TwitterPaula Strautmane: "Braucam parādīt, kurš aizveda basketbolu uz Zviedriju"
@MarisNoviks
"Mums ir jāspēlē lielās arēnās un mēs varam tās piepildīt. Tai būtu jābūt normai. Lielākā zālē vairāk cilvēku var izbaudīt spēli un sieviešu basketbolu. Tā ir mūsu sirdslieta. Būs ļoti laba diena!" Paula Strautmane ar pārliecību gaida svētdien, 12. februārī, paredzēto Latvijas un Zviedrijas spēli "Avicii arena" Stokholmā.
Uzbrucēja pagājušajā gadā ar “Sedis Basquet” atkārtoja kluba vēsturē labāko rezultātu Spānijas čempionātā, pēc septiņu gadu pārtraukuma finišējot ceturtajā vietā. Pirms dažām dienām katalāņu klubs sagādāja lielāko pārsteigumu Eiropas kausa astotdaļfinālā, divu spēļu summā pārspējot Francijas komandu “Carolo Basket”.
“Kluba prioritāte ir sekmīgs starts Spānijas čempionātā – to var just,” pirmdien pēc treniņa “Rimi” Olimpiskajā centrā teica Paula Strautmane. “Spēlētājām lielāks vilinājums ir Eiropas kauss. Tajā uzrādījām labāko rezultātu kluba vēsturē, pārspējot visas cerības. Tas nenozīmē, ka viss ir beidzies.”
Pēc divām nedēļām “Sedis Basquet” gaida duelis pret divkārtējo Eiropas kausa ieguvēju – Aijas Jurjānes un Ievas Pulveres pārstāvēto Stambulas “Galatasaray” vienību. “Esam pierādījušas, ka varam spēlēt pret talantīgām un labi nokomplektētām komandām. Protams, “Galatasaray” augumu pārsvars mums sagādās pamatīgus izaicinājumus – viņu centri ir starp labākajiem Eiropā.”
Izslēgšanas spēles pret Lisabonas “Benfica” un Šarlvilas “Carolo Basket” pierādīja, ka “Sedis” spēj atrast sekmīgus risinājumus pat situācijās, ja pretinieces sezonā met vidēji par 20 punktiem vairāk. “Būs jāizdomā, ko liksim pretī “Galatasaray”. Tas būs atkarīgs no mūsu trenera (Hordi Gonsalesa) un viņa plāna. Ceru, ka izlases pārtraukums tiks veltīts, lai izdomātu, kā varam ieķerties.”
“Mūsu rezultātus Eiropas kausā nenoteica pretinieku komandas,” turpināja Paula. “Spānijas līgā parādījās, ka noteicošā ir mūsu pašu spēle. Lēmumu pieņemšana stresa situācijās, taktiskās izvēles radīja daudzus kāpumus un kritumus. Ja kāpumu ir vairāk, uzvaram ar +20. Ja kritumu ir vairāk, zaudējam ar padsmit punktiem. Tas ir galvenais, pie kā jāpiestrādā sezonas atlikušajā daļā.”
Vai “Benfica” un “Carolo Basket”, aizvadot izšķirošās spēles savās mājās, mēģināja izmantot kādas viltības? “Drīzāk otrādi. Piemērs – spēle pret “Castors Braine”. Viesos uzvarējām ar lielu pārsvaru. Atbildes spēlē mājās zaudējām ar lielāku starpību. Tas parādīja, ka divcīņas iznākumā mājas faktoram nav izšķirošā nozīme. Lielāka ietekme bija kalendāra blīvumam un ceļošanai.”
👉🏻 Deixo això per aquí i marxo...
— AE Sedis Bàsquet (@sedisbasquet) February 1, 2023
🙌🏻 BOOOOOOOOOOOOIIIIIIIG‼️@EuroCupWomen x #sentelsedis 🏔️🏀 pic.twitter.com/LNtgAUq7X6
No 5. janvāra līdz 4. februārim “Sedis” bija deviņas spēles “Liga Endesa” un Eiropas kausā. Īsts izaicinājums, ņemot vērā veiktos attālumus: La Seu – Lugo (750 kilometri gaisa līnijā) – Lisabona (500km) – Valensija (760km) – La Seu (350km, divas spēles mājās) – Madride (500km) – Šarlvila (1200km) – La Seu (860km). Braucot ar autobusu, attālumus parasti jāpareizina ar 1,3.
Tālākie galamērķi tiek sasniegti ar lidojumu palīdzību, taču ceļošana tāpat ir ļoti intensīva. “Daudzas spēlētājas pie tāda ritma nav pieradušas. Otrkārt, dzīvojam kalnos, blakus Andorai – tālu no visiem. Ceļošana, iespējams, ir grūtākā daļa no profesionālā sporta. Spēlējot šajā pilsētā un komandā, kā arī aizvadot divas spēles nedēļā, to var tiešām just.”
“Mūsu līmenis pie pašreizējā spēļu un ceļošanas režīma atšķiras. Tas pierāda, ka tādas lietas ir jāplāno – visos klubos,” secina Paula. “Mēs lidojam no Barselonas, kad iespējams, piemēram, uz Korunju vai Kanāriju salām. Uz Bembibri – 12 stundu brauciens autobusā. Nesūdzos, tā ir realitāte. Ja visas komandas atrastos divu stundu attālumā, būtu citādāk.”
Paula izaicinājumus uztver pozitīvi. “Man patīk tas, ko daru. Varu redzēt daudz dažādu vietu, taču tam ir cena. Piemēram, pēc izlašu pauzes gaida tāls ceļš uz Turciju. Tāls brauciens autobusā līdz Salamankai. Tur neko nevar darīt. Jāapzinās, ka tā ir. Jāmēģina rūpēties par savu ķermeni un sagatavoties. Kārtīgi jāēd, jādzer daudz ūdens, jāizguļas un viss būs kārtībā.”
No otras puses, Spānijas čempionātā ir daudz interesantu galamērķu. Katalonija, Galisija, Kastīlija, Basku zeme, Valensija, Mursija, Aragona, salas netālu no Āfrikas krastiem. “Kanāriju salas ir ļoti skaistas. Un, godīgi sakot, tas ir viens no vieglākajiem ceļojumiem. Tikai trīs stundu lidojums. Ļoti patīk Valensija un Saragosa.”
“Mums ļoti palīdzēja Stefānijas Vatsas pievienošanās. Spēlētājai ir grūti ienākt komandā sezonas vidū – joprojām vajadzīgs laiks, lai pielāgotos komandas spēles stilam. Mūsu trumpis ir aizsardzība, grūtāk klājas ar metienu precizitāti. Mēs varam noturēt citas komandas uz zema rezultāta, taču arī pašām jāiemet. Stefa šajā ziņā ienākusi pareizajā vietā – viņa var izveidot sev pozīciju un iemest.”
Divas dienas pēc mājas spēles pret Tenerifes komandu Paula bija Rīgā, lai valstsvienības sastāvā sāktu gatavošanos Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlei pret Zviedriju. Pirmdiena sagādāja patīkamu pārsteigumu – no Atēnām pēc ilga pārtraukuma atbrauca māsa Digna, kura pērn sāka profesionāles karjeru Austrālijā un Grieķijā.
Svētdien gaida spēle Stokholmas lielākajā arēnā. “Spēlēt pie pilnām tribīnēm ir katra sportista sapnis. Izjust spēli visiem kopā. Zviedrija svinēs savu basketbolu. Mums būs pagodinājums būt viesu lomā. Tā ir motivācija parādīt savu labāko basketbolu. Zviedru svētki viņiem nedod nekādu zaļo gaismu uzvarai. Brauksim, lai parādītu, kurš aizveda basketbolu uz Zviedriju.”
Paula atgādina, ka ar zviedrietēm palikuši nenokārtoti rēķini – pirms trīsarpus gadiem zaudējums savstarpējā spēlē liedza latvietēm doties uz Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālu Serbijā. “Novembrī Rīgā bija laba atmosfēra. Spēle bija izpārdota, daudziem cilvēku nepietika vietas tribīnēs. Tas bija pierādījums, ka sieviešu basketbols Latvijā kļūst arvien populārāks.”
Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs janvāra beigās izteicās, ka saredz krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos neitrālā statusā. “Bieži sakām, ka sports un māksla ir jātur tālāk no politikas. Savā ziņā tā ir taisnība, bet... Cilvēku pašcieņa un tiesības dzīvot ir pāri visam. Elites sportistiem ir atļauts paust savu nostāju, jo mūs redz kā valsts pārstāvjus.”
“Pilsonis nav individuāli atbildīgs par valsts varas lēmumiem, taču katrs ir daļa no valsts – tas uzliek pienākumu izdarīt spiedienu pret varu. Sportisti, kuri bijuši zem šiem karogiem, joprojām ir šo valstu pārstāvji – vai viņi to vēlas, vai nē.”
Paulai ap kaklu ir ķēde ar Latvijas kontūru. “Draudzene Luīze uzdāvināja, kad braucu mācīties uz Ameriku. Mīļa rota!”
