidāms papildinājums.
Zane Eglīte treneru uzticību nopelnīja, pateicoties labai spēlei aizsardzībā un drošai bumbas kontrolei. Savas kvalitātes valstsvienības līmenī viņa spējusi saglabāt 10 gadu garumā. Šosezon Eglīte trīs nedēļas palīdzēja Eiropas kausa finālistēm "Royal Castors Braine", savukārt pavasarī "RSU/Merks" sastāvā nopelnīja bronzas medaļu Latvijas čempionātā.
Kādu laiku aktīvi nespēlēji.
Jā, šķiet, ka sanāca pusotra sezona prom no aktīvā sporta. Iepriekšējo sezonu sāku pusē, janvārī pievienojoties Cēsīm. Pirms tam kopā ar Jūrmalas komandu spēlēju Jaunajā sieviešu basketbola līgā (JSBL).
Kas bija Tavas izvēles pamatā?
Iepriekšējos gados sakrājās savainojumi un nogurums. Jutu, ka negūstu vairs gandarījumu no procesa - ne trenēšanās, ne spēlēšanas. Nolēmu, ka vajadzīga pauze. Tobrīd nezināju, vai beigšu pavisam, vai nespēlēšu kādu laiku.
Emocionāli un fiziski tagad jūtos daudz labāk. Atgriezies prieks trenēties un spēlēt basketbolu, tāpēc uzskatu, ka lēmums paņemt pauzi no profesionālā basketbola bija pareizs.
Minēji par emocijām. Atgriezties lika tās vai konkrēts piedāvājums?
Saņēmu piedāvājumu no Cēsīm. Radās interese un iespēja dot pienesumu komandai. Sportiskais azarts ņēma virsroku. Vēlējos pierādīt pati sev, ka varu skriet un spēlēt.
Piedāvājumu izteica Armands Krauliņš vai Krišjānis Kļaviņš?
Iniciatīva nāca no trenera. Cēsis meklēja saspēles vadītāju sezonas otrajai pusei. Trenera Krauliņa vadībā strādāju pirmo reizi. Sadarbība, manuprāt, izveidojās laba, komunikācija bija viegla un patīkama. Sapratu, ko treneris no manis gaida, kādas ir viņa prasības un ko viņš vēlas redzēt laukumā.
Trenerim Krauliņam ir 50 gadu pieredze. Var teikt, ka viņš ir tik daudz iemācījies, ka spēlētāja viņa teikto spēj uztvert no pirmās reizes?
Treneris Krauliņš labi redz katras spēlētājas varēšanu, spēj iedrošināt un teikto pārvērst racionālās darbībās. Viņš prot radīt vieglu gaisotni, strādājot, komunicējot ar spēlētājām, jo sievietēm ir ļoti svarīgi būt emocionālā komfortā, lai sports nav tikai plika fiziska darbība.
2009. gads: Zane Eglīte Eiropas čempionāta atklāšanās spēlē Liepājas Olimpiskajā centrā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
Pēc spēles
Olimpiskais balets Pekinā
Pieņemšana Rīgas pilī. Zane Eglīte kopā ar Ievu Tāri un Ditu Krūmbergu
Grieķu treneris Dikeulakoss teica, ka vīrieši spēlē basketbolu, lai gūtu prieku, un sievietēm jābūt priecīgām, lai spēlētu basketbolu. Piekrīti?
Piekrītu abām pusēm. Arī es gūstu prieku no basketbola spēlēšanas. Protams, ja priecīga atnāku uz treniņu vai spēli, man izdodas labāk nekā, ja esmu uztraukusies vai neapmierināta.
Teici, ka Tev bija emocionāls kritums. Tam bija kāds konkrēts iemesls?
Fiziskā pašsajūta. Bija laiks, kad savainojumi piespieda visu laiku skriet caur sāpēm vai ar medicīnas līdzekļu palīdzību. Tas iztukšoja un nogurdināja gan fiziski, gan emocionāli.
Šosezon spēlēji "RSU/Merks" sastāvā. RSU nevar saukt par profesionālu komandu, taču vai studentu komandā var profesionāli trenēties?
Tas ir iespējams. Jebkurā komandā var trenēties un gūt maksimumu, ja piemīt attieksme un gribēšana. "RSU/Merks" katru dienu netrenējās divreiz, taču komanda spēlēja tajā pašā čempionātā, kurā piedalījās profesionālas komandas "TTT Rīga" un SK "Cēsis", kā arī divi vadošie Igaunijas klubi. Vienīgā atšķirība - treniņu process. Fiziski neko neesmu zaudējusi. Kvalitatīvi un intensīvi treniņi notika katru dienu.
Izvēlējies "RSU/Merks", jo tā bija Tev izdevīga situācija?
Saņēmu arī citus piedāvājumus, taču mans galvenais nosacījums bija iespēja palikt Rīgā. Privātu apstākļu dēļ nevēlējos lūkoties ārpus Latvijas robežām.
Sezonas pirmajā pusē saņēmi zvanu no Beļģijas. Ainars Zvirgzdiņš aicināja spēlēt Eirokausa komandā "Castors Braine". Varēji padomāt, pirms pieņēmi lēmumu?
Man bija neliels brīdis pārdomām. Treneris izskaidroja situāciju – pamata saspēles vadītāja Maržorī Karpro bija guvusi savainojumu un komandai vajadzēja aizvietotāju pirmā numura pozīcijā. Ilgi domāt nevarēju, jo tuvojās nākamās spēles.
Lēmumu palīdzēja pieņemt fakts, ka zināju treneri. Pieļauju, ka nepazīstamam trenerim un komandai neatsauktos. Šajā gadījumā pazinu spēles stilu, trenera prasības uzbrukumā un aizsardzībā. Tas palielināja manas iespējas iekļauties komandā, lai varētu palīdzēt.
Pieņemu, ka pielāgošanās bija grūta, ņemot vērā, ka "Castors Braine" Eiropas kausā tika līdz finālam.
Man bija viens treniņš, lai iepazītos ar spēlētājām, komandas spēles stilu un pielāgotos. Nākamajā dienā izlidojām uz Eirokausa spēli Ungārijā. Iespējams, ka tā bija labāk - tevi "iemet" jaunā vidē un tev ir jāpielāgojas. Ņemot vērā fiziskās prasības un ātrumus, bija vajadzīga nedēļa, lai adaptētos un komfortabli justos laukumā.
Klubs tevi uzņēma ļoti labi. Marta beigās aizbrauci uz Eirokausa fināla otro spēli Šarleruā.
Par "Castors Braine" varu teikt tikai labus vārdus. Izbaudīju draudzīgu uzņemšanu un atbalstu gan no meitenēm, gan kluba vadības. Nepilnā mēnesī, ko pavadīju tur, jutos kā savā komandā. Nebiju iemesta svešā vidē un kolektīvā. Sadzīviskā un emocionālā puse Beļģijā bija ļoti patīkama.
Vai Tev radās vēlēšanās palikt "Castors Braine" sastāvā?
Komanda jau bija nokomplektēta. Braucu ar domu aizvietot savainoto spēlētāju, tāpēc diskusijai par ilgāku spēlēšanu nebija pamata.
Kā Tevi uzņēma finālā?
Sanāca emocionāla atkalsatikšanās. Fināla dienā visi kluba cilvēki bija ļoti pozitīvi noskaņoti, dzīvojot vakara spēles priekšnojautās. Ticēja un gaidīja uzvaru. Man atlika visu baudīt. Izšķirošas spēles laikā būt tribīnēs sanāk reti, taču šoreiz varēju izbaudīt spēles gaisotni un fināla organizāciju no malas. Atmosfēra bija fantastiska. Ieguvu jaunas emocijas un redzējumu, vēl vairāk saprotot, kāpēc ir tik daudz cilvēku, kas seko līdzi sporta notikumiem, nāk uz spēlēm, lai atbalstītu savu komandu, spēlētājus. Tās ir fantastiskas sajūtas būt blakus un just līdzi savējiem.
2014. gada vasara: Zane Eglīte Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Portugāli. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
Zane Eglīte spēlē pret Igauniju
Vadot komandas saspēli
Cīņa ar Igaunijas izlases līderi Pirgitu Pū
Tavs augstākais punkts ir Olimpiskās spēles.
Manuprāt, tas ir augstākais iespējamais punkts katram sportistam. Spilgtākais, ko atceros no Ķīnas, ir milzīgie plašumi, smaidīgie maza auguma cilvēciņi, turku pirtij līdzīgais gaiss un "Dimanta bumbas" turnīrs Hainiņā. Radās sajūta, ka Latvija ir pamanīta basketbola elitē. Mūs uzaicināja uz augstākā līmeņa turnīru.
"Dimanta bumba" bija pirmā reize, kad Latvija piedalījās tikai elites komandu turnīrā. Atceros, ka vakarā pirms medaļu spēlēm notika apbalvošanas ceremonijas mēģinājums. Ķīnieši pie griestiem uzvilka ASV, Austrālijas un Latvijas karogus. Sekoja Pekina.
Olimpisko spēļu mērogi ir vareni. Vēriens un nāciju daudzveidība iespaidoja, piemēram, ciematā dzīvojām blakus Āfrikas un Austrālijas sportistiem. Lielā "Wukesong" arēna spēlēs vienmēr bija pilna. Nekad nespēlējām pustukšā zālē. Jutām, ka tribīnēs bija tūkstošiem cilvēku, kuri baudīja basketbolu un atbalstīja. Iespaidīgi.
Gunta Baško-Melnbārde ir spēlējusi piecos finālturnīros, Liene Jansone – arī piecos. Tu būsi trešā.
Izklausās diezgan daudz (smaida). Jācer, ka būšu trešā. Līdz finālturnīram vēl jātiek.
Pirmais izlasē Tevi uzaicināja treneris Raivo Otersons.
Jā, kvalifikācijas turnīru komanda izturēja Armanda Krauliņa vadībā, bet finālturnīrā par galveno treneri kļuva Otersons. Eiropas čempionāts 2005. gadā notika Turcijā.
Pirms brauciena baidījies?
Par bailēm tās nesauktu. Pirmajā gadā izlasē viss bija jauns un nezināms. Man bija milzīga vēlme sevi pierādīt un iekļūt sastāvā. Kad treneris nosauca spēlētājas, kuras brauks uz Turciju, biju nenormāli priecīga. Priecājos par iespēju braukt uz Eiropas čempionātu, jo komandā biju viena no jaunākajām. Izcīnītā vieta divpadsmitniekā radīja uzvaras sajūtu. Radās iespēja sevi parādīt finālturnīrā.
Treniņnometne sākās ar diviem gariem treniņiem dienā.
Sākums izvērtās intensīvs, jo mums daudz jāapgūst. Daudz strādājam gan pie taktiskās, gan fiziskās sagatavotības. Liekam bāzi un, manuprāt, strādājām ļoti enerģiski. Galvenais, ka strādājam ar smaidu sejā, priecājamies par darbu un viena otru uzmundrinām. Tas dod spēku noguruma un nevajadzīga uztraukuma brīžos. Iegūstam komandai nepieciešamo jaudu un enerģiju.
Ko Tev šovasar novēlēt?
Veselību un enerģiju, lai tā saglabājas līdz pēdējai Eiropas čempionāta dienai. Laba pašsajūta vajadzīga katrā spēlē un treniņā. Sajūta, ka nekas netraucē, un vari brīvi darīt to, kas patīk. Un lai būtu jāspēlē līdz čempionāta noslēdzošai dienai!
Marsela Prusta jautājumi (atbildes dažos vārdos)
Īpašība, kura patīk cilvēkos?
Atklātība, godīgums, optimisms.
Īpašība, kura nepatīk cilvēkos?
Čīkstēšana, nevajadzīga vaimanāšana un negatīvu lietu meklēšana.
Mīļākā krāsa?
Zila.
Personība Latvijas sportā.
Sandis Ozoliņš.
Grāmata, kuru iesaki izlasīt.
"Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari."
Kaitinošākais sociālais tīkls?
Sociālajos tīklos esmu mazaktīva. Tenku lapām eju ar līkumu.
Iecienīts teiciens.
Beigās viss būs labi. Ja kaut kas nav labi, tad nekas vēl nav beidzies.
Valstsvienības pirmajā treniņā 2015. gada 5. maijā. Foto: Vilnis Kozlovskis
Zane Eglīte Rozā lentītes spēlē pret Ķīnu 23. maijā. Foto: Romāns Kokšarovs
Zane Eglīte un Liene Priede
Anete Šteinberga, Ieva Krastiņa, Liene Priede, Zane Eglīte
Karjera izlasē
Zane Eglīte valstsvienībā debitēja 2005. gada 6. augustā. Aizsardze četras reizes pēc kārtas kopā ar Latviju finišēja Eiropas spēcīgāko komandu astoņniekā (Turcija 2005, Itālija 2007, Latvija 2009, Polija 2011) un piedalījās XXIX Olimpiādes spēlēs Pekinā.
Eglīte izlasē aizvadījusi 120 spēles un guvusi 276 punktus. Spēlētāja piedalījusies 54 spēlēs FIBA turnīros, gūstot 113 punktus.
Nākamā pārbaudes spēle Rīgā
Latvija – Lietuva, trešdien, 3. jūnijā, plkst. 18:00 Olimpiskajā sporta centrā.
Biļetes Latvija : Lietuva - Latvijas sieviešu... .
+1 [+] [-]