Par pozitīvismu sportā 7

Par pozitīvismu sportā, 16. februāris

2010. gada 7. marts.

Hartforda. „XL Center” arēna.

NCAA „Big East” konferences čempionāta ceturtdaļfināls.

Konektikutas Universitātes „The UConn Huskies” sieviešu basketbola komanda (sezonas bilance 31-0) 9862 skatītāju klātbūtnē ar rezultātu 77:41 sagrauj „Syracuse” (22-10) vienību.

Tā ir septiņdesmitā „kamanu suņu” uzvara pēc kārtas (70-0). Atkārtots pašu 2001. – 2003. gadā sasniegtais rekords.

Trešā gada studente, uzbrucēja Maja Mūra (Maya Moore #23) gūst 16 punktus un sasniedz 2003 NCAA karjerā gūto punktu robežu. Ceturtā gada studente, centra spēlētāja Tīna Čārlza (Tina Charles #31) realizē 16 no 19 divpunktu metieniem, gūst 34 punktus, atkārtojot karjeras rekordu.

Tina Charles #31

Kas tur īpašs?

„UConn Huskies” ir tuvu vairākiem ASV sporta rekordiem.

• Konektikuta ir uzvarējusi visās 70 spēles ar 10 un vairāk punktu starpību (NCAA rekords)
• Vidēji katrā spēlē uzvarēts ar 32,8 punktu starpību
• „UConn Huskies” sāk sezonu ar 31-0 sēriju otro gadu pēc kārtas un sesto reizi kopš 1995. gada sezonas
• Septiņpadsmito sezonu pēc kārtas komanda izlikta ar pirmo numuru (#1) „Big East” konferences čempionātā
• „UConn Huskies” cīnās par septīto NCAA čempiontitulu sešpadsmit gadu laikā (Minneapolis 1995, Philadelphia 2000, San Antonio 2002, Atlanta 2003, New Orleans 2004, St. Louis 2009), deviņas reizes iekļūstot „Final Four” (trīs zaudējumi pusfinālos, finālu bilance 6-0). Vairāk titulu – astoņi – ir tikai „Tennessee Lady Vols” komandai
• Komanda tuvojas absolūtajam ASV basketbola rekordam – 88 uzvarētām spēlēm pēc kārtas, kuras 1971. – 1974. gadā sasniedza Kalifornijas Universitātes Losandželosā (UCLA) vīriešu komanda (ja tiks uzvarēts vēl 18 spēlēs pēc kārtas - astoņās maksimāli iespējamās šajā sezonā un desmit nākamajā, šī robeža tiks sasniegta 2010. gada decembrī)
• 221 spēlē pēc kārtas Konektikutas aizsardzība nav ļāvusi pretiniecēm sasniegt 50% precizitāti metienos no spēles

Maya Moore #23

Garākās uzvaru sērijas ASV koledžu basketbola vēsturē

"Sports Illustrated" īpašais izdevums 2009. gada aprīlī

Taču tas nav viss.

Konektikutai ir uzvarētāju komandas filozofija. Atšķirībā no 300+ pārējām NCAA vienībām iepriekšminētais nenozīmē neko, kamēr netiek izcīnīts kārtējais nacionālo čempionu tituls. Konektikutā īsta nozīme ir tikai tam. Lielo sasniegumu sarakstā ierakstāmi tikai seši NCAA čempionātu uzvarētāju kausi.

Teorētiski no februāra līdz aprīlim katra NCAA komanda var izcīnīt četrus kausus. Pirmo – par uzvaru pārstāvētās NCAA konferences regulārajā sezonā. Otro – par uzvaru marta pirmajā pusē notiekošajā konferences čempionātā. Trešo – par uzvaru vienā no četriem NCAA reģionālajiem turnīriem marta beigās. Ceturto – par uzvaru Nacionālajā čempionātā. Katru reizi uzvarētāji nogriež groza tīklu. Katrs panākums zelta burtiem ierakstāms komandas sasniegumu vēsturē.

Četri NCAA reģioni

2008. gada martā „UConn Huskies” uzvarēja reģionālajā finālā, nogrieza tīklu un iekļuva „Final Four”. Tampā sekoja zaudējums pusfinālā. Tika pieņemts lēmums atteikties svinēt „mazās” uzvaras līdz brīdim, kamēr izdosies iegūt vienīgo tīklu, kuram ir nozīme. 2009. gada aprīlī Konektikuta nacionāla čempionāta fināla Sentluisā ar 22 punktu pārsvaru pieveica „Louisville” komandu un tad ļāvās priekiem.

Cita NCAA tradīcija paredz konferences čempionātu un „Final Four” dalības goda karogu izkāršanu mājas arēnā. Konektikutā to 2006. gadā aizvietoja ar atsevišķu plakātu, kurā katru gadu tiek pievienoti jauni ieraksti. Oficiāli, lai atbrīvotu vietu programmu beigušo spēlētāju goda krekliem.

Harry A. Gampel pavilion, "UConn Huskies" mājvieta no 1990. gada, visas spēles izpārdotas kopš 1997. gada decembra

Vienlaikus Konektikutā augstu vērtē katru uzvaras mirkli, neskatoties tālāk par nākamo treniņu un spēli. Panākumi ir pārejoši. Viens savainojums vai kļūmīgs solis var tos pārtraukt. „Tāpēc man patīk domāt, ka gada panākumus vajag kārtīgi izbaudīt, jo nezini, kas notiks nākamajā gadā,” saka „UConn Huskies” galvenais treneris Džīno Oriemma (Geno Auriemma), kurš Konektikutu vada divdesmit piekto sezonu. „Nezini, kas var atgadīties. Nezini, vai pirmā gada spēlētājas ir labas. Tāpēc nevari domāt par citu, izņemot to, kas notiek pašlaik.”

„Nav jāuzvar katru gadu,” turpina Oriemma. „Viss, kas jādara, jārada situācija, kur cilvēki saka, „Kā tu domā, kurš uzvarēs nacionālajā čempionātā? Tas un tas, tas un tas, tas un tas, un Konektikuta.” Kamēr tā turpināsies, jutīšos labi. Jo nevari būt tur, kur esam katru gadu. Tas nav iespējams.”

Pirmais kauss 2010. gadā - par uzvaru "Big East" konferences regulārajā sezonā

Ko par to domā spēlētājas? Kā ir būt komandā, kas ne reizi nav zaudējusi?

„Domāju, ka (uzvara 2009. gada čempionātā ar sezonas bilanci 39-0) tā mūs grūdīs uz priekšu nākamos trīs gadus,” pērn aprīlī teica tobrīd pirmā gada studente, aizsardze Kerolaina Dotī (Caroline Doty). „Paveicām to savā pirmajā gadā. Kāpēc lai to neizdarītu otrajā, trešajā, ceturtajā?”

Vārdi un numuri mainās (Konektikutā uz spēlētāju krekliem nav uzvārdu), vēlme uzvarēt paliek. Ģimenes plāno brīvdienas pirms reģionālo finālu sākuma. „Nokļūsti noteiktā punktā, kur nevari iet atpakaļ,” saka Rebeka Lobo (Rebecca Lobo), 1995. gada čempionāta uzvarētāja un ESPN analītiķe. „Pat daži gadi, kuros komandai negāja tik labi, neliek cilvēkiem novērtēt lietas vairāk. Drīzāk, „O, esam atpakaļ, kur bija jābūt iepriekšējos gados.”

„Katrs spēlētājs, kas ierodas Konektikutā, palūkojas augšup un nodomā „Ak, mums jāuzvar vai arī neesam īsti Konektikutas spēlētāji,” saka Oriemma. „Patīk tieši tādas gaidas, tas ir viss, ko mēs zinām.”

Konektikutā neaizstāv titulu. Konektikutā cīnās par jaunu.

Haven`t met you yet, Michael Bublé 2009, YouTube video