Kitija Laksa: "WNBA ir manā mērķu sarakstā"

Par cilvēka briedumu liecina pieņemtie lēmumi un izdarītās izvēles. Kitija Laksa studiju gados ASV apliecinājusi, ka viņas interešu loks sniedzas tālāk par basketbolu. Spilgtākais novērtējums – martā latvieti atzina par “American” līgas gada studējošo sportisti (American Athletic Conference Women’s Basketball Scholar-Athlete of the Year).

Amerikā sāki studēt psiholoģiju. Cik tālu esi tikusi?
Psiholoģiju izvēlējos pirmajā kursā. Nākamais mērķis – studēt sporta psiholoģiju. Būt tuvu sportistiem. Mūsu ikdienā ir daudz lietu, ko cilvēki neredz. Sagatavošanās posms sacensībām, kurā ir milzums nianšu. Sporta psihologs palīdz sagatavoties atlētiem gan morāli, gan mentāli.

Profesijā ir divi virzieni – snieguma psiholoģija un padomu došana (“performance” un “counseling”). Šobrīd esmu pabeigusi trešo kursu. Ja iespringtu vēl vairāk un paņemtu klāt vienu semestri, bakalaura grādu būtu ieguvusi jau šogad. Izvēles brīdī par to nezināju. Pašreiz esmu apguvusi 90% mācību vielas vispārējā psiholoģijā. Ceturtajam gadam palikušas dažas klases.

Tas nozīmē, ka nākamajā gadā obligātā programma būs īsāka?
Pirmajā semestrī nepieciešami 12 kredītpunkti, otrajā – seši. Tas ietver divas lielākas klases (classes) vai vairākas mazākas. Jau tagad zinu, ka pēdējais semestris būs vienkāršāks.

Izvēle bija starp vispārējo un sporta psiholoģiju?
Turpinu apgūt vispārējo psiholoģiju. Sporta psiholoģija būs mana izvēle maģistra grāda iegūšanai.

Vai maģistra grādu vēlies iegūt USF?
Pagaidām nezinu, ko darīšu pēc skolas beigšanas. Vēl nav pienācis laiks plānot.

Nepārzinu psiholoģijas kā mācību priekšmeta struktūru. Manuprāt, modernajā sabiedrībā izplatītākie ir divi novirzieni – cilvēku psiholoģija un organizāciju psiholoģija.
Vispārējās psiholoģijas studijas Amerikā galvenokārt sastāv no teorijas apguves – mācies visu par visu. Praktiskais darbs sākas maģistratūrā.

Vai praktisko pusi izdodas iepazīt pie cilvēka-psihologa, kurš strādā ar “USF Bulls” sporta komandām?
“Bulls” ir sporta psihologs – viens uz 17 komandām (vīriešiem: amerikāņu futbols, basketbols, beisbols, kross, golfs, futbols, teniss, vieglatlētika; sievietēm: basketbols, kross, golfs, burāšana, futbols, softbols, vieglatlētika, teniss, volejbols).

Viens?
Diemžēl tikai viens. (“USF Bulls” personāla sarakstā ir 194 cilvēki, sākot no viena trenera sieviešu golfā un diviem burāšanā līdz deviņiem pilna laika cilvēkiem – neskaitot mediķus, fiziskās sagatavotības treneri un dažāda veida palīgus – sieviešu basketbolā un 26 personām amerikāņu futbolā – Sportacentrs.com).

Tava vēlēšanās vai profesoru ieteikums – kā ar viņu sazinājies?
Tā bija mana izvēle. Gribēju uzzināt, ko viņš dara kā sporta psihologs. Lai saprastu, vai tiešām gribu to darīt. Tagad izveidojušās ļoti labas attiecības – Lī Dorpfelds (Dr. Lee Dorpfeld) mani ierāva profesijā vēl vairāk.

Kāda ir “USF Bulls” sporta psihologa ikdiena?
Ārkārtīgi garas dienas, īpaši pavasara un rudens semestros, kad sezonas ir vairākumam sporta spēļu komandu. Nezinu, kā viņš visu paspēj – apmeklē komandas un vēl paveic organizatoriskos darbus.

Vai viņš specializējas “performance” novirzienā?
Pats interesantākais, ka viņš ieguvis grādus abos novirzienos. Nodarbojies gan ar “performance”, gan “counseling”, tāpēc pie viņa ir ārkārtīgi interesanti. Viņam ir paziņas NBA – daudzu komandu sporta psihologi. Nereti klubos ir divi speciālisti, katrs savā psiholoģijas novirzienā. Tādu kā Dorpfelds nav daudz – viņš var noteikt diagnozi un palīdzēt sagatavoties sacensībām.

Kitija Laksa – Latvijas basketbola spilgtākā pārstāve Floridā

Pārsteigums pēc spēles

Priekšplānā “South Florida” līderu trio – spāniete Laja Floresa, dāniete Marija Jespersena un latviete Kitija Laksa

Sporta psihologs ir cilvēks, kuram jābūt klāt treniņprocesā. Nevar būt tā – aiziešu uz spēli un visu sapratīšu.
Pieļauju, ka psihologiem, kuri individuāli strādā ar komandām, tā arī ir. Dorpfeldam jāsadala laiks starp dažādām komandām – viņš apmeklē mūsu treniņus vismaz reizi nedēļā un nāk uz visām mājas spēlēm. Nebūtu slikti, ja dotos arī izbraukumos, taču – tā ir profesionālā sporta privilēģija.

Kādus ieteikumus esi saņēmusi?
Oi...ļoti daudz. Trīs gados Amerikā esmu sapratusi, ka paņemt (zināšanas un prasmes) var no jebkura cilvēka. Vienmēr var no kāda iemācīties, neskatoties uz profesiju vai nodarbošanos. Man ir paveicies, ka ar sporta psihologu tiekos pietiekami bieži – katru dienu uzzinu jaunas lietas gan par profesiju, gan sevi. Jāmāk izvēlēties noderīgo informāciju.

Vai psihologs dod tev uzdevumus, pārbauda?
Dod padomus, kā koncentrēties spēlēm. Pasaka, ko darīt, kad metieni nekrīt. Iesaka, kā rīkoties, esot “bedrē” un sēžot uz soliņa. Tiesa, šīs nianses ir konfidenciālas. Sporta līdzjutējiem grūti pat iedomāties tādas lietas.

Piemērs?
Elpošanas vingrinājumi, minūtes pārtraukumā sēžot uz soliņa. Ieelpa, izelpa – veids, kā atgūt koncentrēšanos. Dorpfelds parādīja video, kā to dara Klīvlendas “Cavaliers” līderis Lebrons Džeimss. No malas nenojaut, ka Lebrons veic elpošanas vingrinājumus. Aiztaisa acis un vingro. Izklausās savādi, bet – ja tas palīdz?

Vai saņem uzdevumus no psiholoģijas profesoriem?
Vispārējās psiholoģijas apguves laikā prakses nav, lai gan pati gribētu. Piemēram, aiziet uz klīniku, būt novērotājai. Iespējams, tāda iespēja radīsies maģistra studiju laikā. Praktiskais darbs notiek laboratorijā – video skatīšanās, cilvēku rīcības analīze.

Pārbaudījumi notiek testu veidā?
Katra klase beidzas ar eksāmenu, kurā studentiem tiek piedāvāti testi un rakstiskie darbi. Lai rakstītu, jāizlasa obligātā literatūra (research papers) un zinātniskie raksti (scientific papers), jāanalizē. Katrs profesors pārbaudījumus veido citādi.

Literatūra ir interesanta?
Tas atkarīgs, cik labi zini tēmu. Pasniedzējs sniedz ieteikumus, studenti paši var sameklēt sev interesantās lietas. Dažāda veida pētījumus.

Kā tu meklē? Aizej uz universitātes bibliotēku un sameklē vajadzīgo plauktu vai darbojies internetā?
Pārsvarā viss notiek USF interneta bibliotēkā, “online” režīmā. Zinātnisko rakstu piedāvājums ir ļoti bagātīgs.

Latvijā esi satikusi kādu sporta psihologu?
Esmu. (Latvijas Medicīnas akadēmijas un LU absolvente) Dace Eikena ir Latvijas Olimpiskās vienības psiholoģe. Iepazinu viņu pirms vairākiem gadiem. Viņa veic fantastisku darbu. Šķiet, ka Latvijā sporta psihologi saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Nezinu, kā ir Eiropā.

2018. gada 3. marts, “Mohegan Sun Arena” Konektikutā – “American Athletic Conference” sezonas laureātu izziņošana

Kitija un Laja 2017. gada 21. augustā trenera Hosē Fernandesa birojā

2017. gada 1. decembris – “USF Bulls” viesojas ASV galvaspilsētā Vašingtonā

Pārejot pie sportiskās puses, šajā gadā skolu pabeidza divas USF kodola spēlētājas, dāniete Marija Jespersena un spāniete Laja Floresa. Kāda bija sezona?
Mana atbilde – vienmēr var labāk. Regulārā sezona bija laba. Spēlējām labi, taču beigas neizvērtās tādas, kā cerēts – zaudējums NCAA čempionāta pirmajā kārtā. Palicis vēl viens gads, kurā laboties un aizdzīt rūgtuma sajūtu.

NCAA čempionāts nedod atlaides – viss var beigties 40 minūtēs. Neapšaubāmi, tas ir sezonas galvenais turnīrs, taču... Vai piešķir nozīmi “American” čempionātam (līgas finālturnīrs nedēļu pirms nacionālā čempionāta sākuma)?
Tā ir studentu basketbola sastāvdaļa. Novembrī un decembrī spēlējam pret komandām, kuras nav mūsu konferencē, janvārī un februārī ir spēles pret “American” līgas vienībām, bet marta pirmajā nedēļā – konferences finālturnīrs. Teiktu, ka “American” čempionāts ir viens no diviem lielajiem “postseason” notikumiem (pēcsezona – viss, kas notiek pēc regulārās sezonas).

Izceļot principiālās spēles, šosezon prātā nāk “Ohio State”, Floridas derbijs ar “Central Florida”, protams, “UConn” un cīņa ar regulārās sezonas trokšņotājām “Houston”.
“Notre Dame” (USF ar pašreizējām NCAA čempionēm tikās novembrī).

Kuras spēles tev nāk prātā pirms “American” čempionāta?
Individuāli gatavojamies katrai spēlei, it kā tā būtu pēdējā. Nesapņojam par tikšanos ar “UConn”, taču man patīk spēlēt pret “Top 25” rangā izliktajām komandām (AP rangs tiek atjaunots katras pirmdienas pusdienlaikā, “South Florida” pēdējos četros gados ir regulāra ranga iemītniece).

Kas var būt labāks par spēlēšanu uz lielās skatuves? Pret komandām, kuras rāda nacionālajā televīzijā. Līdz šim nepaveiktais darbs – uzvara pār “UConn”. Nākamgad būs vismaz divas iespējas, cerēsim, ka trīs.

Teorētiski var būt pat četras, taču vienreiz jāuzvar noteikti. Sajūta – viss, jāņem! Neskatoties uz pretinieču sastāvu. Pietiek spēlēt viņu ēnā. Labāk jāsagatavojas un jāparāda, uz ko esam spējīgas.

Pie kā treneris lika strādāt šosezon?
Turpinājām pievērst uzmanību individuālajam darbam. Komanda vairāk spēlēja uz mani, bija īpašas sadarbības. Treneris neizvirzīja īpašus noteikumus – iespēju robežās centāmies spēlēt brīvi. Lai visas piecas spēlētājas būtu bīstamas uzbrukumā.

Treneris veido komandas darbu tā, lai mums nebūtu neviena spēlētāja, kura nevēlas un necenšas uzbrukt. Vai pretēji – vēlas tikai izmest bumbu. Cenšamies kustināt bumbu, sameklēt brīvo spēlētāju labās pozīcijās.

Vai pietrūka spēlētāju resursa? Sezonas beigās spēlējāt sešatā.
Treneris Hosē Fernandess svarīgākajās spēlēs neizmanto vairāk par 6-7 cilvēkiem. Pie viņa tā bijis vienmēr. Pēc kaujas visi gudri, taču iepriekš ir grūti pateikt, ko tieši vajadzēja darīt. Uzskatu, ka mūsu rīcībā esošais sastāvs nospēlēja pietiekami labi. Zināju, ka komandas biedres treniņos un spēlēs strādās uz 100%. Tāda ir mūsu noskaņošanās katrai dienai un spēlei.

NCAA čempionātā komanda tika izlikta augstāk – ar sesto numuru (katrā no četriem reģioniem vienības tiek izsētas no 1-16). Vadība bija neapmierināta, ka nav iegūts kārotais četrinieks, kas ļauj pirmās divas spēles rīkot mājās?
Amerikas atšķirība no Eiropas – runu ir vairāk nekā darbu. Cilvēki – treneri, apkārtējie – daudz runāja, ka varam tikt izsēti ar ceturto numuru un marta vidū spēlēt mājās. Protams, tas ir sapnis – spēlēt savu skatītāju priekšā, nereālā atmosfērā. “Sun Dome” tā noteikti būtu!

Iespējams, basketbola ziņā bijām pelnījušas nokļūt četriniekā, taču NCAA atlases komiteja (Selection Committee) ņem vērā arī citus kritērijus. Politika (konferenču pārstāvniecība nacionālajā čempionātā), basketbola ģeogrāfija un visi pārējie nosacījumi.

Vai jāskumst, ka netikām izsēti ar augstāku numuru? Tas neko dzīvē nemaina. Mēs kvalificējāmies NCAA turnīram, iekļuvām starp 64 labākajām komandām (no 350). Tas bija pamatmērķis. Tālākais – kur un kā spēlēsim – atkarīgs tikai no mums pašām.

2017. gada septembris – “Germain Arena” netālu no Tampas kļuva par patvērumu vairākiem tūkstošiem floridiešu viesuļvētras “Irma” laikā

Applūšanas draudiem pakļautās teritorijas Floridā. Sarkanā krāsā vistālāk sauszemē iezīmēts Tampas līcis – Tampa bay

”University of South Florida” brīdinājums par viesuļvētras “Irma” tuvošanos

Personīgās sajūtas. Eiropā nenovērtē NCAA basketbolu. No otras puses, pastāv amerikāņu “izredzētības sajūta” (American exceptionalism) – viņi nezina, kas notiek Eiropā. Kā uz to skaties?
Par otro pusi noteikti varu piekrist. Spilgts piemērs bija 2018. gada WNBA drafts. Eiropas labākā jaunā spēlētāja Marija Vadejeva tika izvēlēta tikai ar 11. numuru (viņu izvēlējās trīskārtējā līgas čempionvienība “Los Angeles Sparks”). Tas bija pārsteigums visiem basketbola pazinējiem.

Amerikāņu basketbola žurnālisti nezināja, kur viņa spēlē.
Nezināja vispār. Nevarēja izrunāt vārdu. Amerikā bieži nepaskatās tālāk par sevi. Vai Eiropā mēs daudz skatāmies? Mēs uz amerikāņiem skatāmies citādi nekā eiropiešiem. Tajā pielikt var visi. Basketbols ir viens – jāaug visai sabiedrībai.

Domāju, ka visam jābūt līdzsvarā. Ir lietas, kuras var pārnest no Amerikas uz Eiropu un otrādi. Ja amerikāņu skolā rīkosies tikai pēc eiropiešu modes, tas nestrādās. Nebūs labi. Ja visu Amerikas pieredzi pārnesīšu uz Eiropu, arī nederēs. Būs jāpielāgojas.

WNBA ir tavu mērķu sarakstā?
Tas ir viens no maniem mērķiem. Jebkurai spēlētājai ir sapnis spēlēt WNBA. Arī mans sapnis. Centīšos trenēties, spēlēt, attīstīties, lai tur kādā brīdī nonāktu.

Minēji, ka mācību programma nākamajā gadā būs īsāka. Vai var teikt, ka nākamajā sezonā vairāk laika veltīsi basketbola procesiem?
Jā, man nāksies atrast tam laiku, neaizmirstot par balansu. Līdz šim iespringu uz mācībām. Veicies ļoti labi – tiku pie augstākā vērtējuma 4.0, ieguvu dažādas akadēmiskās atzinības par labām sekmēm. Tādas balvas saņemt ir patīkami.

Plauktos pietiek vietas?
Par to neuztraucos (smejas). Mamma (Elita Laksa) parūpēsies. Visam jābūt līdzsvarā. Nākamgad ar gribasspēku un darbu centīšos sasniegt savus mērķus.

2018. gada 4. janvāris – parasta tikšanās ar Tampas žurnālistiem

Sezonas pirmajā spēlē Kitija Laksa pievienojās USF 1000 punktu guvēju klubam – tagad viņa tuvojas trešajam tūkstotim

2018. gada 3. marts, “Mohegan Sun Arena”: dažas dienas vēlāk Kitija un “Bulls” trešo reizi pēc kārtas sasniedza “American” čempionāta finālu

Vai ar treneri nācās vienoties par kompromisu – tu augustā brauc uz skolu, viņš septembrī apmeklē Pasaules kausu Tenerifē?
Viss notika ļoti laicīgi. Treneris ar sievu apmeklēja Eiropas čempionātu Prāgā, bet nepalika uz izslēgšanas spēlēm. Pēc kvalificēšanās atsūtīja īsziņu. Teica, protams, es atbalstīšu tavu spēlēšanu Pasaules kausā.

Augustā, atgriežoties Amerikā, atkal tikāmies. Uzzināju, ka viņš bija nosūtījis e-pastu trenerim Mārtiņam Zībartam vēl laikā, kamēr uzturējos Latvijā. Viņi jau bija visu izlēmuši. Skolas prasība – akadēmiskais gads sākas 20. augustā, man jāierodas uz pirmajām nedēļām.

Ceru laicīgi atgriezties valstsvienībā. Pārējais būs atkarīgs no ieguldītā darba. Skolā pēc (Pasaules kausa) izlozes par to zināja retais. Treneriem un personālam pavēstīju ar sajūsmu – mūsu grupā ir Ķīna, Senegāla un...ASV!

Ticu smagam darbam. Komandai, mūsu meitenēm, mūsu treneriem. Varam paveikt nopietnas lietas.

Septembrī pirmo reizi piedzīvoji viesuļvētru, kuras ceļš veda pāri Tampai. “Irma” bija piektās kategorijas viesuļvētra, taču, sasniedzot Floridu (landfall), tās spēks kritās līdz otrajai kategorijai. Evakuācijas pavēles tika izsūtītas gandrīz septiņiem miljoniem cilvēku, bet pavalsts gubernators ieteica apsvērt evakuēšanās iespēju pat 20 miljoniem floridiešu. Vai USF bija jāevakuējas?
Mūsu komanda palika kopā. Vienai meitenei vecāki dzīvo Tampā – vairāk iekšzemē, tālāk no applūstošajām teritorijām. Viņu ģimenes lielajā mājā pavadījām trīs dienas.

“Irma” Floridu sasniedza naktī. Pirmkārt, visi gulējām. Otrkārt, Tampā lielu postījumu nebija. Atsevišķās vietās austrumu piekrastē (Tampa ir tuvāk rietumu piekrastei) bija plūdi, zemās vietas applūda. Sākotnējās prognozes liecināja, ka “vētras acs” varētu virzīties mums pāri. Tā nenotika.

Rudenī komandai pievienosies Luīze Šepte. Tavs ieteikums viņai?
Atceroties savu sākumu, būs interesanti. Pirmajā gadā, kad apkārt nebija neviens latvietis, ieguvu unikālu pieredzi. Palīdzēšu Luīzei, cik varēšu, taču pieredzi būs jāiegūst patstāvīgi. Gan skolā, gan basketbolā var daudz iemācīties. Pats svarīgākais – daudz iemācies par sevi. Īpaši 18-19 gadu vecumā aizbraucot uz Ameriku.

Manuprāt, Luīze ir ļoti prātīga meitene. Smagi strādā izlases treniņos, skatās uz lietām pozitīvi. Tā jāturpina un jāpārnes uz Ameriku – tās ir iezīmes, kuras nepieciešamas, lai saprastos ar komandas biedrēm. Luīzei ir nepieciešamā motivācija un mentalitāte.

Kā esi iemācījusies sadzīvot ar ASV valdošo slavenību kultu un apsēstību ar sociālajiem tīkliem?
Tas noteikti nav vajadzīgs. Divdesmit pirmajā gadsimtā, īpaši mūsu paaudzei, viss notiek ap internetu. Priekšplānā izvirzījušies sociālie mediji, kur slavenības nosaka pēc sekotāju skaita. Neviens no tiem cilvēkiem nav īsts. Esmu domājusi par to – mazāk izmantoju elektroniskās ierīces.

“Offline” un “online” pavadītais laiks – manuprāt, pirmais iegūst arvien lielāku vērtību.
Noteikti, sākot ar pastaigu. Floridā ir vienkārši – aizbrauc uz pludmali un atslēdzies. Tas sakārto domas, rada jaunas emocijas. Var patērzēt ar īstiem, dzīviem cilvēkiem. Tas ir daudz foršāk nekā pavadīt laiku telefonā.