Krišjānis Kļaviņš: "LBS rīkojas kā totalitārs režīms"

Cēsu klubs 2009. un 2012. gadā uzvarēja Latvijas Sieviešu basketbola līgā. Pirmais tituls tika izcīnīts Latvijas valstsvienības galvenā trenera Ainara Zvirgzdiņa vadībā, savukārt trīs gadus vēlāk pirmo vietu nopelnīja Ilzes Oses-Hlebovickas trenētā komandā. Pavasarī klubā tika pulcētas četras valstsvienības kandidātes – Anda Eibele, Santa Dreimane, Anete Horelika un Agnija Reke. Viņām pievienojās divas ārzemnieces – daudzkārtējā WNBA zvaigžņu spēles dalībniece, NCAA čempione Nakiša Seilsa un Lielbritānijas Olimpiskās izlases dalībniece Kimberlija Batlere.

Kluba prezidents Krišjānis Kļaviņš sarunā ar Sportacentrs.com atklāja, ka 2013. gada sezonā Cēsis vēlas izcīnīt trešo Latvijas titulu, turklāt pirmo reizi komandas vēsturē paveicot to divus gadus pēc kārtas. “Starts Igaunijas līgā ir otršķirīgs, tāpēc rezultātiem šajā turnīrā nepievērsīšu īpašu uzmanību. Izdarīsim tik daudz, lai kvalificētos Latvijas čempionāta “play-off” spēlēm.”

Kā vērtē iespēju piedalīties Latvijas un Igaunijas apvienotajā čempionātā?
Negatīvi, jo neredzu nekādu pamatojumu turnīra izveidei. Neviens Igaunijas sieviešu basketbola klubs nav spēcīgāks par Latvijas komandām. Projekta izveides motivācija ir nesaprotama. Tas ir izdevīgs tikai Igaunijai, turklāt finanšu ziņā turnīrs Latvijas komandām uzliek papildus slogu. Latvijas Basketbola savienība ir ierosinājusi izbraukumos doties divām komandām vienā autobusā. Tā ir ņirgāšanās, kāda nav nevienā Eiropas valstī.

Cik interesants varētu būt apvienotais čempionāts komandām, kuras pēdējos gados nav spēlējušas Latvijas finālā?
Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka pārējās komandas atbalsta spēlēšanu apvienotajā Latvijas un Igaunijas līgā. Vienīgais arguments, kuru esmu dzirdējis, ir spēlēšana ar komandām, pret kurām nav spēlēts iepriekš. Tas nepārliecina. Sportisko argumentu nav. Ja izveidotu kopīgu turnīru ar Lietuvu, atbalstītu un pats būtu galvenā ieinteresētā persona. Acīmredzot, cilvēki nevar vai negrib vienoties.Gribu dzirdēt citus argumentus, jo pašreizējā variantā čempionātam neredzu jēgu. Taču Cēsīm nav citu variantu.

Pagājušajā ceturtdienā klātienē runāju ar Edgaru Šnepu un Valdi Voinu. Izstāstīju, kāpēc tāds turnīrs nav vajadzīgs. Teicu, ka nevajag iznīcināt nacionālo čempionātu, pie kura atgriezīsimies pēc diviem vai trijiem gadiem. Jaunā līga nebūs spējīga ilgi pastāvēt, jo Igaunijā nav nekādas skatītāju intereses. Latvijā iet maz, taču vismaz Cēsīs vairāki simti skatītāju uz spelēm nāk regulāri. Finālspēlēs sanāk 1000 cilvēku un vairāk. Igaunijā nekā tāda nav, tātad klubiem nav nekāda finansiāla atbalsta, lai kompensētu papildus izdevumus. Komandām pa nakti jāpaliek viesnīcās, jāēd, jāīrē autobuss un jāsedz citi izdevumi. Nesaprotu, kam tas ir izdevīgi un kam to vajag. Visvairāk sarūgtināja, ka stundas laikā nedzirdēju pamatojumu, kāpēc tas tiek darīts.

Pirms trīs gadiem izteici vēlēšanos par Latvijas un Lietuvas apvienotā čempionāta izveidi. Kāda motivācija Latvijas komandām varētu būt startam šādā turnīrā?
Toreiz bija doma par kvalitatīvi jaunas Baltijas Sieviešu basketbola līgas izveidi. Pārrunas ievilkās, man bija skaidrs, ka ideju neizdosies realizēt. Latvijas Basketbola savienība pateica, ka vispirms tiks izspēlēti divi apļi Latvijas čempionātā, bet starti Baltijas līgā notiks vēlāk. Kļuva skaidrs, ka jauna Baltijas līga netiks izveidota. Cerēju, ka LBS ievēros dokumentos rakstīto. Cēsis decembrī uzvarēja regulārajā čempionātā, spēlēja Lietuvā un gaidīja sezonas otro daļu ar startu tikai Lietuvā. LBS mainīja nolikumu, atņēma mums regulārās sezonas uzvarētāju titulu un sava laukuma priekšrocības. Rezultātā mums vienā brīdī vajadzēja izspēlēt 15 spēles 30 dienās. Viss tika izdarīts par labu TTT. Komanda, kura bija tālredzīga un laicīgi nodrošināja sev iespējas spēlēt otrajā sezonas daļā, tika pamesta. Latvijā ir izdevīgi nedomāt par nākotni. Ja uzvari nacionālajā čempionātā, tevi tāpat neņem vērā.

Vai klubs var nodrošināt dalību līgā?
Kādi ir varianti? Cēsu argumenti LBS neatrada dzirdīgas ausis. Runāju kā pret sienu. Teicu sarunas biedriem, ka viņi rīkojas kā totalitārā režīmā. Pieliek cilvēku pie sienas un saka: “Sniedz nepieciešamās liecības vai mēs tevi tūlīt nošausim!” Spēlē apvienotajā Latvijas un Igaunijas čempionātā vai nespēlē vispār. Tas bija vienīgais LBS arguments. Bez izvēles iespējām, jo mums neļauj spēlēt attiecīgos čempionāta apļus tikai pret Latvijas komandām. Piedāvājām spēlēt tikai pret Latvijas komandām – ar vienu spēli divās nedēļās. Mēs būtu ar mieru tā darīt. Ja vajadzētu pārbaudes spēles, aizbrauktu uz Lietuvu. Tādu variantu mums nepiedāvāja, uzspiežot līgu, kurā nevēlamies spēlēt. Savādi, ka ar valsts čempionu viedokli absolūti nerēķinās.

Kādas ir domas par piedāvāto izspēles kārtību?
Esam pielikti pie sienas un jāspēlē, kā tiek piedāvāts. Neesam uzklausīti. Tagad notiek galvenā trenera meklējumi, pēc tam tiks komplektēts sastāvs. Tāpat kā pērn, komandas treniņi notiks Rīgā. Cēsu spēlētājas mācās un strādā Rīgā, tāpēc treniņi galvaspilsētā ir izdevīgāki, diemžēl. Pašās Cēsīs ir konkurētspējīgu spēlētāju trūkums, diemžēl. Joprojām esam amatieru komanda.

Iepriekšējā sezonā komanda uz “play-off” parakstīja līgumus ar divām ārzemniecēm. Šogad tas atkārtosies?
Jāskatās situācija Latvijas čempionātā, kāda būs komandu finanšu iespējas. Tālāko varēs pateikt februārī. Galvenais, ko gribēsim izdarīt, būs izcīnīt Latvijas titulu. Par Igaunijas čempionātu nav nekādas sportiskas intereses. Igaunijas izlase nekad nav bijusi pat tuvumā Eiropas čempionāta finālturnīram, klubi tikai nesen sāka piedalīties Eirokausos.

Piecas Cēsu spēlētājas vasarā pārstāvēja jaunatnes un pieaugušo izlases. Vai kāda no viņām šogad būs kluba sastāvā?
Sarunas turpinās. Agnija Reke, iespējams, paliks ASV. Izteicu piedāvājumu Santai Dreimanei. Anda Eibele un Anete Horelika meklē variantus ārzemēs.