Mazāk runāt, vairāk darīt: Ievas Krastiņas skats

Perfekta regulārā sezona Eiropas kausā un Austrumeiropas līgā, automātiska kvalificēšanās Eiropas kausa otrajai kārtai, zaudējumi tikai pret divām komandām. TTT rādītāji bija labi, tomēr nepietiekami, lai apmierinātu sportisko godkāri.

Nedaudz pietrūka jaudas garajā galā, pēc sezonas atzina galvenais treneris Mārtiņš Zībarts. Ārējā līnijā līdz Šejas Pedijas savainojumam viss bija gandrīz ideāli. Ieva Krastiņa aizvadīja līdz šim labāko sezonu Eirokausā – vidēji 31,8 minūtēs 14,8 punkti (15. rādītājs turnīrā) un 5,5 atlēkušās bumbas (#37), kā arī 3,6 rezultatīvas piespēles (#22).

Sarunā ar galveno treneri nonācām pie atziņas, ka TTT šosezon zaudēja tikai divām komandām. Teicu, ka rīdzinieces izdarīja 97-98% iespējamā. Kāds ir Tavs vērtējums?
It kā varētu piekrist, taču... Negribētu teikt, ka sezonas vērtējums ir negatīvs, tomēr ir vilšanās. Piekrītu, ka izdarījām gandrīz visu – zaudējumi bija apstākļu sakritība. Šejas savainojums (pamata saspēles vadītāja mēnesi nevarēja trenēties un nepiedalījās Eiropas kausa pirmajā “play-off” spēlē), valstsvienību logi – tas viss mūs ietekmēja.

Vai, spēlējot optimālajā sastāvā, būtu tikušas tālāk – grūti pateikt. Ja vērtē no sagatavošanās, treniņprocesa viedokļa, paveicām visu ieplānoto. Racionāli paskatoties, nospēlējām labāk nekā varētu spriest pēc mirkļa emocijām. Iznākums gan nebija tāds, kādu gribējām.

Komandai pirms sezonas pievienojās četras rotācijas spēlētājas. Turpinājumā sastāvā izmaiņu nebija vispār. Vai tas nozīmē, ka savstarpējā sapratne tuvojās ideālai?
Manuprāt, TTT vispār neizceļas ar sastāva mainīšanu sezonas laikā. Savstarpējā sapratne bija labā līmenī, esam kārtīgi pieskaņojušās viena otrai. Tas noteikti ir pluss.

Nākamgad sastāvā paliks Šeja Pedija, klāt, acīmredzot, nāks valstsvienības rotācijas spēlētājas. Iespēja cīnīties par spēlēšanu Eirolīgā – tas vairo motivāciju, domājot par nākotni?
Redzēsim. Pārrunas ar kluba vadību vēl priekšā – izrunāsim visus jautājumus. Nenoliegšu – mājās spēlēt patīk. Viss zināms, labs treneris, Eirolīgas kvalifikācija. Pārējais ir vienošanās jautājums. Simtprocentīgu jā nesaku.

Iepriekšējā sezonā Tev bija veselības problēmas. Vai šosezon varēji pilnībā koncentrēties basketbolam?
Mazie savainojumi ir katrai spēlētājai – basketbolā bez tā neiztikt. Paldies Dievam, izņemot Šeju, nopietnu savainojumu komandā nebija. Arī man nebija. Blakus lietas – atsāku mācīties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Maģistratūra sporta fizioterapijā.

Pirms svarīgākajām spēlēm centos koncentrēties tikai basketbolam. Sakārtoju grafikus, lai nav jādomā par neko citu. Šobrīd – pavasarī – mēģinu sabalansēt laiku mācībām un sportam. Protams, apmeklēju visus treniņus.

Mans studiju virziens ir identisks tam, ko dara TTT ārste Līga Folkmane-Eglīte. Darbs ar sportistiem. Neapgalvoju, ka pēc aktīvās karjeras beigām ar to simtprocentīgi nodarbošos. Pastāv daudzi un dažādi apstākļi, kuri runā pret. Ko darīšu pēc sporta, grūti pateikt.

Mācos, lai attīstītu smadzenes. Neierūsētu, nedegradētu. Lai notiek darbība, aktivitāte, pašizglītošanās. Kaut vai, lai tiktu galā pati ar sevi mazu savainojumu gadījumā. Neapgrūtinātu Līgu, kurai jāaprūpē visu komandu.

Kas šosezon Tev deva lielāko gandarījumu?
Bija ļoti spilgtas, pozitīvas emocijas Eirokausā. Līdz zaudējumam “Round of 16” kārtā – astotdaļfinālā – pret Mersinu. Grupas turnīrā komanda atradās uz pacēluma viļņa. Bilance 6-0, vinnējām labas komandas. Pēc zaudējumiem, tai skaitā Austrumeiropas līgas finālā, palikusi vilšanās sajūta. Joprojām. Nenotika tas, uz ko gājām.

Gandarījums, ka TTT šosezon bija lielisks kolektīvs. Labi apstākļi un treniņi. Viss notika pārsvarā pozitīvā gaisotnē.

Trenera Zībarta un Šejas ierašanās – vai tas bija nākamais solis komandas progresā?
(Domā) Noteikti...tas bija citādāk. Jaunas vēsmas. Katrs treneris nāk ar savu skatījumu. TTT daudzus gadus spēlēja pēc viena modeļa – pārmaiņas vienmēr nāk par labu. Gan spēlētājām individuāli, gan – droši vien – komandas progresa ziņā. Neteiktu, ka tas sanāca (sportiskajā ziņā), taču ielikti labi pamati nākamajām sezonām. Manuprāt, šosezon ir progresējusi katra spēlētāja.

Cik lielu atbalstu saņēmi, būdama komandas kapteine?
Manuprāt, atbalstu juta jebkura spēlētāja. Skatītāji Eirokausos šogad bija fantastiski. Latvijas līgas spēles ir cits stāsts – skatītājiem vajag emocijas, (sportisko) intrigu un spriedzi. Skaidrs, ka Latvijas līgā viņi to nedabūs, tādēļ (sezonas beigās) viņus ir grūti piesaistīt. Vienīgais, ko varam – spēlēt savu labāko spēli. Izrādīt cieņu skatītājiem – spēlējam gan sev, gan viņiem.

Uz Eirokausu spēlēm mums nāca vairāk skatītāju nekā vīriešu komandām – tas ir fantastiski. Daļa mūsu fanu brauca uz Liepāju, devās citos izbraukumos. Atbalsts ir ļoti jūtams, tikai vajag vairāk kvalitatīvu spēļu (pret stiprām komandām).

Eirolīga ir kairinājums?
(Nopūšas) Vienmēr gribas spert soli augstāk, taču jāskatās, cik konkurētspējīgu sastāvu savāksim. Atklāti sakot, ar pašreizējo sastāvu Eirolīgai varētu būt par īsu. Tur spēlē komandas ar citām budžeta iespējām (piemēram, diviem klubiem – Jekaterinburgai un Salamankai – ir personīgās čarterlidmašīnas – Sportacentrs.com). Pagaidām nezinu, ko mums izdosies piesaistīt. Uzskatu, ka nepieciešams nedaudz stiprāks sastāvs, lai mēs būtu konkurētspējīgāki.

Ar vadošajām komandām – tādiem naudas maisiem kā UGMK – būs grūti cīnīties jebkurā gadījumā. Ceru, ka izdosies pastiprināties, lai varētu stāties pretī Eirolīgas komandām.

Personīgās atziņas par sezonu?
(Domā) Nezinu, vai tā ir atziņa, taču vairāk jāpastrādā ar sevi psiholoģiski. Jo pēc zaudējumiem nespēju ātri atgriezties normālā līmenī (Latvijas līgas spēlēs). Bija gan emocionāls, gan fizisks kritums – nespēju kādu laiku atrast motivāciju Latvijas-Igaunijas līgas spēlēm.

Manuprāt, Eirokausos Tev šādu problēmu nebija.
Nē, nē. Tur jau tā lieta – tā ir problēma. Nevajag šķirot spēles. Tu skaties uz savu līmeni, kā to pacelt. Saņemies uz Eirokausu spēlēm un domā, ka Latvijas līgas spēlēs viss notiks tāpat. Spēlēt ar pusspēku – tas nav pareizi. Nespēlēju ar pusspēku, taču, šķiet, ka Latvijas līgā viss nāks vieglāk. Taču pretī nāk spēlētājas, kuras 200 reižu vairāk grib izcīnīt bumbu. Jāatrod motivācija šādām spēlēm.