Mārtiņš Gulbis: "Būtu liels grēks un muļķība atteikties"

Jaunais treneris piedzima četrus mēnešus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas – pārejas laikā starp 1990. gada 4. maija deklarāciju un reālo brīvības atgūšanu 1991. gada 21. augustā. Simboliski, ka arī Gulbja apstiprināšana notika mūsu valstij vēsturiskās dienās – šodien ir Baltijas ceļa 30. gadadiena.

Basketbols ir “Atmodas bērna” kaislība – nav šaubu par viņa aizrautību un nodošanos darbam. Gulbis sekmīgi vadījis “Barona kvartālu”, Jelgavu, Jūrmalu un Latvijas U16 izlasi, taču spēj arī atslēgties no groza bumbas. Vasaras atpūta deva mieru, lai viņš sagatavotos līdz šim lielākajam izaicinājumam.

Cik svarīga tev ir mūzika?
Noskaņai pirms spēles mēdzu paklausīties – pārsvarā latviešu mūziku. Tā man patīk visvairāk – atbalstu mūsu lielākās grupas. Svarīgākā ir ģimene – mūsu lokā nesen ienācis mazs bērns, taču cenšamies atrast laiku atpūtai.

Vasarā, dzīvojot Ventspilī, ar sievu aizbraucām uz “Prāta Vētras” koncertu Liepājā. Nākamnedēļ dosimies uz “Instrumentu” koncertu Daugavas stadionā. Domāju, ka sportistiem jāzina mūsu labākie mākslinieki – mūzikā un teātrī.

Jūnijā nāci uz “Women`s EuroBasket” spēlēm. Varēji iedomāties, ka pēc diviem mēnešiem būsi citā statusā?
Nevarēju pat iedomāties – nebija ne mazākās nojausmas. Tobrīd neizskatījās, ka tas varētu būt reāli. Jūlijā trīs nedēļas labi atpūtos no basketbola un tieši pēc tam piezvanīja izlases ģenerālmenedžere Gunta Baško. Tajā brīdī biju gatavs jaunam izaicinājumam.

Cik svarīgi bija saņemt sievas un ģimenes atbalstu, pirms teikt jā? Kā viņi reaģēja?
Tas bija pats svarīgākais. Daudziem bija šoks, ka piekritu. Daudzi domāja, ka nekas labs varētu nesanākt. Mani tas neuztrauc – galvenais bija zināt, kā uz to skatās tuvākie cilvēki. Īpaši Kristīne. Viņa zina, kā strādāju ikdienā, cik daudz laika ieguldu darbā. Zina attieksmi treniņos, cik svarīgs man ir katrs spēlētājs. Kristīne teica, ka varēšu to izdarīt arī ar sieviešu valstsvienības spēlētājām. Tas bija gala vārds, kas lika saprast, ka varu to uzņemties.

Brālim un māsai arī bija kas sakāms?
Sākumā par piedāvājumu vajadzēja zināt tikai mazam skaitam cilvēku. Māsai neteicu. Brālis – atbalstīja. Māris vienmēr bijis sportā un saprot, ka vajadzīgas iespējas. Šī ir lieliska iespēja. Būtu liels grēks un muļķība atteikties.

Olimpiskās spēles, Eiropas pusfināls un Pasaules kauss – dāmas bijušas visur. Ir sajūta, ka strādāsi ar vienu no Latvijas top komandām?
Sapratu, ka tas ir izaicinājums ar lielu pievienoto vērtību. Sieviešu izlase katrā turnīrā cīnās par augstākajām vietām. Arī Eiropas čempionātā Rīgā. Nedaudz nepaveicās – Kristīne Vītola pirmās spēles sākumā savainoja kājas muskuli, savainojumi bija Aijai Putniņai un citām spēlētājām. Man interesē lieli sasniegumi un cīņa par tiem.

Tev būs pirmā saskarsme ar dāmu komandu. Kāda bijusi līdzšinējā pieredze, strādājot individuāli?
Tikai labākā, lai gan uz dāmu trenēšanu skatījos piesardzīgi. Nav nekas ārkārtējs – iepriekš vasarā strādāju ar Guntu (Baško). Redzēju, ka profesionāli nav lielas starpības – trenēt sievietes vai vīriešus. Attieksme ir tikpat rūpīga. Detalizēta katrā niansē. Domāju, ka pārkvalificēties nebūs sarežģīti. Protams, ir sava specifika un nianses. Psiholoģija. Jāpārbauda pašam sevi – tas uzrunāja visvairāk.

Teici par psiholoģiju. Meklēsi padomu, lai labāk saprastos un iepazītu spēlētājas?
Noteikti. Aprunāšos ar Guntu un Mārtiņu Zībartu. Viņš mani arī atbalstīja. Domāju, ka Mārtiņš sieviešu basketbolā paveicis teicamu darbu – gan izlasē, gan TTT. Iešu skatīties, kā viņi trenējas. Runāšu arī ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu un vēl pāris speciālistiem, lai iegūtu labāko rezultātu.

Kādas lietas gribētu ienest komandā?
Par to vēl jādomā. Jāsaprot, kāda būs sastāva situācija. Vēlēšos agresīvu aizsardzību un lielu enerģiju. Manas komandas tā spēlē. Gribu, lai spēlētājas izbauda procesu – ar lielu prieku brauc uz Latvijas izlasi un spēlē par vienu mērķi. Cenšas sasniegt katrā spēlē, katrā treniņā.

Gunta vakar teica, ka tev ir svarīga ticība sev, komandai, spēlētājām. Vēl kādi principi, ar kurām spēlētājām jārēķinās?
Svarīga ir visa komanda, tai skaitā mediju darbs. Visas nianses ir būtiskas. Ja kāda nenostrādā līdz galam, tātad mehānisms nav kārtībā. Nav jābaidās runāt – kā man gājis karjerā un kā tas izskatījies no malas. Spēlētājām uzticēšos un ticēšu līdz galam. Viņas var būt drošas – lai kas notiks, Mārtiņš Gulbis vienmēr būs par savām spēlētājām.

Lielākā daļa cilvēku tevi redzējuši TV studijās vai īsu brīdi laukuma malā. Pieļauju, ka tas parāda tikai mazu daļu no tevis. Daži mirkļi neliecina par visu – kā cilvēku un treneri.
Katram trenerim ir sava pieeja labākā rezultāta sasniegšanai. Savs skats uz basketbolu – kāds mierīgāks, cits aktīvāks. Par notiekošo laukuma malā nav jādomā, visu izsaka rezultāts. Lielāko tā daļu veido treniņdarbs ar spēlētājām un viņu pārliecināšana. Sevis pierādīšana katru dienu – tas ir viens no maniem uzdevumiem.

Ja tev emocionāli uzbļauj – kāda ir tava reakcija?
Mans redzējums – pirms darba sākuma vienmēr izstāstu, par ko būs sods. Ja nepieturies pie noteikumiem un plāna, vairākas reizes pieļaujot to pašu kļūdu. Protams, katrā darba vietā iznāk dabūt “pa ausīm”, taču tas ir cits stāsts. Nepamatotu pārmetumu un aizrādījumu nebūs.

Kontakti ar spēlētājām notiks tuvāko nedēļu laikā?
Pirmā tikšanās, iespējams, būs šodien – aprunāšos ar spēlētājām, kuras vēl ir Latvijā. Noskaidrošu, kāda ir situācija.

Ko sagaidi no malas – LBS un izlases vadības, līdzjutējiem?
Pirmkārt, paldies par lielo uzticību. Sajūta, ka tev uzticas – tā ir svarīgākā katram spēlētājam un trenerim. Atbalstiet vairāk gan mani, gan valstsvienību. Veiksme jānopelna ar pareizu, mērķtiecīgu darbu. Ticu, ka strādājot ar sirdi, dvēseli un labu, pozitīvu enerģiju, mums izdosies viss ieplānotais.