Viedoklis: Ko nepateica Žanis Peiners?

Latvijas olimpiskās kustības vēsture ir garāka par valstiskās neatkarības vēsturi. Latvieši globālajā forumā piedalījušies, pārstāvot Krievijas impēriju, neatkarīgo Latviju, Padomju Savienību, ASV, Kanādu un Austrāliju.

Tautieši plūkuši laurus impēriju komandās, taču lielāko prieku un lepnumu sagādājuši, startējot zem sarkanbaltsarkanā karoga. Latviešu futbolisti 1924. gadā piedalījās sestajā olimpiskajā turnīrā Parīzē (pirmajos divos turnīros 1900. un 1904. gadā startēja klubu komandas).

Latviešu basketbolisti – pirmie Eiropas čempioni – 1936. gadā Berlīnē debitēja pirmajā olimpiskajā turnīrā vīriešiem. Eiropas vicemeistaru tituls 1939. gadā atvēra durvis arī uz nākamajām spēlēm, taču tālākās ieceres pārtrauca Otrais Pasaules karš.

No minētajiem notikumiem pagājuši 88 gadi, no neatkarības atjaunošanas 33 gadi, bet klasiskajos komandu sporta veidos Latvija piedalījusies tikai vienreiz. Sieviešu basketbola valstsvienība 2008. gadā izcīnīja devīto vietu Pekinas spēlēs.

Tā nebija nejaušība. Nedēļu pirms spēļu atklāšanas latvietes piedalījās prestižajā “Dimanta bumbas” turnīrā Hainiņā, kur apspēlēja Krieviju un tikai ar 10 punktu starpību piekāpās ASV basketbolistēm. Pekinā sekoja uzvara pār spēcīgo Brazīliju.

Vai starts Pekinas spēlēs pieskaitāms lielākajiem sasniegumiem Latvijas sportā? Noteikti. Vai tas ir lielākais sasniegums? Nē, jo basketbolistu piektā vieta 2023. gada Pasaules kausā un futbolistu līdzdalība “Euro 2004” liekama mazliet augstākā plauktā.

Jāizceļ, ka sieviešu basketbola straujākā izplešanās ASV, Eiropā un Āzijā notikusi tieši pēdējo 50 gadu laikā. Pirms pusgadsimta ASV un Rietumeiropā nebija gandrīz nevienas profesionālas komandas mūsdienu izpratnē.

Par lielajām pārmaiņām liecina “EuroBasket Women 1974” salīdzinājums ar mūsdienām.

#1 Padomju Savienība – 1991. gadā beidza pastāvēt.
#2 Čehoslovākija – 1992. gadā beidza pastāvēt.
#5 Bulgārija – pēc 1993. gada nav spējusi kvalificēties finālturnīram.
#6 Rumānija – pēc 2007. gada finālturnīrā piedalījusies tikai vienu reizi kā rīkotāja.
#8 Dienvidslāvija – 2003. gadā beidza pastāvēt.
#9 Polija – pēc 2015. gada nav kvalificējusies finālturnīram.
#10 Rietumvācija – finālturnīrā piedalījās pirmo reizi.
#11 Nīderlande – pēc 1989. gada nav spējusi kvalificēties finālturnīram.
#12 Spānija – finālturnīrā piedalījās pirmo (!) reizi.
#13 Dānija – finālturnīrā piedalījās līdz šim pēdējo reizi.

Šobrīd basketbolā ir pavisam cita konkurence. Pirmkārt, masveidības dēļ. Kvantitāti veicināja veselīga dzīvesveida kustība, centieni panākt dzimumu līdztiesību un, jā, arī politiski lēmumi.

ASV likumdevēji 1972. gada 21. jūnijā apstiprināja izglītības likuma Devīto pantu (Title IX), paredzot, ka valsts finansējums vidusskolās un augstskolās abiem dzimumiem jāpiešķir vienādā apmērā.

Devītais pants pilnā mērā attiecas uz sportu – NCAA mūsdienās apvieno gandrīz 200 000 studējošās sportistes. Sieviešu basketbola komandas ir teju visās amerikāņu vidusskolās, bet studentēm ir iespējas iekļūt kādā no 2000 komandām.

Vairākas Eiropas valstis masveidības ziņā tālu neatpaliek. Piemēram, Francijā ir 765 909 reģistrētu basketbolistu. Pēdējos divos gados nav norādīts sadalījums pa dzimumiem, bet 2021.-2022. gada sezonā sievietēm piederēja 34.8% no izsniegtajām licencēm.

?Nouveau record de licenciés de la #FFBB ! ?#AGFFBB pic.twitter.com/5sb0yDfyXO

— Fédération Française de BasketBall (@ffbasketball) October 19, 2024

Pat pieņemot, ka sieviešu īpatsvars pēdējos pāris gados ir nedaudz krities, Francijā ir vairāk nekā 250 000 reģistrētu spēlētāju. Spānijā 2023. gadā reģistrēti 411 885 basketbolisti – 273 618 vīrieši un 138 267 sievietes jeb 33.57%.

ASV dominē visās FIBA ranga kategorijās. Spānija ieņem otro vietu zēniem un meitenēm. Francija ir trešajā vietā zēniem un ceturtajā vietā meitenēm, turklāt Parīzes spēlēs piedalījās finālā gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē.

Kā redzams, nosauktajās valstīs sievietes veido apmēram trešdaļu no reģistrētajiem basketbolistiem. Tādi ir konkurences mērogi elitē. Latvijas Jaunatnes basketbola līgā ir 112 meiteņu komandas – nedaudz vairāk par ceturto daļu.

Jaunatnes basketbola masveidībā tālu neatpaliekam no līderiem, taču kopumā jaunatnes un tautas sportā vēl darāms ļoti daudz. Latvijai vajadzīgs savs Devītais pants.

Izmantotie resursi:
Latvju zēni visu var, šitā spēle jāuzvar!
Māris Noviks Amerikā: KKK un Devītais pants
https://www.feb.es/2024/2/23/balonc...