TTT samazina valdi, nomaksā daļu parādu un apsver divus nākotnes scenārijus

TTT kādreizējais prezidents, Rīgas ilggadējais mērs Nils Ušakovs (2009-2019; “Saskaņa”) 2019. gada 26. maijā tika ievēlēts Eiropas parlamentā un atstāja galvaspilsētas vadītāja posteni trešā termiņa vidū. Tāds pats karjeras pavērsiens sagaidīja viņa vietnieku Andri Ameriku (“Gods kalpot Rīgai”).

Domes priekšsēdētāja pienākumus trīs nedēļas veica Dainis Turlais, pēc tam Oļegs Burovs. Abi “Gods kalpot Rīgai” pārstāvji strādāja līdz Domes atlaišanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) 2020. gada 24. februārī par galvaspilsētas administratoru iecēla VARAM valsts sekretāru Edvīnu Balševicu.

Opozīcija vairāk nekā pusgadu atturējās no varas pārņemšanas – pēc vairākkārtējas aizkavēšanās Saeima 2020. gada 13. februārī pieņēma lēmumu par domes atlaišanu. Politiskās pārmaiņas ietekmēja TTT situāciju. Pirmkārt, atbalsts klubam tika garantēts tikai līdz 2019. gada 31. decembrim. Otrkārt, deviņu mēnešu laikā trīsreiz mainījās nodibinājuma valdes sastāvs.

Pērnās vasaras nogalē jaunajā TTT valdē iekļuva Elīna Epalte-Drulle (bijusī “Rīgas satiksmes” valdes locekle), Andris Bērziņš (“Gods kalpot Rīgai”), Dina Vīksna (Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece), Juris Švanders (“Rīgas satiksmes” padomes loceklis) un “Rīgas satiksmes” bijušais valdes loceklis Emīls Jakrins.

Ziemā Jakrinu valdē nomainīja bijusī “TTT Rīga” kapteine Gunta Baško. Nākamās izmaiņas notika kluba dibinātāju sapulcē 15. maijā. Dina Vīksna pauda vēlmi atkāpties. Viņas atlūgums tika pieņemts, bet Epalti-Drulli un Bērziņu izbalsoja pēc kluba dibinātāja pārstāvja (no Rīgas domes) ierosinājuma.

“Kad piekritu kļūt par nodibinājuma valdes locekli, Domes piešķīrums klubam negāja caur (Izglītības departamenta) Sporta un jaunatnes pārvaldi. Tagad situācija mainījusies. Pati nepiedalījos šī lēmuma pieņemšanā – to dara direktora noteikta persona,” ceturtdien telefonsarunā teica Vīksna. “Saskatīju ētisku pretrunu un lūdzu mani atsaukt no valdes.”

Andris Bērziņš trešdien pauda, ka tāds notikumu pavērsiens bija gaidāms. “Pēc varas maiņas Domē tas nebija pārsteigums. Mēs atbalstījām TTT, bet pašreizējā vara labāk zināma kā vīriešu klubu atbalstītāja.”

Bērziņš atbalsta komandu vairāk nekā 10 gadus, klātienē apmeklējot gandrīz visas TTT mājas spēles. Praktiskā palīdzība tika nodrošināta, četrus gadus strādājot “Rīgas satiksmes” valdē (2009-2013). Vēlāk viņš atbalstīja klubu kā Rīgas domes deputāts, bet 2016. gadā kļuva par nodibinājuma valdes locekli.

“No 2020. gada 24. februāra vairāk neesmu Rīgas domes amatpersona. Iespējams, tāpēc mana līdzdalība valdē netika uzskatīta par nepieciešamu,” trešdien telefonsarunā pieļāva Bērziņš. “TTT valdes locekļi darbojas sabiedriskā kārtā, par to nesaņemot ne santīma.”

Sapulcē tika veikti grozījumi nodibinājuma statūtos, TTT valdes locekļu skaitu samazinot no pieciem līdz trīs cilvēkiem. Par trešo dalībnieku kļuva “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš kopā ar kolēģi Džinetu Innusu un Balševicu video konferencē piedalījās kā dibinātāju pārstāvji. Nākamnedēļ plānotas valdes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Rīgas domes atbalsts klubam šosezon veidoja 43% no iepriekšējā apjoma. Vēl 2019. gada sezonā Domes Izglītības departaments un Rīgas tūrisma attīstības birojs nodibinājumam pārskaitīja 350 tūkstošus eiro, bet 2020. gada sezonā summa saruka līdz 150 tūkstošiem.

Otrā dibinātāja – “Rīgas satiksmes” – atbalsta apmērs mainījās mazāk, taču kluba finanšu iespējas saruka. Vienpadsmit profesionālu spēlētāju vietā palika deviņas, bet no privātajiem atbalstītājiem neizdevās iegūt tik daudz līdzekļu, kā cerēts. Par sezonas beigu dienu atzīts 2020. gada 14. marts.

“Spēlētājiem un treneriem par 2020. gada sezonu samaksāts gandrīz pilnā apjomā,” trešdien, 20. maijā, telefonsarunā teica TTT ģenerālmenedžeris Egils Lūsis. “Jānosedz atlikusī summa un jānorēķinās par saimnieciskajiem pakalpojumiem – palicis iztrūkums, ja nemaldos, 130 tūkstošu eiro apmērā.”

Līdz basketbola vasaras robežšķirtnei – Eirokausu izloze parasti notiek jūlija pirmajā nedēļā – palikušas sešas nedēļas. Galīgais lēmums par pieteikšanos startam Eiropā nav pieņemts – prioritāte ir nokārtot finanšu saistības.

“Sportiskie sasniegumi 2019. gada sezonā (iekļūšana Eiropas astoņu spēcīgāko klubu vidū pirmo reizi 34 gadu laikā) radīja iespaidu, ka izdosies piesaistīt lielākus līdzekļus no privātā sektora,” teica Lūsis. “Ziedošanas likumdošanas maiņa atstāja negatīvu iespaidu – grūti atrast argumentus privātā biznesa naudas ieguldīšanai pašvaldības projektā.”

“Emocionālā līmenī uzņēmējiem ideja patika, taču, kad reāli jāšķiras no saviem ienākumiem, aina mainās. Jāizdara izvēle, kam maksāt – valstij vai sabiedriskā labuma organizācijai,” konstatēja Lūsis, kurš TTT ģenerālmenedžera pienākumus veic no 2008. gada februāra. “Vērsāmies pie Domes un “Rīgas satiksmes” kā mūsu dibinātājiem, lai viņi palīdzētu atrisināt situāciju.”

“Dibinātāju sapulcei sagatavoju pārskatu par nenosegtajiem izdevumiem, kā arī divus iespējamos scenārijus 2021. gada sezonai,” teica Lūsis. “Turpinājumā jāvienojas, kurās sacensībās komanda startēs un kāds būs dibinātāju atbalsts – balstoties uz to, varēs izveidot budžeta projektu. Tikai pēc tam varēsim runāt ar treneri un spēlētājām par jauniem līgumiem.”

Pirmais scenārijs paredz turpināt spēlēt FIBA rīkotajās sacensībās – Eirolīgā vai Eiropas kausa izcīņā. Otrajā gadījumā – ja vīruss turpinās ietekmēt starptautisko aviosatiksmi – var nākties sacensties tikai Baltijas līgā. Dibinātājiem jāvienojas, kas ir TTT prioritāte.

“Otrais scenārijs ļautu turpināt kluba darbību ar minimāliem līdzekļiem – samazināt sportiskās ambīcijas, samērojot tās ar pašreizējiem ieņēmumiem,” sprieda Lūsis. “Iepriekšējās sezonas pieredze liecina, ka spēlēšanai Eirolīgā būtu nepieciešami 800 tūkstoši eiro, varbūt 700 tūkstoši. Tādā modelī spēlētāju un treneru atalgojums veido 60-70% no sezonas budžeta.”

Nosauktā summa startam Eirolīgā ir aptuvena, jo saistīta ar virkni mainīgu izmaksu. Piemēram, ceļošanas izmaksas pēcvīrusa apstākļos var pieaugt, bet spēlētāju atalgojums – samazināties. Daudzi klubi vairāk nevar piedāvāt atalgojumu līdzšinējā apmērā, jo ekonomikā sākusies lejupslīde.

“Privātais finansējums Latvijas sportā ir piešprice, ar kuru nepietiek pamata vajadzību nodrošināšanai,” teica Lūsis. “Nereti par privāto finansējumu nosauc līdzekļus, kurus piešķir valsts kapitālsabiedrības. Tā nosacīti notiek, piemēram, Valmierā un Ventspilī.”

Budžeta vākšanu apgrūtina vasaras beigās gaidāmās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija 2020. gada 25. februārī izsludināja vēlēšanas 25. aprīlī. Vēlāk tās tika pārceltas uz 2. maiju, pēc tam uz 5. jūniju, bet pašreiz vēlēšanu diena iecerēta 29. augustā. Jauno domes sastāvu plānots ievēlēt uz nepilniem pieciem gadiem – līdz kārtējām vēlēšanām 2025. gadā.

“Basketbola cilvēkiem jāstrādā vienā sasaitē,” teica Bērziņš. “Kluba dibinātājiem jāsadarbojas ar Latvijas basketbola savienību, jauno prezidentu Vējoni un izlases pārstāvjiem, tai skaitā galveno treneri (Mārtiņu Gulbi) un Guntu Baško.”

Nodibinājumu “Basketbola klubu "TTT-Rīga" 2007. gadā izveidoja Rīgas dome un "Rīgas satiksme". 2018.gadā nodibinājums strādājis ar 876 912 eiro apgrozījumu un 14 948 eiro peļņu.

Izmantotie resursi:
Ad astra: 10 atziņas pirms TTT sezonas sākuma
Vai LBS valde rīkojās pareizi, nosakot pilnu LSBL klasifikāciju?
Mārtiņš Zībarts par 2020. gada sezonu: Pagaidām ir liela neziņa par TTT nākotni