Anete Šteinberga: "Tādu pavērsienu savā karjerā nebiju gaidījusi"

Ikšķiliete basketbolu sāka spēlēt tikai 14 gadu vecumā, taču tas nav kavējis viņu tiekties pēc augstākajiem mērķiem. Pieckārtējā U20 izlases dalībniece 2016. gadā nopelnīja Latvijas labākās basketbolistes balvu un tagad kļuvusi par vienu no valstsvienības līderēm.

No 2016. gada sākuma līdz 2017. gada vasarai Anete pārstāvēja vienu no vadošajiem Eiropas klubiem “USK Praha”. Rezultāts – divas ceļazīmes uz Eirolīgas “Četru finālu” un divi Čehijas čempiones tituli. Tā turpināt, Anete!

Mārtiņš Zībarts teica, ka Kurskas “Dynamo” 2016. gadā izvēlējās nepārsniegt ārzemnieču limitu, dodot iespēju visām spēlētājām apliecināt sevi katrā spēlē. Prāga izvēlējās citu stratēģiju?
Kluba vadība nolēma šosezon neveidot otro komandu, kuras lomu, piemēram, Rīgā veic “TTT juniores”. Vairāk atsevišķi nepastāvēja “USK Praha” un “VŠ Praha” – palika tikai viena komanda, klāt paņemot talantīgākās jaunās meitenes. Līderēm tika plānots lielāks spēles laiks Eirolīgā, savukārt Čehijas līgā vairāk bija jāiesaista jaunās spēlētājas. Plāns īsti nepiepildījās – vairākas jaunās spēlētājas guva savainojumus, turklāt viņām vienlaikus bija jāspēlē arī jaunatnes komandās.

Tie bija nopietni savainojumi?
Viena meitene spēlē pārrāva ceļgala priekšējās krusteniskās saites.

Kā izpaudās ārzemnieču rotācija?
Sezonas sākumā tā bija aktīvāka. Kad ieradās papildinājumi, trenere daudz mazāk rotēja spēlētājas – pārsvarā spēlēja pirmais piecinieks, pārējām laukumā izejot epizodiski. Rotācija mainījās arī pēc Kendisas Duprī (Candace Dupree) ierašanās.

Kā tas ietekmēja tevi?
Iepriekšējā sezonā ierados Prāgā, lai spēlētu Duprī vietā, jo viņa salauza pirkstu. Šogad mainījāmies vietām, taču nav nekādu negatīvu sajūtu. Kad viņa atbrauca, biju ļoti priecīga – foršs un mierīgs cilvēks! Kendisa uzlaboja komandas gaisotni, turklāt varēju no viņas daudz mācīties.

Viņa ir ļoti pārliecināta par savām darbībām. Man tāds stils ļoti patika. Spēlētāju izvēle laukumā ir treneres lēmums un man tajā nav jāiejaucas. Kendisa nospēlēja komandas interesēs, tāpēc nevaru neko pārmest.

Teici, ka Kendisa padarīja atmosfēru vieglāku. Vai sezonas sākumā valdīja spriedze?
Pirms viņas ierašanās komandas rotācija bija mazāka – pārsvarā iztikām ar septiņām spēlētājām. Atmosfēra nebija slikta, taču Kendisa visu tikai uzlaboja. Jauks cilvēks, ar kuru parunāties labā kompānijā.

Galvenais uzdevums bija iekļūt “Final Four”?
Prāgai katru sezonu galvenais uzdevums ir iekļūt Eirolīgas “Final Four”. Komanda to paveica trešo gadu pēc kārtas.

Pati iekļūšana “Četru finālā” kļuva par sezonas augstāko punktu?
Manuprāt, sezonas sākumā nenospēlējām pietiekami pārliecinoši. Pārsvarā spēlējām pret nedaudz vājākām komandām un, lai gan uzvarējām, vairākas reizes izdarījām to ar nepietiekami lielu pārsvaru. Mums vajadzēja parādīt, kas ir kas.

Vienā brīdī sekoja vairāki zaudējumi pēc kārtas. Varbūt domājām, ka uzvarēsim tāpat. Prieks, ka (ceturtdaļfināla sērijā) saņēmāmies un pēc pirmās traģiskās spēles pret Orenburgas “Nadežda” panācām labvēlīgu rezultātu.

Uzskatu, ka rezultātam vajadzēja būt pavisam citam – parādīt no pirmās spēles, ka esam pārliecināti par to, ko darām, nepadarot uzdevuma izpildi daudz grūtāku. Divreiz lidot uz Orenburgu nebija patīkami ne (fiziskajam) ķermenim, ne sportistam, nevienam.

Un nācās lidot divas reizes...
Pēc pirmās spēles Orenburgā mums bija jāizlido četros no rīta. Kad izbraucām no viesnīcas, pamanīju, ka apkārtne tinas miglā. Lidostā paziņoja par reisa atcelšanu – braucām atpakaļ uz viesnīcu. Izlidojām tikai divpadsmitos – mainījās viss ceļojuma plāns. Plānojām būt Prāgā ap desmitiem no rīta, atgriezāmies ap astoņiem vakarā... Dabūjām pilnu programmu, taču savācāmies.

Orenburgai sanāca labāka ceļošana?
Viņas lidoja dienu vēlāk, taču bez aizķeršanās. Orenburgā tobrīd sākās atkušņa laiks – pa dienu iesila līdz +2 grādiem, naktī piesala līdz -15.

Kas mainījās otrajā spēlē?
Mūsu pieredzējušās spēlētājas spēja savākt komandu un apliecināja, ka ir augstas klases basketbolistes. Cepuri nost par tādu reabilitēšanos pēc zaudējuma. Ļoti vērtīga pieredze – redzēju, kā iespējams saņemties un tikt tālāk. Priecājos, ka mums radās vēl viena iespēja.

Anete Šteinberga Eirolīgas pusfinālā pret Kurskas “Dynamo”. Foto: FIBA, USK Praha

Spēles epizode Prāgā

Prāgas basketbolistēm uzvaru bija vairāk nekā zaudējumu

Čehijas līgas spēlēs komanda bieži izmantoja junioru vecuma spēlētājas

Kuriozs: viesnīcā Jekaterinburgā komandai tika rezervēti galdi ar nepareizu kluba logo

”USK Praha”, centrā pieckārtējā FIBA Eirolīgas čempione Natālija Hejkova

Prāga bija līdz šim profesionālākā komanda tavā karjerā?
Profesionālākā tajā ziņā, kā spēlētājas attiecas pret sevi un savu ķermeni, atjaunošanos un uzturēšanu formā. Pēc spēlēšanas Vologdā tas kļuva par lielu pārsteigumu. Jā, Krievijā notika gan treniņi, gan spēles, taču, atbraucot uz Prāgu, ieraudzīju citu ainu. Katra spēlētāja strādāja individuāli gan svaru zālē, gan basketbola laukumā, kā arī veica visas pēc treniņa nepieciešamās procedūras. Nopietna attieksme.

Kas atšķir augstākā līmeņa spēlētājas atjaunošanās procesā?
Nav (vārdu) “man jāsteidzas uz tikšanos vai mājām”. Ja man ir izmežģīta potīte, zinu, ka jāiziet atjaunošanās procedūras. Ķermenis tik un tā nogurst, tāpēc jāiet aukstajās vannās, jāveic masāžas, jāapmeklē pirtis, džakuzi.

Prāgas klubs nodrošināja pilnu atjaunošanās ciklu?
Eiropā tādas atjaunošanās iespējas nekur vēl nebiju redzējusi. Tikai Amerikā un arī ne visur. Klubā bija labākais menedžments, kādu līdz šim esmu sastapusi. Visas prasības tiek izdarītas laikā, ar lielu sapratni un pretīmnākšanu. Nekādu pretenziju pret klubu. (Prāga ir) super vieta, kur spēlēt!

Kā izpaudās pretīmnākšana?
Novembrī man bija jāapmeklē basketbola gada balvas pasniegšanas ceremonija. Latvijas basketbola savienība uzrakstīja klubam vēstuli, palūdzot atļauju uzturēties pāris dienas ilgāk. Klubs lūgumu respektēja. Tagad, kad līgums ar klubu jau beidzies, viņi tik un tā atļāva maniem vecākiem Eiropas čempionāta laikā uzturēties manā bijušajā dzīvoklī. Tas ir ļoti jauki.

Trenere Natālija Hejkova vairāk ir laba psiholoģe vai laba taktiķe?
Teiktu, ka laba psiholoģe. Viņas lielākais trumpis ir pareizi salikt spēlētājas.

Šogad viss sakrita kopā?
Jā, tikai...kad sākās izšķirošās spēles, komandu skāra mazo savainojumu vilnis. Soņai Petrovičai pēc spēles pret Orenburgu bija muskuļa bojājums, kas liedza viņai trenēties vairākas nedēļas. Petroviča varēja atgriezties tikai nedēļu pirms “Četru fināla”. Kijai Vonai bija problēmas ar ceļgaliem. Treniņos nebijām pilnā sastāvā, tāpēc nevarējām sagatavoties par 150%. Beigās pietrūka.

Pusfināla pamatlaika pēdējās sekundēs tev bija laba iespēja izraut uzvaru.
Gaidīju, ka mūsu komanda (Jekaterinburgā) parādīs labu sniegumu. Varēja just, ka Kurskas “Dynamo” nebija pilnībā noskaņojusies un bijām soļa attālumā no iekļūšanas finālā. Tālmetiens, kuru izdarīju, bija pamatots – alternatīva bija driblēt līdz pēdējai (uzbrukuma) sekundei un iestumt bumbu komandas biedrei vēderā, lai izdarītu traku metienu.

Skatoties video atkārtojumu, ieraudzīju, ka man piešķirtā piezīme nebija mana piezīme. Necentos par to diskutēt. Uzskatu, ka spēle beidzas pēdējā minūtē un pagarinājumā Kurska parādīja savu pārākumu. Pretinieču soliņš bija garāks, savukārt (Endžela) Makotrija parādīja, kāpēc viņa ir MVP.

Jekaterinburgā varēja just, ka piedalīšanās “Četru finālā” ir īpašs notikums?
Naktī pirms izlidošanas uz Jekaterinburgu saindējos un iedzīvojos vēdera vīrusā. Mocījos visu ceļošanas dienu. Līdz priekšpēdējam treniņam pirms pusfināla biju lokalizēta savā istabā ar drudzi un 38,8 temperatūru. Centos izveseļoties un dienās pirms “Četru fināla” neko neredzēju.

Par organizāciju sūdzību nav, pēc fināla bija bankets ar interesantiem priekšnesumiem. Pilnvērtīga baudīšana nesanāca, jo daudzām komandām uzreiz bija jādodas projām. Domāju, ka tā nebija pēdējā reize Jekaterinburgā.

Kā vērtē savu pieredzi Prāgā – laba, apmierinoša?
Spēlēšana Prāgā bija lieliska pieredze – tādu pavērsienu savā karjerā nebiju gaidījusi. Lai gan sadarbība ar treneri neizdevās līdz galam – bija paredzēts, ka palikšu komandā arī nākamgad – taču viņa ļoti augstu novērtēja pirmajā sezonā paveikto, kad pēkšņi atnācu un parādīju labu sniegumu.

“Tas bija kaut kas fenomenāls,” trenere novēlēja veiksmi nākotnē. Uzturēšanās Prāgā bija nozīmīgs solis manā izaugsmē, jo sapratu, kā notiek un tiek risinātas lietas augstākajā līmenī. Esmu pateicīga klubam par iespēju, nav nekādu negatīvu emociju.

Vai šajā līmenī spēlētājām pašām jāprognozē, kas notiks?
Augstākajā līmenī spēlētājai jābūt 100% pārliecinātai par to, ko dari, par katru metienu. Uzņemies 100% atbildību par katru lēmumu. Nevajag domāt, kāpēc izmetu. Ja neiemeti 5 no 10 metieniem, ej uz zāli un strādā. Jā, vienā spēlē var neveikties, taču tāpēc nemaini metienu. Turpini strādāt, apzinoties, ka vari to izdarīt. Ja treneri dod iespēju, izmanto. Mazāk šaubu, vairāk pārliecības.

Teici, ka Prāga piedāvāja pagarināt līgumu uz nākamo sezonu.
Klubam bija tiesības paturēt tiesības uz mani. Viņi bija par to 100% pārliecināti, lai gan pati liku manīt, ka vēlētos mainīt klubu, lai tiktu pie lielāka spēles laika. Bija pārrunas, trenere teica, ka vēlas mani paturēt. Domāju, ka situāciju izšķīra politika – iespējams, ka klubam bija nepieciešami brīvi līdzekļi. Noslēdzām abpusēju vienošanos par šķiršanos bez jebkādām soda naudām un papildus maksām. Tas notika pēc “Četru fināla”.

Vai klubā pastāv iekšējie noteikumi – piemēram, telefonu lietošanas aizliegums pirms spēlēm?
Izbraukumos pastāv noteikums nelietot telefonus komandas ēdienreižu laikā. Visām spēlētājām Eirolīgas izbraukumos jābūt vienādi ģērbtām, zīmolu drēbēs – bikses, krekli, džemperi.

Treniņos sparingi bija pret Duprī?
Mums nebija daudz sparingu (smaida), taču pārsvarā sanāca spēlēt pret viņu. Komandā bijām četras garās spēlētājas, bet daudz kontaktspēles nebija savainojumu dēļ. Neteiktu, ka treniņi izcēlās ar ko īpašu.

Sodu nebija?
Galvenās treneres palīgam reizēs, kad zaudējām vingrinājumos, patika mūs sūtīt augšā tribīnēs. Vienmēr atrunājāmies, aizbildinoties ar sāpēm. Treniņos un pirms spēlēm bieži metām no centra. Kas iemet, dabū končas.

Anete Šteinberga ceturto sezonu pēc kārtas pabeidza kā Eiropas valsts čempione. Foto: USK Praha

Pēc uzvaras Čehijas čempionātā

Epizode mājas spēlē

Uzbrukumā

Veltījums Soņai Petrovičai

Ziedi čempionei

Laja Palau Prāgas sastāvā sasniedza Eirolīgas rekordu rezultatīvajās piespēlēs. Nākamsezon viņu nomainīs “Florida State” absolvente Letisija Romero

Čehijas čempiones 2017

Anete Šteinberga un Marta Čargaja

Nākamajā sezonā atgriezīsies vietā ar ļoti patīkamu pieredzi – Beļģijas čempionvienībā “Castors Braine”. Kā tas notika?
Pēc “Četru fināla” tikos ar aģentu. “Castors Braine” piedāvājumu izteica jau februārī. Atteicu, jo man bija spēkā esošs līgums. Apjautājos arī klubam, uzzinot, ka viņi mani patur. Kad aģente jautāja, vai palikšu Prāgā, pēkšņi saņēmu piedāvājumu no Beļģijas. Tas patīkami pārsteidza, jo man bija informācija, ka “Castors Braine” sastāvs jau ir nokomplektēts.

Izrunājām situāciju ar visām iesaistītajām pusēm. Izteiktie priekšlikumi mani apmierināja. Pirmā prasība bija, ka vēlos spēlēt attiecīgas minūtes. Nebija iebildumu spēlēt arī Eiropas kausa izcīņā, taču kluba pārstāvji informēja, ka par 99% būs iespēja sacensties Eirolīgā. Viņi speciāli ieradās Jekaterinburgā, lai pārrunātu spēlēšanu Eirolīgā. Kad atgriezos mājās, saņēmu piedāvājumu.

Patīk strādāt ar treneri (Ainaru) Zvirgzdiņu – esmu pieradusi pie viņa darba stila un treniņiem. Zinu, ka pie viņa nebūs tikai komandas treniņi, būs arī iespēja individuāli attīstīties. Neuzskatu, ka esmu sasniegusi personīgo virsotni un varu justies komfortabli. Arī šis gads Prāgā pierādīja, ka man daudz jāstrādā, lai sasniegtu to, ko gribu parādīt laukumā.

Spēlēšana Brainā nav solis atpakaļ, tas ir solis uz priekšu. Ļoti priecājos par sadarbību ar treneri Zvirgzdiņu un spēlēšanu Eirolīgā – ko var vairāk vēlēties! Treneris piezvanīja, pastāstīja par nākamās sezonas plāniem un spēlētājām. Viņš uzskata, ka man jābūt vienai no līderēm – jāsavāc komandu, jāparāda treniņos, kā pareizi izpildīt trenera prasības. Jābūt saitei starp treneri un komandu, lai radītu pozitīvu gaisotni un spēlētājas ātrāk visu saprastu.

Kad jābūt Beļģijā?
Līgumā teikts, ka 20. augustā. Domāju, ka pirmā nometne būs jūlijā. Pati sagatavošanos sākšu 7-10 dienas pēc Eiropas čempionāta. Tā ir mana vēlme. Arī treneris piekrīt, ka no basketbola jābūt prom ne ilgāk par divām nedēļām.

Kādi ir tavi iespaidi par pirmo nedēļu izlasē?
Sākumā uztraucos, jo bijām 11-12 spēlētājas. Šodien (saruna notika 17. maijā – Sportacentrs.com) jau bijām pilnā sastāvā. Prieks redzēt daudz jaunu seju. Patīk, kā treniņos iekļaujas Kitija (Laksa) un Kate (Krēsliņa). Žēl, ka ir daudz mikrotraumu, taču tas pieder pie lietas.

Šorīt pirmo reizi redzēju Annu Dreimani – iepriecināja, jo viņa ir diezgan stabila centra spēlētāja ar garu augumu. Ja viņā tiks ieguldīts darbs un koledžā būs spēles laiks, var izaugt perspektīvs centrs. Priecē, ka atpakaļ ir Aija (Brumermane).

Aijas pievienošanās bija pārsteigums?
Pārsteigums – jā, lai gan treneris pateica, ka runās ar Aiju. Trenera lēmums ļoti priecē. Manuprāt, Aija ir gudra spēlētāja, kura laukumā var daudz palīdzēt. Papildinājums, kuru mums vajadzēja. Zenta (Meļņika) šogad nav, tāpēc mums zem groza vajadzēja stipru centra spēlētāju.

Ko tu iesaki piedzīvot Prāgā?
Iesaku izbaudīt Prāgu. Zāle atrodas 15-20 minūšu gājiena attālumā no pilsētas centra. Izbaudiet Prāgas parkus. Apskatiet neaizmirstami skaisto centru. Izbaudiet čehu alu, nobaudiet čehu virtuvi. Tuvu zālei ir dažas ļoti labas vietas, kur iesaku paēst – “The Ferm” un alus bārs “Local” ar tradicionālajiem čehu ēdieniem un jauku atmosfēru.

Apskatiet Kārļa tiltu un pili – iesaku doties deviņos no rīta, kad nebūs tik garas rindas. Jāredz astronomiskais pulkstenis. Višehrada ir ļoti skaista vieta, Vitkova kalns. Izbaudiet atmosfēru!