Ieva Veinberga: "Itālieši man raksta – varbūt atbrauc pēc Ziemassvētkiem?"

“Liepājas Papīrs” pirms sezonas veica sastāva atjaunošanu, ataicinot mājās latviešu spēlētājas, kuras pērn spēlēja Itālijā, Spānijā un Horvātijā. Viņu vidū lielākā pieredze ir Veinbergai – bijusī TTT uzbrucēja no 2011. līdz 2017. gadam pārstāvēja Itālijas klubus “Udine”, “Civitanova Marche”, “S. Marinella” un “Crema”.

Veinbergai Itālijā klājās labi – karjeras laikā viņa vidēji guva 14,6 punktus. Šosezon spēlētāja vēlējās vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un Liepājas piedāvājums bija solis vēlamajā virzienā. Decembra sākumā komanda aizvadīja līdz šim veiksmīgāko izbraukumu sezonā, Austrumeiropas sieviešu basketbola līgas spēlēs Viļņā pieveicot Minskas “Horizont” un Apeldornas “Royal Eagles”.

Par darbu spēlē pret "Royal Eagles" komanda pelnījusi uzslavas. Bumba kustējās ļoti labi, daudz pārķertās, rezultatīvi uzbrukumi.
Spēlējām otro dienu pēc kārtas, tāpēc bija svarīgi labi nospēlēt aizsardzībā un pārķert bumbas. Iziet laukumā ar maksimālu atdevi. Uz Viļņu braucām ar domu, ka jāuzvar abās spēlēs. No vienas puses, te nav tik daudz skaļu vārdu kā A grupā. No otras – zinu, ka Liepāja pērn uzvarēja tikai vienā spēlē. Tagad ir jau trīs! Grupas turnīrā palikušas vēl divas spēles – iesim un cīnīsimies.

Ir iespēja iekļūt "play-off".
Tieši tā! Vai sezonas sākumā kāds to varēja iedomāties, zinot, ka Liepājas sastāvā ir daudzas jaunas spēlētājas un sapratne laukumā tikai sāk veidoties? Tagad esam iespēlējušās. Pret “Eagles” bija daudz uzbrukumu, kuros visas piecas spēlētājas pieskārās bumbai. Priecē, ka visas meitenes spēj dot ieguldījumu komandas spēlē. Nāk no soliņa un spēlē ar 100% atdevi.

Ilze Jākobsone komandas saspēli vada otro gadu. Kā veicas Sindijai Kudulei?
Domāju, ka viņa ir labi iekļāvusies. Sākumā bija mazliet nedroša. Tagad – dienās, kad Ilzei cīnījās ar veselības likstām, viņas pienesums bija neatsverams. Sindija ļoti labi aizstāj Ilzi kā otrā saspēles vadītāja. Vēl pašai vairāk jāuzņemas, jāmet brīvos (metienus), jāiet garām. Malacis!

Apeldornas komandā ir divas izteiktas metējas – Marlū de Kleijna un Laura Vesterika. Vai viņu apturēšana bija galvenais uzdevums?
Koncentrējām uzmanību uz trīs spēlētājām – #23 (de Kleijnu), #22 (Vesteriku) un #10 Ifki Del Hoeku. Vajadzēja apturēt viņu garāmgājienus, neļaut saņemt bumbu. Pašām bija uzdevums izdarīt spiedienu uz apakšu – labi, ka bija arī meitenes, kuras varēja iemest no trīspunktu līnijas.

Liepājai izbraukumos nākas pavadīt vairāk laika nekā rīdziniecēm. Vai to var just?
Atgriežoties no Itālijas, īpaši to neizjūtu. Tur bija garāki izbraukumi. Rīga nav tik tālu. Uz Tallinu braukušas vēl neesam. Tuvākā spēle Igaunijā pārcelta uz nākamo gadu – varbūt spēlēsim divas dienas pēc kārtas. Manuprāt, attālums līdz Rīgai mūs neietekmē. Iespējams, sezonas sākumā izbraukumā metām ar zemāku procentu. Jācenšas katrā reizē to uzlabot, lai mājās un viesos nebūtu divas dažādas spēles kā, piemēram, pret RSU. Savā zālē brīvos metienus parasti iemetam.

Pret "Eagles" spēlējāt otrajā dienā un metienu precizitāte tuvojās izcilai. Bijāt labi atpūtušās?
Sestdiena pēc spēles bija mierīga. Paēdām pusdienas, aizgājām uz Viļņas “Akropoli”. Vakarā procedūras, masāžas – domāju, ka labi atpūtāmies. Normāls, profesionāls režīms.

Nesen komandā notika kapteines maiņa.
Sezonas sākumā treneris (Armands Misus) vēl nebija mani iepazinis. Viņš pateica – nav variantu, Tev jābūt kapteinei. Pirms gada kapteine bija Kristīne Silarāja, taču...visi cilvēki ir dažādi. Neesmu sliktāka, taču jutu, ka no manis šajā postenī gaida vairāk. Uzskatu, ka varu vairāk palīdzēt (komandas mikroklimatam) no malas – kapteines pienākumi radīja (nevajadzīgu) spiedienu.

Pati gāju pie trenera – arī viņš to juta un teica, ka veiksim izmaiņas. Notika balsošana par jauno kapteini – piecas balsis saņēma Ilze Jākobsone, tikpat Laura Puriņa. Izvēlējāmies Lauriņu par kapteini un Ilzīti par viņas asistentu. Tas netraucē dot padomus – komandu atbalstīšu vienmēr!

Kā ir spēlēt Liepājā?
Sākumā domāju atgriezties mājās un, iespējams, izlaist sezonu, lai gan man bija ļoti daudz piedāvājumu spēlēt Itālijā. Un tad saņēmu piedāvājumu spēlēt skaistajā Liepājā – tādējādi varēju apvienot atgriešanos mājās ar iespēju uzspēlēt. Kāpēc ne? Liepāja ir tuvu mājām. Liepājas Olimpiskais centrs ir fantastisks – tajā pieejams viss nepieciešamais, spa ieskaitot.

Kādi iespaidi par "Lietuvos rytas" arēnu?
Šī zāle man ļoti patīk! Man šķiet, ka esmu te jau spēlējusi – Eirolīgā pret Viļņas “Teo” vai Latvijas izlases sastāvā. Te ir ļoti smuki un mājīgi.

Cik bieži satiec ģimeni?
Braucu uz Rīgu gandrīz katru nedēļu. Vīram Mārcim darbs, meita Evelīna sākusi spēlēt Latvijas Jaunatnes basketbola līgā – tas nozīmē, ka viņai sestdienās un svētdienās bieži jāspēlē. Skolēnu brīvlaikā viņa pirmo reizi varēja tikt uz dienas nometnēm. Kamēr biju Itālijā, viņa visus brīvlaikus – vidēji reizi divos mēnešos – pavadīja pie manis. Vai arī Ziemassvētkos braucu uz mājām. Tagad redzamies regulāri. Ja Mārcim nav jātiesā un Evelīnai jāspēlē, viņi brauc pie manis.

Man pietrūkst arī siltās zemes (smaida). Pietrūkst nevis basketbols, bet Itālijas sadzīve. Bijuši gadījumi, kad piedāvā braukt ar visu ģimeni. Pēc šīs sezonas apsveru arī šādu iespēju. Man raksta – varbūt brauc pēc Ziemassvētkiem? Pagaidām atbildu, ka nezinu. Itālijā esmu spēlējusi daudzus gadus, tāpēc klubi labprāt izvēlas zināmu un pārbaudītu spēlētāju.

Vai izvēli noteiks Liepājas sekmes?
Pati uz savu roku diez vai iešu projām. Gribu sezonu pabeigt Liepājā. Galvenais – veselība!

Kādus komplimentus esi saņēmusi Itālijā?
Esmu saņēmusi labas atsauksmes par basketbolu, taču patīkamākās bijušas cilvēciskās uzslavas. Visās vietās, kur esmu spēlējusi, mani gaida atpakaļ. Itālijā esmu ieguvusi ārkārtīgi daudz draugu – ar ģimeni brīvdienās braucam tikai tur. Nav nepieciešams braukt nekur citur, jo Itālijā ir ļoti daudz, ko apskatīt. Labāk zinu valsts ziemeļus un centrālo daļu, dienvidos nav sanācis spēlēt. Kremā mani iesauca par “Baltijas karalieni” (smaida un smejas). Gaiši mati, izceltas cilvēciskās īpašības.