Pēdējā spēle mūžā

Kad Lorena Hila (Lauren Hill) 2013. gada oktobrī apņēmās spēlēt basketbolu “Mount Saint Joseph” komandā, viņa nezināja, ka nokļūšana līdz starta iemetienam kļūs par lielāko izaicinājumu dzīvē.

Īsi pirms tam, 1. oktobrī, Lorena atzīmēja astoņpadsmito dzimšanas dienu. Viņa nolēma to padarīt īpašu un piezvanīja trenerim, lai pateiktu, ka vēlas spēlēt “Mount Saint Joseph” komandā. Tobrīd meitene pēdējo gadu mācījās Lorensburgas vidusskolā (Lawrenceburg), taču basketbolā neveicās tik labi, kā agrāk.

“Netiku līdzi pārējām meitenēm,” viņa teica. “Bumba slīdēja ārā no rokām, tāpēc secināju, ka neesmu formā.”

Lorena cieta no vertigo (sajūta, ka objekti vidē kustas) un reiboņiem, savukārt pēc sadursmes ar komandas biedri tiem pievienojās acu aptumšošanās un mēles sastingums. Meitenes māte Liza nolēma aizvest Lorenu uz bērnu slimnīcu.

Septiņas nedēļas pēc astoņpadsmitās dzimšanas dienas elektromagnētiskā rezonanse atklāja smadzeņu audzēju, DIPG (Diffuse Intrinsic Pontine Glioma). Tas izraisīja smadzeņu vēzi, kura taustekļi vijās caur meitenes nerviem. Tā ir neārstējama slimība. Ārsti pateica, ka Lorena var nodzīvot, maksimums, divus gadus.

Meitenes tēvs Brents Hils teica, ka ziņas ģimeni satriekušas. “Jutos savārdzis, Liza saslima, savukārt Lorena vēlējās zināt, vai viņa joprojām varēs spēlēt basketbolu.”

Atbilde bija jā. Viņa varēja to darīt ar ķīmiskās terapijas un radiācijas palīdzību. Meitene nebija pie tā pieradusi, taču negribēja padoties komandas biedreņu priekšā. Viņa teica komandai: “Nepārtrauciet spēlēt manis dēļ. Ja neesmu savā vietā, nepārdzīvojiet par mani.”

“Nekad nepadodies. Moto ir – nekad nepadodies. Viņa nepadevās arī pirms tam, tāpēc šajā ziņā izmaiņu nebija, taču viņa joprojām nepadevās,” teica meitenes mamma. Lorena vietējam ziņu kanālam pavēstīja to pašu. “Kad uzzināju galīgo diagnozi, nepadevos pat uz sekundi. Pat nepadomāju par vienaldzīgu noskatīšanos un atteikšanos dzīvot.”

Hilu ģimene centās dzīvot pa īstam. Viņi devās braucienos uz Lielo kanjonu, Niagāras ūdenskritumu un Havaju salām. Taču vairāk par visu Lorenai patika mājās pavadītās laiks ar brāli Neitu, vienpadsmitās klases skolēnu, un māsu Erinu, kura mācās astotajā klasē.

2014. gada septembrī tika veikta nākamā elektromagnētiskā rezonanse. “Zināju, ka audzējs turpina augt. Nav daudz, ko piebilst, jo ārsti nevar neko izdarīt,” teica Lorena.

Ārsti ieteica ģimenei sakārtot lietas, paziņojot, ka meitenei nav atlicis dzīvot ilgāk par decembri. Tas nozīmēja, ka Lorenai joprojām bija laiks īstenot savu sapni. Deviņpadsmitajā dzimšanas dienā viņu pēc treniņa gaidīja pārsteigums – ballīte kopā ar komandas biedrenēm. Daudz apskāvienu, nedaudz asaru un dažas dāvanas.

“Kad nokļuvu mājās, teicu vecākiem, ka vēlos zem drēbēm valkāt formas kreklu, jo tas man ļauj justies stiprai kā agrāk,” Lorena teica žurnālistiem. Viņas spēle vairāk nebija tik laba, taču viņa paziņoja trenerim, ka vēlas iziet laukumā. “Viena spēle. Es vēlos piedalīties vienā koledžas spēlē.”

NCAA kalendārs paredzēja, ka pirmā spēle bija jāaizvada 15. novembrī, izbraukumā sacenšoties pret “Hiram” vienību. Pretinieces piekrita doties uz “Mount Saint Joseph” mājvietu ar nosacījumu, ka NCAA pieļaus izņēmumu.

Treneris Dens Bendžamins (Dan Benjamin) teica: “Lorena ir īpaša. Šī meitene ir tik stipra, viņa stājas pretī nāvei un domā tikai par citiem. Viņai komanda un ģimene ir pirmajā vietā, tāpēc jāļauj piepildīt viņas pēdējo vēlēšanos mūsu spēlētāju labā.”

Lorena pauda mīlestību pret spēli. “Man patīk cilvēku atbalsts, basketbola apavu radītās skaņas. Nevaru sagaidīt, kad tikšu laukumā un nesāšu divdesmit otro numuru”.

Otrdien NCAA atļāva spēli aizvadīt 2. novembrī.

Divas dienas vēlāk “Xavier” komandas treneris Kriss Maks (Chris Mack) palūdza savas augstskolas vadībai atļauju aizdot zāli “Mount Saint Joseph” vienībai, lai ietilpinātu visus skatītājus, kuri vēlas apmeklēt Lorenas pēdējo spēli. Universitāte piekrita.

Izmantotie resursi:
One last game - Local 12 WKRC-TV Cincinnati -...
NCAA allows Mount Saint Joseph to move game so...
Xavier lends Cintas Center for Lauren Hill's...