Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 0

Kitija Laksa: "Nekad mūžā neviens nebija tā skrējis man pakaļ"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Kitija Laksa: "Nekad mūžā neviens nebija tā skrējis man pakaļ"
Kitija Laksa
Foto: USF

"Minūtes pārtraukumi jau bija iztērēti. Pēdējā pārtraukumā treneris teica, ko un kā darīt. Man bija iekšēja vēlme – ja kādam jāizšķir spēles liktenis, es gribu to darīt. Norunājām ar treneri, ka viņš pēdējo metienu uztic man," par otro sezonu Tampā, pārstāvot "USF Bulls" komandu, stāsta Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības uzbrucēja Kitija Laksa.

Līdzdalība un atbildības uzņemšanās ir līderu īpašības. Kitijai Laksai 2016. gada rudenī radās iespēja kļūt par “University of South Florida Bulls” līderi īsi pēc tam, kad komandas labākā spēlētāja Kortnija Viljamsa (Courtney Williams) sāka WNBA karjeru.

Uzbrucējai tika uzticēti jauni pienākumi. Laksa kļuva par komandas “seju” laukumā un ārpus tā, vienlaikus izturot dažādus pārbaudījumus – komandas pārbūvi, spiedienu, savainojumu. Izturība un uzņēmība tika atalgota – jaunā USF komanda iekļuva “American” konferences finālā, Laksa kļuva par visu laiku rezultatīvāko “Bulls” otrā gada spēlētāju un tika izvirzīta iekļaušanai NCAA simboliskajā komandā. No eiropietēm līdzīgu atzinību saņēma tikai spāņu aizsardze Letisija Romero.

Centrālā Florida ir vieta, kur gadā reģistrē visvairāk zibeņu ASV. No augusta līdz novembrim ir rudens vētru laiks – vidēji trīs gados notiek divas viesuļvētras, kuras visbiežāk virzās pāri Floridai un Teksasai. Vai esi piedzīvojusi ko līdzīgu?
Nekādi drausmīgi laika apstākļi nav bijuši. Lieli vēji, negaisi, zibeņošanas – jā, taču nekas atmiņā paliekošs. Ceru, ka arī nebūs.

Nav noteikumu, kā rīkoties vētras laikā?
Šķiet, ka nē. Tampa atrodas diezgan drošā vietā – pie Meksikas līča. Otrs krasts – Atlantijas okeāna malā – ir bīstamāks. Maiami apgabals ir bīstamāks. Man ir labi, nekas netraucē un nepūš prom (smejas).

Viena vētra tevi skāra gan – viesuļvētras "Metjū" nodarīto postījumu rezultātā "Junkanoo Jam" turnīrs tika pārcelts no Lielās Bahamu salas (Grand Bahama Island) uz Bimini salu.
Salā pavadījām piecas dienas. Turnīrā bija tikai divas spēles, tāpēc pietika laika gan treniņiem, gan atpūtai. Pusfinālā uzvarējām “North Carolina” (Maikla Džordana skola – Sportacentrs.com), finālā “Georgia”. Pārējā laikā apskatījām salu un izbaudījām atrašanos citā atmosfērā.

Ūdens prieki?
Piedalījāmies dažādas ūdens atrakcijās, varējām izbraukt ar ūdensmočiem. Līdām arī zem ūdens (smaida) – mūs aizveda uz diezgan baismīga izskata kuģi, kuram apakšā atradās zemūdens rifs. Redzēju zivis, koraļļus, arī bruņurupuci.

Neaizmirsām arī par tiešajiem darba pienākumiem. Labi koncentrējamies spēlēm un izcīnījām uzvaras pār labām komandām – sezonas ievadā tās bija spēcīgākās pretinieces.

Basketbola kluba "Kolibri" himna ir "Bimini" – dziesma ar Imanta Kalniņa mūziku.
Sanāca aizdomāties arī par to. Lidojot uz salu, dziesmu neklausījos, taču pats fakts ir interesants. Visam, kas notiek, ir kāds iemesls (smaida).

"Junkanoo Jam" nav gluži "American Athletic Conference" finālturnīrs vai NCAA čempionāts, taču...
...tas bija patīkams ieguvums. Izbaudīju pirmo reizi Bahamu salās. Bimini ir maza – viens kūrorts, taču piedāvā dzīvošanu šikos apstākļos. Jauki, ka treneris izvēlējās mūs uz turieni aizvest.

USF plakāts pirms 2017. gada 10. janvāra spēles pret "UConn". Foto: USF

USF plakāts – mājas spēļu reklāma – 2016. gada 2. novembrī

Marija Jespersena, Kitija Laksa un ASV U19 izlases kandidāte Tamara Henšova (Henshaw)

Kitija Laksa – vienīgā USF spēlētāja "American" mediju dienā Filadelfijā. Salīdzinājumam, "UConn" pārstāvēja četras spēlētājas

"Horns up" – Kitija Laksa un “USF Bulls” galvenais treneris Hosē Fernandess (Jose Fernandez)

Intervija "American" TV kanālam

Trīs nedēļas pirms sezonas sākuma "American" komandu galvenie treneri balsojumā iekļāva Kitiju Laksu līgas simboliskajā komandā. Par Laksu balsoja arī "UConn" galvenais treneris Džīno Oriemma (Geno Auriemma)

Vienu mēnesi ātrāk, oktobra beigās, apmeklēji AAC preses dienu Filadelfijā. Ko atceries no šī brauciena?
Patīkamu satraukumu – biju vienīgā USF spēlētāja. Ierašanās vakarā līga rīkoja “media training” – apmācības darbam ar žurnālistiem. Parādīja mācību video – kā izturēties sarunās, kādu pozu ieņemt, pastāstīja, kā labāk runāt intervijās un preses konferencēs, kā sevi pasniegt.

Vērtīgs pasākums – neko iepriekš no tā nezināju. Pirmajā sezonā komanda rīkoja “mediju treniņus”, taču Filadelfijā viss notika augstākā līmenī. Preses dienā mūs uzrunāja gan elektronisko (TV, radio), gan drukāto un tiešsaistes mediju pārstāvji. Tā bija pārsteidzoša pieredze, jo neko tādu negaidīju.

Preses dienas ir īpaši pasākumi, kuros līga mēdz noteikt īpašus ģērbšanās standartus – ieģērbj spēlētājas lietišķos tērpos. Šogad tā nebija, apmeklēju preses dienu USF polo kreklā, biksēs un kurpēs. Satiku citu komandu spēlētājas un trenerus.

Teici par USF mediju "treniņiem". Tos rīkoja SID (sports information department – katrā pirmās divīzijas skolā ir “sporta informācijas nodaļa”, kurā strādā vairāki mediju profesionāļi, atspoguļojot visus augstskolā pārstāvētos sporta veidus, veidojot gada ceļvežus un statistikas krājumus)?
Gan SID, gan vieslektore – ESPN komentētāja.

(Konektikutas galvenais treneris) Džīno Oriemma pienāca klāt?
Visur gājām ar treneri (Hosē Fernandesu) un mūsu SID pārstāvi Erinu Bīnu (Erin Bean). Ar Oriemmu vairāk runāja treneris. Pati pārmiju tikai pieklājības frāzes – pārējā laikā māju ar galvu un smaidīju (smaida). Tas ir liels gods, ja “UConn” cilvēki tevi atpazīst, parunājas un novēl veiksmi.

Teici, ka SID pārstāve brauca uz Filadelfiju. Vai sezonas laikā ar viņu sanāca nepārtraukts kontakts?
Erina piedalījās visos izbraukumos. Izvadāja uz preses konferencēm vai pēcspēles intervijām. Iedeva tehnisko protokolu, pabrīdināja par iespējamiem jautājumiem, pateica, ko nevajadzētu teikt – piemēram, ja komandas biedre vai pretinieču spēlētāja gūst savainojumu – konfidenciālās lietas.

Viņa daudz palīdz – sagatavo (sarunām). Erina sezonas laikā koncentrējās tikai sieviešu basketbolam. Viņai bija daudz palīgu un kolēģu. Erina (un apskatnieks Toms Zebolds) rakstīja visus rakstus, informēja par jaunumiem. Darīja savu darbu ļoti labi – viss vienmēr bija sagatavots.

Starpsezonā viņa turpina uzturēt kontaktus. Erinas pārziņā ir gan sieviešu basketbola komanda, gan individuālas spēlētājas. Viņa veic ierakstus USF tviterī, seko manām gaitām Latvijā. Izbraukumos līdzi dodas arī mūsu “radio balss” – Maiks Lefko (Mike Lefko). Sadzīvojam labi un draudzīgi gan ar personālu, gan visām pietuvinātajām personām.

USF sastāvā notika lielas izmaiņas – studijas beidza Kortnija (spēlē WNBA klubā "Connecticut Sun"), Eliša (Alisia Jenkins) un Šaletja (Shalethia Stringfield), savainojumu guva Laura Ferreira. Starta pieciniekā atbrīvojās uzreiz četras vietas. Attaisnojāt trenera cerības?
Pirms sezonas mums daudzi neticēja. Pamatsastāvs nomainījās, taču tas mūs uzkurināja, jo vēlējāmies sevi pierādīt. Palikām bez līderēm – kāda atšķirība? USF cilvēki “stāv rindā”, lai sevi apliecinātu. Ieguldījām ļoti daudz darba.

Pirmajās spēlēs nebija “augstākā kalibra” pretinieki. Iesildījāmies pamazām – parādījām, ka varam spēlēt un cīnīties pret jebkuru. Turpinājām smagi trenēties un nebūt apmierinātas ar sasniegto. Sezonas beigās jau gribējām pārspēt iepriekšējā gada rezultātus (AAC fināls un otrā kārta NCAA čempionātā – Sportacentrs.com). Meklējām, kā aizstāt spēlētājas, lai komandas līmenis celtos.

Teici par smago darbu pirms sezonas. Tam bija divas sastāvdaļas – nodarbības Latvijā pie Raivja Aršauska un komandas darbs no augusta līdz novembrim.
Vasarā vajadzēja izārstēt potītes savainojumu, kas liedza nospēlēt gan sezonas pēdējas spēles, gan pārstāvēt U20 izlasi. Pārdzīvoju, jo tas bija mans pēdējais gads jaunatnē un gribēju to pabeigt uz patīkamas nots. Neizdevās – nācās ieguldīt daudz darba, lai atgrieztos laukumā un būtu gatava nākamajai sezonai Amerikā. Paldies Raivim un visiem viņa kolēģiem!

Pēdējās nedēļās pirms došanās uz Floridu atgriezos basketbola laukumā – faktiski tā bija sagatavošanās, lai varētu atsākt strādāt ar komandu. Kad nokļuvu Tampā, atveseļošanās turpinājās. Sākās fiziskās sagatavotības treniņi, nodarbības svaru zālē. Jāiegulda liels darbs pirms 30 oficiāli atļautajiem komandas treniņiem.

Kitija Laksa spēlē pret "East Carolina". Foto: USF

Kitija Laksa spēlē pret "Memphis"

Kitija Laksa spēlē pret Ņūorleānas "Tulane"

"American" nedēļas labākā spēlētāja 2016. gada 28. novembrī

Kitija Laksa spēlē pret Talsu

Basketbola prasības ir specifiskas – jāattīsta ātrums īsos izrāvienos, jāskrien sprinti. Vai treneri mēģināja pārbaudīt spēlētāju izturības robežas? Kā jūs izaicināja?
Katrs treniņš bija izaicinājums. Visa komanda strādā vienlaikus, spēlētājas nemitīgi sacenšas viena ar otru. Informācija par skrējieniem un lēcieniem tiek pierakstīta, treneri piefiksē svaru, ar kuru strādā. Tu sacenties ar blakus stāvošo un – tajā pašā laikā – ar sevi, lai celtu savu līmeni uz augšu.

Treneri pārmet, ja zaudē?
Tie vairāk ir joki: “Re, kā tevi šitais apskrēja, jānoķer!” Mazāk pārmetumu, vairāk motivācijas.

Kuros vingrinājumos tev bija labākie rādītāji?
Augšgalā biju ne visur. Vajadzēja pielikt svaros, jo citas meitenes manā prombūtnē vairāk uzturējās USF svaru zālē. Pagāja pāris nedēļas, kamēr atgriezos savā līmenī. Katra diena bija neliels izaicinājums. Skrējieni jāiztur – nav variantu. Citām spēlētājām palika slikti. Noej maliņā – pēc brīža jānāk atpakaļ. Daudz, daudz sprintu. Kamēr kājas krīt nost (smejas).

Trakākais treniņš bija pēc Ziemassvētkiem. Treneris iedeva trīs brīvdienas – oho, baigi daudz! Pirmo treniņu pēc Ziemassvētkiem negaida neviens. Bija uzdevums, kura izpildīšanai vajadzēja stundu vai pusotru – četrās minūtēs jāsamet 150 punkti. No apakšas un pustālie – viens punkts, trīnīši – divi punkti. Latvijā esam rīkojušies līdzīgi, taču īsāku laiku.

Viss jādara tempā. Vairākas spēlētājas bija savainotas, trūka cilvēku – vienā brīdī skrēja un meta deviņas meitenes vienlaicīgi. Bija interesanti (smaida). Par spīti antirekordam, beigās visu izdarījām. Atpakaļ neskatījāmies, viss! Sezonas turpinājumā vingrinājumu atkārtojām – vienmēr izpildījām pirmajā vai otrajā reizē.

Četras ārzemnieces starta pieciniekā – spānietes Laja Floresa, Ariadna Puhola, latviete Kitija Laksa un dānietes Marija Jespersena. Amerikānietes nekļuva greizsirdīgas?
Komandā vispār nav daudz amerikāņu – deviņas starptautiskās spēlētājas. Nezinu, vai greizsirdība, taču pierādīt sevi gribēja katra. Treneris atkārtoja – vienalga, kuru gadu šeit esi, spēlēs labākās. Sīva cīņa treniņos nerimās un trenera uzticību bija jānopelna ar ieguldīto darbu.

Sevi pierādīt vajadzēja arī pirms līgas finālturnīra?
Vietu pieciniekā biju nopelnījusi, taču katru dienu mēģināju sevi izaicināt. (Treniņos) spēlējām ar džekiem. USF ir “practice players” – treniņu komanda, ar kuru sanāk vairāk pagrūstīties. Puiši spēlē asāk, ar viņiem nav tik vienkārši.

Bija dienas, kad treneris visu treniņa laiku lika mani presēt. Sākumā pie tā vajadzēja pierast – nekad mūžā man neviens nebija tā skrējis pakaļ, piesedzis un uzmanījis. Smagi. Bija komandas, kas tā sedza – bija jācenšas atbrīvoties, jāspēlē asāk. Tas atmaksājās, kādā brīdī spēlēt kļuva vieglāk.

Zinu, ka viens no pirmajiem "practice players" ieviesējiem bija Džīno Oriemma.
Tagad, šķiet, viņus izmanto lielākā daļa pirmās divīzijas komandu.

Teici par savainojumiem. Kā tie ietekmēja sniegumu?
Savainoju labās rokas mazo pirkstu. Izbraukumā 11. decembrī spēlējām pret “Arkansas State” – mazais pirksts tika izsists divās vietās. Zigzagā, joprojām nav taisns, mēdz sāpēt (rāda pirkstu). Neko nejutu, gulēju uz grīdas. Komandas biedre ieraudzīja, iekliedzās un aizskrēja prom. Paskatījos, radās satraukums – pienāca fizioterapeite, ielika kauliņus vietā.

Spēli neturpināju. Mājās uztaisīja visas pārbaudes. Teica, ka nekas lauzts nav – pirkstam atšķelts mazs kauliņš. Operācijas nebija – veicu procedūras, izmantoju teipus. Piedalījos jau nākamajā treniņā.

Pirmajā mēnesī spēlēju caur sāpēm – tās jutu pēc katra metiena un piespēles. Pārliecināju sevi – tas ir tikai pirksts, nav liela problēma. Pieradu pie grūtībām un tiku pāri. Sezonas beigās tas šķita normāli.

Neviens nespēja mani nosēdināt malā. Arī pati nevēlējos sēdēt – atcerējos, kā sēdēju malā ar potītes savainojumu. Atpakaļ iet negribēju. Tā vietā ar fizioterapeiti veicu visus nepieciešamos vingrinājumus un procedūras, lai varētu spēlēt.

AAC regulārajā sezonā palikāt trešajā vietā aiz Filadelfijas komandas "Temple" (un Konektikutas). Pusfinālā viņas uzvarējāt. Treneris paslavēja par sasniegto mērķi?
Preses dienā Filadelfijā ieraudzījām pirmssezonas rangu – kā jau amerikāņiem patīk, sadalīt visas vietas, balvas un nominācijas – kur USF tika ierindota trešajā vietā aiz “Temple”. Tas bija...

...challenge (izaicinājums).
Motivācija. Regulārajā sezonā uzvarējām “Temple” izbraukumā – tas iedeva kārtīgu enerģijas devu. Mājās nenokontrolējām spēles beigas, taču gadās visādi. Tā nebija pati svarīgākā spēle – svarīgākā spēle bija konferences pusfināls. Visas spēlētājas atraisījās, nosedzām viņu līderes.

Viņām bija Fijonda.
Aizsardze Fijonda Ficdžeralda (Feyonda Fitzgerald), kuru WNBA drafta otrajā kārtā ar 20. numuru izraudzījās “Indiana Fever”. Diezgan laba spēlētāja. Pēc spēles visi laimīgi – tā bija uzvara, uz kuru gājām visu sezonu. “Temple” bija jāuzvar, jātiek konferences finālā un jāspēlē pret “UConn”. Un jātiek NCAA čempionātā. Beigās visu izpildījām, lai gan gribējām vēl vairāk un labāk. Laikam nevar iegūt visu, ko gribas.

Pie sienas bija uzraksts "Beat Temple"?
Domās bija. Ja treneri gribēja motivēt, teica “šitā mēs ar “Temple” spēlējam”. Asa komanda ar rupjām spēlētājām. Tā bija viņu priekšrocība, mums vajadzēja uzspiest savējo.

NCAA.com pirmās divīzijas nedēļas simboliskais piecinieks 2016. gada 30. novembrī

NCAA.com nedēļas simboliskais piecinieks 2017. gada 15. februārī

2017. gada 6. marts, "Mohegan Sun Arena" Konektikutā – Kitija Laksa iekļauta "American" čempionāta simboliskajā pieciniekā

2016. gada novembris, Bimini sala – Kitija Laksa kļuva par "Junkanoo Jam" turnīra vērtīgāko spēlētāju

Treneri vienbalsīgi iebalsoja Kitiju "American" līgas sezonas simboliskajā pieciniekā

"UConn" spēlētājas "American" līgas spēlēs nav zaudējušas vēl ne reizi, izcīnot četrus kausus pēc kārtas

NCAA čempionātā gan izstājāties ātrāk, nekā vēlējāties – pirmajā kārtā Talahasī pret #6 "Missouri" (Lienes Priedes bijusī komanda).
Puslaikā ieguvām +13. Pārtraukumā nenokoncentrējāmies, lai gan zinājām, ka “pārbraukt pāri” neizdosies. Bijām pārāk apmierinātas ar savu spēli. Komanda kļūdījās, trešajā ceturtdaļā atļaujot pretiniecēm veikt 8:0 izrāvienu. Nevienai nekrita, nepiespēlējām bumbu brīvajiem cilvēkiem.

“Mizzou” pietuvojās, pagāja garām... Nācās atspēlēties. Izvirzījāmies atkal priekšā, “Tigers” pievilka un, diemžēl, viss izšķīrās pēdējās sekundēs. Pamatlaikā paliekot deviņām sekundēm, pretiniecēm bija bumba un nācās sist sodu. Viņas iemeta abus, mums mīnus trīs.

Minūtes pārtraukumi jau bija iztērēti. Pēdējā minūtes pārtraukumā treneris teica, ko un kā darīt. Man bija iekšēja vēlme – ja kādam jāizšķir spēles liktenis, es gribu to darīt. Norunājām ar treneri, ka viņš pēdējo metienu uztic man.

“Missouri” iemeta abus soda metienus. Mīnus trīs, uzbrukums jāsāk no gala auta. Saņēmu bumbu, driblēju pāri. Labā puse, 45, pāris “krosoveri”, virsū divi vai trīs cilvēki. Metu trīnīti ar diezgan lielu pārliecību. Iekrita.

Video esmu skatījusies daudzas reizes – soliņš uzsprāgst. Spēlētājas priecīgas, es – bez emocijām. Izmetot, ieraudzīju pulksteni – varbūt nedaudz par ātru. Tajā brīdī par to nedomā. Ej, lai iemestu, jo rezultātu var tikai izlīdzināt. Cīnīties par pagarinājumu.

Metiens iekrita. Zinu, jūtu, redzu – iekritīs. Pārpriecājāmies. Pašai iekšējs miers – zini, ka jānospēlē aizsardzībā. Pretiniecēm vēl bija palicis minūtes pārtraukums un 3,2 sekundes. Divreiz sānu auts. Pirmo nosedzām, otrajā nenokoncentrējāmies. Tālāko komentēt nevēlos.

Pirms gada teici, ka treneris izdarīja lielāko spiedienu. Šogad tas kļuva lielāks?
Šogad galveno spiedienu izdarīju pati. Gribēju sevi pierādīt no jauna – par to vien runāju (smejas). Bija ļoti liela motivācija pacelt komandu augstākā līmenī. Starta piecinieks, kapteines – par to runājām diendienā.

Treneris sagaidīja vairāk, taču deva arī vairāk iespēju. Ļāva vairāk spēlēt ar bumbu, sadarbības veidoja uz mani. Pati sev prasīju vairāk, komanda prasīja vairāk. Mainījās lomas. Minimālo mērķi sasniedzām, taču... Starpsezonā jāiegulda liels darbs gan Amerikā palikušajām, gan man. Pēc darba izlasē būs neliela atpūta un viss turpināsies. Jāturpina attīstīties gan individuāli, gan komandai.

Vai treneris izmantoja metodes stresa noņemšanai? Amerikā ir ļoti daudz "distractions" – lietas, kas novērš uzmanību, sākot no televīzijas un sociālajiem tīkliem. Lai galvas būtu svaigas, pirms spēlēm nedrīkstēja izmantot telefonus?
Autobusā un ēdienreizēs telefoni nedrīkst būt – tāds ir komandas nosacījums. Noteikumu ir ļoti daudz – naktsmiers, ģērbšanās stils. Ja ejam vakariņās, jāsaģērbjas zolīdi, nevis treniņbiksēs. Tas ir godīgi pret treneri, ja viņš ved mūs uz lielu, skaistu restorānu. Visi tā nedara.

Ļoti augstu novērtēju visas dotās iespējas Amerikā – stipendija, papildus nauda vai, drīzāk, iespējas. Apmeklētās vietas un satiktie cilvēki ne pārāk garajā koledžas karjerā. Esmu ļoti pateicīga, joprojām daudzas lietas ir jaunas.

Satiki WNBA zvaigznes Sjū Bērdu (Sue Bird), Svinu Kešu (Swin Cash)...
Kendisu Pārkeri (Candace Parker). USF treniņkompleksā trenējās “Chicago Bulls” spēlētājs Džimijs Batlers (Jimmy Butler).

USF ekipējuma partneris ir "Under Armour". Kā notiek ekipējuma saņemšana – aizej uz noliktavu un paņem vajadzīgo vai jāaizpilda pieteikuma lapa?
Mums ir ekipējuma menedžeris, kurš atbildīgs par pasūtījumiem un piegādēm. Viņš izdala treniņtērpus un apavus, zeķes, galvas apsējus, matu bantes. Ja trenerim nepatīk kāds zīmols, viņš saka, ka menedžerim par to jāparūpējas.

Nedrīkstam skraidīt citas krāsas zeķēs. Dabūju uzbraucienu par staigāšanu “nepareizās čībās”. Ziemassvētkos visa komanda saņēma USF čības ar “Bulls” logo – uzvārdu uz vienas un numuru uz otras čības. Lai neko nevar sajaukt.

Spēlēju ar pirmajiem “Karijiem” – zemajiem. Botas varbūt nav pašas augstākās kvalitātes, taču vienmēr varam dabūt jaunu pāri. Šķiet, 2015. gada modelis – gada laikā aiziet, varbūt, astoņi pāri. Skrienam tik daudz, ka apavi iznēsājas diezgan ātri. Teiktu, ka nevelk ilgāk par diviem mēnešiem.

Šosezon sapratu, ka man vajag gan spēļu, gan treniņu botas. Ar melnajām spēlēju viesos, ar baltajām mājās. Treniņiem vēl divi pāri. Dažreiz koferis bija pilns tikai ar botām. Ja esi iesācis, nevari spēļu botas uzvilkt treniņā. Izklausās briesmīgi – esmu pārāk izlutināta (smejas).

Komandā ir uztura speciālists?
Nav, taču par to runājam. Komandā ir daudzas eiropietes, kuras pieradušas pie citādāka ēdiena. Pēc sezonas ar treneri runājām, ka vajadzētu. Protams, kampusā (campus – studentu pilsēta) uztura speciālists ir pieejams, taču komandā tāda nav. Iespējams, ka nākamsezon būs.

Treneris jūs lutina.
Viņš tiešām mūs lutina (smaida).

Pēc "American" finālturnīra USF gatavojās NCAA čempionātam

Džīno Oriemma, Hosē Fernandess un Kitija Laksa

2017. gada 17. marts, Talahasī – Kitija Laksa treniņā pirms NCAA čempionāta pirmās kārtas spēles pret "Missouri"

Talahasī – "Florida State" mājvieta – atrodas četru stundu brauciena attālumā no Tampas

Kitija Laksa un Ariadna Puhola (Pujol)

Kitija Laksa Talahasī

NCAA čempionāta preses konference Talahasī

NCAA pirmās divīzijas regulārās sezonas 10 rezultatīvākās spēlētājas

Kitija Laksa

Lielākais pārsteigums, ko sagādājis treneris?
Katrs apmeklētais restorāns bijis iespaidīgs. Treneris parūpējas par mazām dāvanām – divās sezonās esmu no viņa saņēmusi sešas vai septiņas grāmatas. Piemēram, Džons Gordons (Jon Gordon), kurš raksta grāmatas sportistiem, un citi autori. Lasīšana ir katra paša ziņā.

Piecas vai sešas grāmatas esmu izlasījusi. Interesantākā bija “The positive dog” (grāmata, kuru Fils Džeksons un Dereks Fišers 2015. gada vasarā iedeva Kristapam Porziņģim). Īsa, plāna, ar domu. Arī “The hard hat: 21 ways to be a great teammate”.

NCAA šosezon notika visādi brīnumi – Keitija Lū Semjuelsone (Samuelson) iemeta 10 no 10 tālmetieniem, (WNBA drafta pirmais numurs) Kelsija Plama (Kelsey Plum) laboja rezultativitātes rekordus. Kas īpašs palicis atmiņā?
Dažas nosauktās spēlētājas tiešām rādīja pārsteidzošu sniegumu. Arī “Final Four” bija citādāks – bez labi zināmās komandas finālspēlē. Skatījāmies “UConn” pusfināla spēli pret “Mississippi State” – pirmo reizi redzēju, ka neiet nevienai Konektikutas spēlētājai. Pārsteidzoši!

Nebija pierasts, ka var būt arī tā. Lielākā daļa kādā brīdī aizmirst, ka visi ir cilvēki, tai skaitā “UConn” meitenes. Viņu snieguma pamatā ir ieguldītais darbs, nevis roboti. Arī Džīno pēcspēles komentāri bija visai iespaidīgi. Klausies un saproti – cik daudz viņš zina par basketbolu un dzīvi.

Pagājušajā gadā bija “The Big Three” – Briena Stjuarte (Breanna Stewart), Moraija Džefersone (Moriah Jefferson) un Morgana Taka (Morgan Tuck). Bija arī ceturtā meitene – “walk-on”, pienācēja jeb tālākā rezerviste sastāva aizpildīšanai.

Briana Pulido ir no Maiami – bija USF menedžere otrajā sezonas pusē. Izveidojās labas attiecības, daudz uzzināju un iemācījos no viņas. Nav runas par (otras) “UConn” uzbūvēšanu – gribam mūsu pašu USF, taču, iespējams, ir lietas, ko viņas dara labāk. Nevaru sagaidīt, kad varēšu turpināt strādāt ar meitenēm, būvēt savu un atstāt programmā.

Pagājusi pirmā nedēļa valstsvienības nometnē (saruna notika 16. maijā – Sportacentrs.com). Vai būvniecības darbi notiek arī šeit?
Arī šeit ir komanda, kura zaudējusi spēlētājas un ieguvusi jaunas. Daudzām meitenēm jaunas lomas. Nesanāca piedalīties kvalifikācijas spēlēs – Amerikā sekoju līdzi visām cīņām. Ir liels prieks par uzvarām, pārdzīvoju par zaudējumiem, taču kvalifikācija beidzās pozitīvi – kas var būt labāks kā tikt finālturnīrā!

Esmu pateicīga par iespēju sevi pierādīt un palīdzēt. Pirmā nedēļa bija pierašana – pie bumbas un laukuma izmēriem. Pašai daudz jāmācās no jauna, jo Amerikas basketbols ir savādāks. Citādāki noteikumi, 30 sekunžu uzbrukuma laiks – Eiropā ātrāk jāmet. Jāsaspēlējas.

Izbaudu katru dienu. Katru rītu uz treniņu nāku ar smaidu, uz vakara treniņu ar vēl lielāku smaidu. Būt mājās – tas ir kaut kas fantastisks. Vārdiem neaprakstāms un nenovērtējams. Visu gadu esmu bijusi tālu projām, tagad – starp SAVĒJIEM. Laba un patīkama pārmaiņa.

  +2 [+] [-]

, 2017-05-22 15:20, pirms 5 gadiem
Virsrakstam ir sava rozīnīte.

     [+] [-]

, 2017-05-22 15:29, pirms 5 gadiem
nez orientāciju nav mainijusi?

  +1 [+] [-]

, 2017-05-22 16:56, pirms 5 gadiem
Bet kā ar mācībām?

  -1 [+] [-]

, 2017-05-22 17:35, pirms 5 gadiem
grosmamma rakstīja: Virsrakstam ir sava rozīnīte.
bl« tai vecenei zilajā formā ir baigi pretīgas kājas

     [+] [-]

, 2017-05-22 20:33, pirms 5 gadiem
Pastaigā pa maskačku
... humors

  +1 [+] [-]

, 2017-05-22 21:25, pirms 5 gadiem
Laba, pat ļoti, intervija. Lai veicas tagad un turpmāk!
p.s. vai sportacentrs nevarētu nedaudz filtrēt pusaudžu ļoti intelektos komentārus?