Krūmiņš: "Tādā atmosfērā basketbols jāspēlē visu laiku"
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com
"TTT brauca izcīnīt uzvaru. Viņām noteikti negribējās pagarināt sēriju un aizvadīt vēl vienu spēli pēc divām, trīs dienām. Tagad vispirms noskaidrosim, kad notiks piektā spēle, vienā laikā ar "VEF Rīga" – BK "Ventspils" sacensību spēlēt nevaram," pēc uzvaras LSBL fināla ceturtajā spēlē teica SK "Cēsis" sieviešu basketbola komandas galvenais treneris Varis Krūmiņš.
Krūmiņš ir viens no pieredzējušākajiem jaunatnes izlašu vadītājiem valstī. Viņa vadībā Latvijas juniori un jaunieši regulāri spēlējuši Eiropas finālturnīros. Līdz šim lielākais panākums izcīnīts 2007. gadā Madridē, U-18 valstsvienībai izcīnot bronzas medaļas. Jāatzīmē, ka tās ir vienīgās puišu komandu izcīnītās medaļas un Krūmiņš ir viens no diviem Latvijas treneriem, kuriem izdevies izcīnīt godalgas Eiropas meistarsacīkšu A divīzijā (otrs ir Ainārs Čukste, kura vadītās jaunietes 2005. un 2009. gadā izcīnīja bronzu Čehijā un Polijā).
"Pirmā spēle (trenerim) vienmēr ir grūta, sevišķi, ja tas ir (Latvijas Sieviešu basketbola līgas) fināls," otrdien teica Krūmiņš, kurš regulārajā sezonā strādāja ar LBL vienību "Zemgale" no Jelgavas. "Tika krietni pastrādāts. Izmantoju virkni dažādu video ierakstu, lai iepazītu gan savas, gan pretinieka spēlētājas. Domāju, vairāk vai mazāk man tas izdevās. Protams, tas absolūti neko negarantē pēc divām vai trīs dienām."
Spēle Cēsīs bija Krūmiņa debija sieviešu klubu basketbolā un to izdevās atzīmēt ar uzvaru.
"Finālā emocijas nevar nebūt. Domāju, emocijas vienmēr dzen uz priekšu. Pie atbilstošas atmosfēras, kad vairs nevari paskriet, kājas pašas kustas uz priekšu. Šī ir atmosfēra, kādā basketbols būtu jāspēlē visu laiku. Diemžēl, tādi ir tikai fināli."
1) spēlētājas neraustīja pēc katras kļūdas, līdz ar to, lai arī sākumā bija pavairāk kļūdu, viņas sāka pierast pie domas, ka neraus nost pēc pirmās kļūdas. Tas deva pārliecību - Krastiņa, Morris tik labi šāda ranga spēlēs sen nebija spēlējušas; Horelika parādīja, ko var, ja viņai uzticas. Ozoliņa un Vītola tika pie salīdzinoši neliela spēles laika (kurā padarīja ļoti labu darbu), bet tas vairāk tāpēc, ka salīdzinoši labi nospēlēja pārējās.
2) lai arī nebūt nevar teikt, ka visas spēlētājas spēlēja vienmērīgi sadalītu spēles laiku, tad pavisam noteikti var teikt, ka maiņas tika izdarītas "it kā nemanāmi" - viena spēlētāja padara savu darbu, iet atpūsties, bet uzmainītā turpina gūt punktus un labi spēlēt aisardzībā. Viena papildināja otru un uzvarēja VISA komanda, neskatoties uz spēles laiku. Ja kāda tika mazāk laukumā vai netika nemaz, tad viņa arī deva pienesumu - atbalstīja, priecājās, uzmundrināja, palīdzēja izskaidrot treneru norādījumus spēlētājām un gan trenera asistenti, gan spēlētājas palīdzēja Krūmiņam utt. KOMANDA bija ne tikai uz laukuma, bet arī uz soliņa, un tā ir uzvaras atslēga.
3) Lai arī sākumā komanda īsti neticēja saviem spēkiem (ņemot vērā iepriekšējos notikumus), parādītais sniegums spēles sākumā atgrieza pārliecību par saviem spēkiem un vēlmi iekosties zelta medaļā pēc sērijas. Te lielu paldies pēc visiem nesenajiem notikumiem jāsaka Eglītei un Mann.
4) Par tiesāšanu. Es kārtējo reizi nespēju brīnīties, cik ilgstoši un nekaunīgi tiesneši var pietiesāt par labu TTT. Regulāri "neredz" TTT nostaigātus "uz pirmo soli", uzsākot driblu. Kārkliņas vienīgais iemestais "trīspunktnieks" patiešām bija 2 punktu vērtībā, kā te viens jau teica, jo viņa ne tikai uzkāpa uz līnijas, bet pat pārkāpa tai pāri vairākus centimetrus. Viens no trīs sarkanajiem muskatieriem pēdējās sekundēs pacentās nosvilpt sodu Cēsīm, kad bija bloks. TTT velk ne tikai LBS (grozot nolikumu sezonas vidū; ieliekot 5. spēli pēc TTT vajadzības), bet arī tiesneši. Šādi sasniegta zelta medaļa Cēsīm būtu ļooooti gards kumoss, jo tā būtu sasniegta caur smagiem sviedriem, asarām, ciniņiem ar funkcionāriem un tiesnešiem. Jūs to esat pelnījušas!