Matīss Rožlapa: "Nav variantu skriet lēni – viss jāizdara ātrumā"

Regulārās sezonas pēdējās spēles tika aizvadītas 12. martā. Nākamās oficiālās cīņas plānotas 14.-16. augustā Lietuvā (Baltijas kauss U16 puišiem un meitenēm), tādējādi izveidosies piecu mēnešu pauze bez spēļu prakses. Latvijas basketbola savienība risina situāciju, no 2. jūnija divreiz nedēļā organizējot treniņus Latvijas valstsvienībai, kā arī U16 un U18 izlasēm.

Kādi būtu junioru izlases plāni, ja viss notiktu, kā iecerēts? “Eiropas čempionāta norise tika plānota 4.-12. jūlijā Krētas salā. Treniņnometni sāktu 1. jūnijā. Nepilnu mēnesi iepriekš – fiziskie treniņi trīs reizes nedēļā. Ņemot vērā U19 jaunatnes finālus, treniņiem būtu izvēles raksturs.”

Rožlapa atzīst, ka šajā brīdī – saruna notika 18. jūnijā – komanda būtu tuvu finiša taisnei. “Sarunājām pārbaudes spēles Berlīnē pret Vācijas izlasi. Arī pret citām spēcīgām komandām – Somiju, Poliju, Lietuvu (finālturnīrā latvietes tika ielozētas D grupā ar Spāniju, Somiju un Krieviju, bet C grupā vajadzēja spēlēt Itālijai, Lietuvai, Izraēlai un Ungārijai).”

Izaugusi laba 2002.-2003. gadā dzimušo meiteņu paaudze. Mērķis Krētā – kvalificēšanās 2021. gada Pasaules U19 kausam? “Viennozīmīgi. Ļoti gribēju strādāt ar šīm meitenēm – viņām piemīt laba attieksme un cīņas spars. Patīkami strādāt ar tādiem bērniem – vairāk jāpiebremzē nekā jāpamudina.”

Pašizolācijas laikā nevar gribēt, lai komanda atgrieztos laukumā tādā pašā gatavībā kā normālos apstākļos. Iespējas un individuālā darba organizācija atšķiras, konstatē Rožlapa. “Ja trenējies piecreiz nedēļā un tas nenogurdina tavu prātu, vari to darīt. Citām spēlētājām dīkstāvē, iespējams, nepieciešama atpūta, lai vasarā varētu strādāt ar pilnu atdevi.”

Komanda ievēro valdības noteiktos ierobežojumus. “Pirmajās divās nedēļās zālē darbojāmies bez kontakta. Strādājām pie dribla tehnikas un fiziskās sagatavotības. Ivars Ikstens rūpējas, lai meitenes būtu spēcīgākas virzienu maiņās un pirmajā uzrāvienā. Veic darbu, lai varētu ātrāk un agresīvāk spēlēt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā.”

Šonedēļ komandai pievienojās treneris Kaspars Mājenieks. Izlases darbā parādījās jauni akcenti. “Pamazām sākam iet kontaktā. Vairāk spēlējam ar muguru pret grozu, postā – situācijās ar kontrolētu kontaktu, bez saskriešanās riska. Pagaidām ir tikai grūstīšanās – tā nepieciešama gan mazajām, gan garajām spēlētājām.”

“Jebkura mazā spēlētāja darbība ar muguru pret grozu ir tikai bonuss,” teica Rožlapa. “Labs piemērs ir Kates Krēsliņas spēle Eirolīgā – viņa iznāca pret Jekaterinburgas UGMK un trīs reizes iespieda postā savu aizsargu. Pretinieku komandai nācās pielāgoties.”

Spēlei ar muguru pret grozu ir vēl divi iemesli. “Gribam uzlabot “finišingu”, uzbrukuma noslēguma fāzi pabeidzot ar caurgājienu. Vispirms jāiemāca saprast kontaktu, izjūtot to reālā situācijā. Otrkārt, jāiemācās labāk spēlēt postā, lai iemācītos labāk segt. Grūti imitēt, kamēr tas nav pārbaudīts praksē – tas ir veids, kā novērst auguma centimetru trūkumu.”

Mazo spēlētāju iesaiste postā daļēji pārklājas ar “bezpozīciju basketbola” (positionless basketball) filozofiju. “Simtprocentīgi nē, taču cenšamies panākt, lai meitenes varētu spēlēt daudzās pozīcijās. Arī, strādājot U16 izlasē, veidoju komandas spēli, nevis koncentrējos uz atsevišķu spēlētāju.”

Labāk, ja katra meitene iekļaujas spēlē, nekā pakārtojas vienai spēlētājai, uzskata treneris. “Eiropas čempionāti pierāda, ka tālāk tiek komandas ar sabalansētāku sastāvu. Jā, Krievijas un Lietuvas kadetu izlasēm 2019. gadā bija divi izteikti supertalanti (divus gadus jaunākās Olari Kosu un Juste Jocite), taču viņas spēlēja komandas basketbolu. Tāds ir arī mūsu redzējums.”

Rožlapa izstrādājis darba vadlīnijas jeb koncepciju. “Izveidoju plānu, kuru ar izlašu menedžera Edija Eglīša starpniecību nosūtīju visiem treneriem. Tajā apkopots nepieciešamais prasmju kopums, kuru meitenēm jāapgūst līdz spēlēšanai U20 izlasē. Plāns ietver vienotus principus aizsardzībā un uzbrukumā.”

Prioritāte – spēles attīstība ātrajos izrāvienos. “Īpaša vērība – kā uzsākt pāreju pēc ielaistiem groziem vai izcīnītām atlēkušajām bumbām uzbrukumā. Šajos brīžos jāspēlē krietni ātrāk, lai kompensētu trūkstošos centimetrus. Treniņa sastāvdaļas – “drive and kick”, speisinga lietas – pārvietoties, saasināt un atrast brīvās vietas. Veidot spēli, uzlabojot lēmumu pieņemšanas ātrumu.”

Pagaidām komanda vēl nevar strādāt pie ātrajiem uzbrukumiem, jo jāuzlabo fiziskā sagatavotība. “Nekas nav jāsasteidz, strādāsim pakāpeniski. Gribam iemācīt arī papildus bloku veidus (aizsegus), kuri noderēs jebkurā sadarbībā – “cross screen”, “back screen”, “flare screen” jeb darbības bez bumbas. Mazāk “pick-and-roll” sadarbības, vairāk spēle bez bumbas, komandas aizsardzība.”

Veikti ātruma īpašību testi, lai uzzinātu spēlētāju individuālās vajadzības treniņprocesā. “Ir spēlētājas, kuras pašizolācijas laikā ievērojami uzlabojušas ātruma īpašības, kamēr dažām rādītāji kritušies. Ieguvām nepieciešamos datus, lai varētu plānot darbu un kļūtu ātrāki. Nav variantu skriet lēni – visu jāizdara ātrumā.”

Rožlapa pie darba ķēries maijā. “Tiklīdz atvērās basketbola zāles, izveidoju individuālu grupu – bija meitenes, kuras pieteicās un nāca trenēties. Arī sporta skolas darbojās labi – piedāvāja treniņus tiešsaistes režīmā. Atsevišķi treneri strādāja ar audzēknēm āra laukumos. Labu darbu izdarīja Latvijas basketbola savienība.”

Kāds ir pieprasījums individuālajam darbam ar treneri? “Ir meitenes, kuras grib strādāt papildus. Nav iebildumu, ja viņas izmanto iespēju strādāt citu treneru vadībā. Individuālo darbu veidoju, lai meitenes varētu to automātiski izmantot komandas treniņos.”

Alternatīva individuālajam darbam? Spēlēšana! “Ja aizvadīsi laukumā desmit tūkstošus stundu, atradīsi labāko variantu un individuālā tehnika izveidosies pati no sevis. Uzskatu, ka labākais variants ir pielāgot individuālo darbu komandas spēlei.”

Izlases kandidātes “Elektrum” sporta centrā pulcējas otrdienās un ceturtdienās, bet papildus darbs brīvprātīgā režīmā notiek pirmdienās un piektdienās. “Uz šīm nodarbībām nāk arī 2001. un 2004. gadā dzimušās meitenes, tai skaitā (U20 izlases kandidātes, kuras piedalās valstsvienības treniņos) Eva Indriķe un Anita Miķelsone. Dažreiz no Ventspils atbrauc Marta Leimane.”

Meitenēm, kuras dzīvo ārpus Rīgas, jūnija vidū nodrošināta dzīvošana kopmītnēs un ēdināšana. Pirmajā nedēļā, kad tas nebija iespējams, talkā nāca sporta skolas – piemēram, Daugavpils apmaksāja uzturēšanos divām U16 un U18 izlašu kandidātēm (divas naktis). Citi varianti – palikšana pie radiniekiem vai komandas biedrēm. “Iespēju robežās cenšamies visu nodrošināt.”

Valdis Valters iesaka sportistiem nodarboties ar vairākiem sporta veidiem, lai dažādotu slodzes un samazinātu savainojumu risku. Pasaules un Eiropas čempions karjeras laikā neguva nevienu nopietnu savainojumu. Rožlapa piekrīt FIBA Slavas zāles dalībniekam.

“Pulcējoties divreiz nedēļā, nevaram pusi treniņa veltīt citiem sporta veidiem. Ir meitenes, kuras ārpus treniņiem spēlē volejbolu, futbolu, florbolu. Jo vairāk viņas to dara, jo labāk. Atbalstu vispārēju attīstību – jāmāk spēlēt vairāki sporta veidi. Nevajag speciālizēties 8-9 gadu vecumā. Daudzpusīgi spēlētāji – sākumā atpaliks, vēlāk aizies priekšā.”

Latvijas U18 meiteņu izlase

Galvenais treneris: Matīss Rožlapa (Kolibri).
Treneris: Kaspars Mājenieks (Liepāja).
Fizioterapeite: Alma Vītola (RSU).