Horvātijas treneris: "Latvijai ir lieliskas spēlētājas – Dikeulaku, Putniņa, Vītola"

Horvātijas izlase “Elektrum” Olimpiskajā centrā ierodas desmit minūtes pirms oficiālās nodarbības sākuma. Ceļš no Zagrebas uz Rīgu mērots ar pārsēšanos Varšavā. Delegācijā ir trīs atpazīstamas sejas – pieredzējusī saspēles vadītāja Iva Brkiča-Ciglara, galvenais treneris un simpātiskā otrā trenere, divkārtējā WNBA čempione Vedrana Grgina-Fonseka.

Braličs valstsvienībā strādā otro reizi. Viņa priekštece Andža Jelaviča ir mātes cerībās, tādēļ izlases stūre uzticēta trenerim, kura vadībā izcīnīti lielākie panākumi – piektā vieta “EuroBasket Women 2011” Polijā un vēsturiska debija 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā.

“Pašreizējā komanda ir ļoti jauna,” lēni stāsta Braličs. “No Londonas sastāva palikusi viena spēlētāja – Iva Brkiča (Ciglara). Otra – Marija Režana – pārstāv “USK Praha”, taču šajā sabraukumā viņa nespēlēs. Teica, ka viņai ir problēmas ar ceļgalu.”

Horvātija ir viena no nedaudzajām valstīm, kura Olimpiskajās spēlēs startējusi gan ar vīriešu, gan sieviešu komandu. Basketbola cienītāji visā pasaulē zina Dražena Petroviča, Tonija Kukoča un Dino Radžas vārdus, taču Adrijas jūras piekrastes valsts groza bumbai devusi arī virkni spožu treneru.

“Pēc (Dienvidslāvijas izlases ilggadējā stūrmaņa un Basketbola Slavas zāles dalībnieka) Mirko Novosela mums bijuši arī citi izcili treneri – Jasmins Repeša, Velimirs Perasovičs. Mans draugs ir Nevens Spahija – abi esam no Šibenikas. Ciemos pie Memfisas “Grizzlies” nav sanācis pabūt. Esmu aizņemts darbā Šibenikā – strādāju sieviešu klubā un valstsvienībā.”

Kādreiz Šibenikas klubs spēlēja Eirolīgā. Vēlāk Horvātiju turnīrā pārstāvēja “Gospič” un “Novi Zagreb”, taču pēdējos gados tas nav noticis. “Vietējo līgu izlasē pārstāv divas spēlētājas, tai skaitā viena no Šibenikas. Tā ir liela problēma, jo klubiem nav naudas, lai parakstītu līgumus ar teicamām spēlētājām. Pieaugušās spēlētājas dodas uz citām valstīm – Itālijas otro divīziju, Poliju, Turciju.”

Horvātijas basketbola tradīcijas nosaka valstvienības darba virzienu. “Mērķis – pēc diviem gadiem spēlēt Eiropas čempionātā. Jāizcīna pirmā vai otrā vieta grupā. Lai kvalificētos no otrās vietas, nepieciešama teicama bilance. Piemēram, pa divām uzvarām pret Vāciju un Ziemeļmaķedoniju, kā arī vismaz vienu panākumu pret Latviju. Domāju, ka vajag 5-1.”

“Trīs zvaigžņu” līdere Elīna Dikeulaku kādreiz spēlēja “Novi Zagreb” rindās. Horvātijā spēlējušas arī Anda Eibele, Laura Ikstena. Braličs zina viņu vārdus. “Jums ir Elīna Babkina un vēl daudzas lieliskas spēlētājas. Dažas, piemēram, Kristīne Vītola un Aija Putniņa, spēlē ārzemju klubos. Citas pulcētas TTT rindās.”

Horvātijas treneris uzskata, ka Latvijai ir pieredzējušāka un labāk saspēlēta komanda. “Septiņas spēlētājas nāk no viena Eirolīgas kluba. Mēs ar to nevaram palepoties. Divas horvātu basketbolistes, kuras spēlē Eirolīgā, nav valstsvienībā. Abas teicamas centra spēlētājas – Režana un Luka Ivankoviča. No otras puses, jaunās meitenes iegūs praksi un varēs spēlēt daudzus gadus.”