Gundars Vētra: "Esmu basketbola patriots"

Favorītkomandas ir Itālija un Melnkalne

Sestdien Minhenē Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība tika ielozēta kvalifikācijas turnīra A grupā, no otrā groza pretiniekos saņemot Izraēlu, no trešā Somiju, no ceturtā Itāliju un no piektā B divīzijas uzvarētāju Melnkalni. Komandu sadalījums grozos izrādījies mānīgs, uzskata Vētra.

„Izloze ir ļoti smaga, īpaši pretinieki no pēdējiem diviem groziem. Itālija un Melnkalne mazāk atbilst ceturtā un piektā groza statusam, tās drīzāk ir mūsu grupas favorītkomandas. Itālija gatavojas atgriezties elitē. Nomainījusi treneri, atnācis Pjanidžāni no Sjēnas „Montepaschi”. Viņi organizējas nopietni, redzēju informāciju, ka treneris jau runājis ar Barnjāni.”

„Melnkalne cenšas iekļūt lielajā basketbola saimē, komanda ar ambīcijām. Spēlētāju uzvārdi komentārus neprasa. Spēlē vislabākajos klubos. Ir gan pieredzējuši basketbolisti, gan jaunie talanti, kas jau šodien pazīstami.”

„Izraēlā Cvi Šerfu nomainījis Ari Šiveks, kurš pēdējā laikā strādā Beļģijā. Pazīstu Izraēlas trenerus, viņi Šiveku vērtē ļoti augstu. Viņš ir ārpus Izraēlas iekšējām ambīcijām, iet uz mērķi un to īsteno. Komanda būs ļoti nopietna, ar labiem jaunajiem spēlētājiem – Elijahu un pirmo Izraēlas spēlētāju NBA, Omri Kaspi no Sakramento „Kings”. Smagi pretinieki.”

„2009. gada Eiropas čempionāta papildus kvalifikācijas turnīrs parādīja, ka Somija ar diviem ļoti labiem Eiropas līmeņa aizsargiem Rannikko un Koponenu vērtējama augstu. Nebūs „peramais zēns”.”

"Jādomā, kā attīstīt Latvijas basketbolu"

Vētra 2009. gada decembrī bija galvenais kandidāts Latvijas vīriešu basketbola vadīšanai, vienlaikus nevarot sūdzēties par pieprasījumu starptautiskajā tirgū. Pērn izcīnījis Krievijas čempiona titulu, Krievijas kausu un uzvaru regulārajā čempionātā, treneris vienojies par sadarbības turpināšanu ar UGMK līdz 2011. gada pavasarim. Urālu kluba vadība ir prasīga, tāpēc Vētra uzskata, ka darbs sieviešu elites klubā un vīriešu izlasē nav savienojams.

”Smaga izloze. Jebkura komanda var būt pirmā, jebkura – pēdējā,” turpina treneris. „Jāsaprot, ka varam A grupā būt gan pirmie, gan pēdējie. Pienācis brīdis reāli domāt, kā Latvijā attīstīt basketbolu. Jāpadomā, kas tālāk notiks neveiksmes gadījumā. Ja notiek vissliktākais, komanda „izlido” ārā uz B divīziju, neizskatās tik cerīgi, ka mēs varētu ātri tikt atpakaļ. Arī gadījumā, ja (nosargāsim vietu A divīzijā un) nākamajā izlozē nokļūsim ceturtajā grozā, situācija nebūs tik spīdoša.”

Pārrunu laikā ar Latvijas Basketbola savienību Vētra pauda viedokli, ka basketbola sabiedrībai darbs jāplāno ilgtermiņā, nosakot izlasēm mērķus un uzdevumus četru gadu ciklam. Vienlaikus par prioritāru uzskatāma jaunatnes basketbola attīstība un sekmīga spēlētāju pāreja pieaugušo basketbolā.

„Reāli jāsāk skatīties, kur esam basketbolā, kas ar mums notiek. Jājautā, vai basketbols Latvijā interesē basketbola cilvēkiem, vai tikai tiem, kuri sporta veidā parazitē? Tāpat kā visā valstī, sports notiekošajā iet soli solī. Daudzi lēmumu pieņēmēji parazitē uz valsts rēķina. Pieļauju, ka tā notiek arī basketbolā. Visiem, kuri domā par sporta veida nākotni, jānāk kopā,” nepieciešamību vienoties, komunicēt, noteikt un īstenot risinājumus akcentē Vētra.

„Lai gan pēdējos Eiropas jaunatnes čempionātos neiet tik slikti, nav tāds liels optimisms, ka mums nākotnē aug augstas raudzes zvaigznes. Jautājums, kur viņi spēlēs un ko viņi darīs? Astoņpadsmit, divdesmit gadus veci puikas Latvijā vēl nav gatavi braukt spēlēt nopietnās komandās. Pie neesošas kopējās stratēģijas, kas notiek Latvijā un Latvijas čempionātā, nebūs iespējams viņus iespēlēt, sagaidīt nopietnu spēlētāju izaugšanu. Par to nopietni jādomā ne tikai mazā basketbolistu pulciņā, (jādomā) visā valstī.”

„Jāmeklē nopietni risinājumi jaunatnes basketbola līmeņa celšanai. Jāizveido basketbola sistēmu, lai katrā vecuma grupā būtu vairāk par vienu spēlētāju, uz kuru vērts skatīties kā potenciālu izlases dalībnieku. Lai reģionos notiktu attīstība, atlase notiktu vairākās pilsētās un būtu plašāka.”

„Negribu izlikties gudrais brīdī, kad esmu pieņēmis savu lēmumu un pagājis malā,” uzsver Vētra. „No otras puses, neviens nekad īsti nav uzrunājis un prasījis. Ja kāds neuzskata mani par lielu valsts patriotu, basketbola patriots tomēr esmu. Basketbols mani interesē.”

„Divdesmit gadu laikā liela daļa valsts birokrātiskā aparāta, valsts pārvaldes, parazitē uz valsts rēķina. Diez vai kādam no viņiem īpaši interesē, lai valsts attīstītos pa pareiziem ceļiem. Daudziem interesē saglabāt savas siltās vietas, tas attiecas arī uz sportu. Nesen tika publicēta informācija par sporta funkcionāru algām. Sports nepelna, funkcionāri, kuri atbildīgi par nekomerciāliem sporta veidiem, pelna. Sportisti un treneri, kuri māk, kuriem ir talants, kuri dzīvē darījuši un izdarījuši, pelnījuši saņemt attiecīgu atalgojumu. Taču ne tie, kuri vienkārši sēž krēslos. Uzskata, ka viņi ir svarīgāki par sportistiem. Kamēr notiks tā un nebūs cilvēku, kuri sportā ir ar sirdi, kuriem interesē sports, būs smagi. Nav jāvelk sēru lentes, taču jādomā par to, kas notiks, ja neizdosies sasniegt mērķus. Labākajā gadījumā izredzes kvalificēties finālturnīram var vērtēt 50:50.”

„Dāmām uzdevums kvalificēties atrisināms pat bez Anetes (Jēkabsones-Žogotas),” Latvijas situāciju kvalifikācijas B grupā apskata Vētra. „Izraēla ir laba komanda ar divām trijām Eiropas līmeņa spēlētājām. Divām noteikti. Serbija ir basketbola valsts ar labu jauno paaudzi. Nav viegls pretinieks, bet dāmām, salīdzinot ar kungiem, uzdevums vienkāršāks, lai gan viegla dzīve nebūs.”