No Holivudas aktiera līdz Božas kopijai: Maļkoviču viesizrādes Rīgā turpinās

Serbijas treneru skola neprasa komentārus. Aleksandars Nikoličs, Žeļimirs Obradovičs, Dušans Ivkovičs, Duško Ivanovičs, Aleksandrs Džordževičs, Svetislavs Pešičs – augsta līmeņa treneru skaits sniedzas vairākos desmitos.

Božidars Maļkovičs ir viens no spilgtākajiem tēliem šajā galerijā. Serbijas basketbola “Profesors” Aleksandars Nikoličs 1986. gadā ieteica Splitas “Jugoplastika” savā vietā parakstīt tolaik 34 gadus veco Maļkoviču, kurš “otrā plāna lomās” bija nostrādājis 15 sezonas.

Maļkoviča trenera gaitu pirmsākumi meklējami 1971. gadā dibinātajā Belgradas klubā “Ušče” jeb “Sateka” – par godu tā atrašanās vietai Donavas un Savas upju satecē. Savas otrajā pusē slējās Kalemegdana cietoksnis – leģendārā Džona Hunjādi citadele un Serbijas basketbola šūpulis.

Turpinājumā Maļkovičs bija Sašas Džordževiča tēva Bratislava palīgs “Radnički” komandā, tās rindās kļūstot par jaunāko galveno treneri Dienvidslāvijas virslīgā. Sekoja trīs sezonas Ranko Žeravicas trenētajā “Crvena zvezda” un...Splitas piedāvājums Nikoličam.

Astoņdesmito gadu otrā puse un deviņdesmito sākums bija Dienvidslāvijas “zelta paaudzes” laiks. Lai gan pati valsts atradās sadalīšanās un vairāku karu priekšvakarā (desmit dienu karš Slovēnijā, Horvātijas-Dienvidslāvijas karš, Bosnijas karš), tās basketbols atradās savā zenītā.

“Jugoplastika” dzimtenē konkurēja ar Dražena Petroviča pārstāvēto Zagrebas “Cibona” un Vlades Divaca iedvesmoto Belgradas “Partizan”. Šajos trīs klubos tolaik izveidojās neticama talantīgu spēlētāju un treneru kopiena.

Splitā pulcējās tādi spēlētāji kā Duško Ivanovičs, Žans Tabaks, Velimirs Perasovičs, Gorans Sobins, Pero Vučica, Aramiss Nagličs un Ivica Dukans, kā arī divi jaunie talanti – Tonijs Kukočs un Dino Radža. “Jugoplastika” pārsteidza basketbola pasauli, 1989. gadā triumfējot Eirolīgā.

Karjeras turpinājumā Maļkovičs pievienoja vēl trīs Eirolīgas titulus – pa vienam ar “Jugoplastika”, Francijas “Limoges” un Atēnu “Panathinaikos”. Katrs no šiem sasniegumiem bija izcils un unikāls, pat atēniešiem tas kļuva par pirmo sasniegumu augstākajā līmenī.

Daudziem basketbola cienītājiem Maļkoviča komandas palika atmiņā ar nepiekāpīgo aizsardzību Eirolīgas finālos. Piemēram. 1993. gada “Četru finālā” Atēnās limožieši pārspēja Trevīzo “Benetton” ar rezultātu 59:55.

Maļkovičs pēc šī panākuma tika apvainots par “spēles nogalināšanu”, taču viņa trenētās komandas spēja labi spēlēt ne tikai aizsardzībā. Par to liecināja “Jugoplastika” vidēji gūto punktu skaits Dienvidslāvijas čempionātā – 1987. gadā vidēji 92.7 punkti un 1990. gadā vidēji 96.2 punkti.

Dienvidslāvijas, Francijas un Spānijas čempions, minēto valstu un Grieķijas kausa ieguvējs, četrkārtējs Eirolīgas čempions un Korāča kausa ieguvējs ar Malagas “Unicaja” – divkārtējais Eiropas gada treneris (1989, 1990) trenera karjerā izcīnīja 17 titulus.

“Boža” vēlāk kļuva par Serbijas Olimpiskās komitejas prezidentu un savas meitas lielāko fanu. Kā rakstīja Eirolīgas vēsturnieks Vladimirs Stankovičs, “Marina ir izspļauta tēva kopija – gan fiziski, gan mentāli; abi vienādi mierīgi vada spēles, balstoties pamatīgās basketbola zināšanās”.

Marina Maļkoviča treneres gaitas sāka 16 gadu vecumā. Pirmos divus Serbijas titulus viņa izcīnīja ar Vršacas “Hemofarm” (2007-2009), bet nākamos četrus – ar Belgradas “Partizan” (2009-2013). Kā izrādījās vēlāk, tas bija tikai sākums.

Serbijā allaž bija labas spēlētājas, taču Marina no viņām izveidoja čempionu komandu. Jeļena Milovanoviča-Brūksa, Soņa Petroviča-Vasiča, māsas Milica un Ana Dabovičas 2015. gadā sagādāja dzimtenei pirmo Eiropas titulu, bet 2016. gadā izcīnīja bronzu Rio spēlēs.

Pēc Rio trenere vairāk pievērsās klubu karjerai. Maļkovičas pēctecis Stevans Karadžičs “EuroBasket Women 2017” pirmajā izslēgšanas kārtā Prāgā zaudēja Mārtiņa Zībarta trenētajai Latvijai, kas turpinājumā nopelnīja ceļazīmi uz 2018. gada Pasaules kausu.

Sekoja Maļkovičas atgriešanās un triumfs “EuroBasket Women 2021” finālturnīrā Spānijā. Trenere atkal atstāja aizmugurē gan iepriekšējās desmitgades titulētāko komandu Spāniju, gan Valerī Garnjē ilgajā vadībā virsotnē tā arī neuzkāpušo Franciju.

Soņa Petroviča-Vasiča turpinājumā beidza karjeru, savukārt Jeļena Milovanoviča-Brūksa atvadījās no valstsvienības. “Zelta paaudzes” aiziešana iezīmēja rezultātu kritumu – Maļkovičas zināšanas nevarēja automātiski kompensēt zvaigžņu iztrūkumu laukumā.

Maļkoviča pēc darba ar “Lyon Basket” (2013-2016) un “Galatasaray” (2016-2018) nākamās četras ziemas pavadīja Tālajos Austrumos. Trenere Ķīnā strādāja ar “Shanghai Swordfish” un Japānā ar “Denso Iris”, bet viņas lielākais panākums klubos sekoja ar Stambulas “Fenerbahce”.

Serbijas un Francijas pavalstniece 2022.-2023. gada sezonā ar “kanārijputniem” paveica to, kas nebija pa spēkam nevienam no viņam priekštečiem. “Fenerbahce” pirmo reizi triumfēja Eirolīgā un 2024. gadā atkārtoja panākumu.

Otrajā “kanārijputnu” komandā spēlēja un par Eirolīgas čempioni kļuva Kitija Laksa. Latviete uz Stambulu pārcēlās no Boloņas “Virtus” un, iespējams, visu sezonu būtu nospēlējusi Maļkovičas vadībā, ja vien trenere augustā neizdomātu atkāpties personisku iemeslu dēļ.

Maļkoviča klubu gaitās paņēma pārtraukumu divu sezonu garumā. Atgriešanās tika izziņota 2025. gada maija beigās – Marina parakstīja līgumu ar “Crvena zvezda”. Simboliski, jo viena no komandas iesaukām ir “Kalemegdana” klubs, bet Marinas un viņas tēva gaitas sākās pāri Savas upei esošajā “Ušče” klubā.

Trenere paņēma līdzi divas valstsvienības spēlētājas – naturalizēto amerikānieti Ivonnu Andersoni un Minu Džordževiču. “Crvena zveda” sāka komplektēties Eirolīgas kvalifikācijai, tostarp piesaistot amerikāņu centra spēlētāju ar Bulgārijas pasi – Hāliju Hilsmenu (Khaalia Hillsman).

“Texas A&M” 2018. gada absolvente Hilsmena un “Texas” 2012. gada absolvente Andersone veido jauno “Crvena zvezda” kodolu. Viņām talkā nāk Beļģijas uzbrucēja, Eiropas čempione Maksvela Lisova-Mbaka un Kamerūnas spēka uzbrucēja Dalsi Mendjadu (South Florida 2023).

Eirolīgas cienīgais sastāvs padara “Crvena zvezda” par “EuroCup Women” E grupas favorīti. TTT ir, ko likt pretī ārējā līnijā, tiesa, Belgradas garo spēlētāju apturēšana var izrādīties par grūti izpildāmu uzdevumu. Ceturtdien “Rimi” Olimpiskajā sporta centrā būs, ko redzēt.

EuroCup Women 2026, E grupas kalendārs

Izmantotie resursi:
TTT un Matīsa Rožlapas ceļi krustosies spēcīgajā E grupā
TTT nonāk vienā izlozes grozā ar Kristīnes Vītolas komandu
TTT uzzina 36 no 47 konkurentēm Eiropas kausa izcīņā
TTT otro gadu pēc kārtas nespēlēs Eirolīgas kvalifikācijā
FIBA Eirolīga izsludina jaunu formātu, TTT pēc valstu ranga jāspēlē kvalifikācijā
Oficiāli: TTT šogad nespēlēs Eirolīgas kvalifikācijā
TTT 2025: radikāla koncepcijas maiņa pēc liela budžeta samazinājuma
Kāpēc gaidīt nākotnē – nāc un baudi spēli šo!