Gulbis: "Vācijai ir provokatīva un riskanta aizsardzība"

Par situāciju pēc Ziemeļmaķedonijas izstāšanās
Pirmdien saskārāmies ar kārtējo gadījumu, kuru nevaram ietekmēt. Koriģējām treniņprocesu, lai būtu gatavi psiholoģiski, mentāli un fiziski apstākļos, kad sešas dienas pēc kārtas divreiz dienā trenējamies. Tas ir ļoti nogurdinoši – tāpat kā visu dienu sēdēt istabā. Uzskatu, ka labi sabalansējām slodzes – savstarpējā sapratne dienu no dienas uzlabojas un cenšamies to integrēt rītdienas spēlei.

Par uzdevumu rītdienas spēlē
Sekojam līdzi pārējo spēļu rezultātiem, lai zinātu savu uzdevumu sestdien. Ticam – ja kopīgi izdarīsim sarunātās lietas, sasniegsim nākamo mērķi. Dažās situācijās tas var nebūt atkarīgs no mums, taču vispirms jāskatās, ko paši varam izdarīt – pārspēt Vācijas valstsvienību. Esam pasaulē labākajā vietā – Rīgā. (Izlases) darba ziņā viss ir labākajā kārtībā.

Spēlē nevajag domāt par vēlamo pārsvaru – jāspēlē atbrīvoti. Vācijas un Horvātijas spēle tam bija labs piemērs. Vācietes pirmajās piecās minūtēs sameta 21 punktu. Horvātietes ar pacietīgu spēli, neskrienot un neforsējot, diezgan ātri panāca 20 punktu pārsvaru.

Mūsdienu basketbols ir izrāvienu spēle. Vācijas spēle ir būvēta uz lieliem kāpumiem un kritumiem, (emocijām), kā to varēja novērot ceturtdien. Svarīgākā būs mūsu reakcija, lai neļautu viņām darīt lietas, kuras dod enerģiju, piemēram, skriet ātrajās pārejās un jaukt kārtis, pārejot uz zonas aizsardzību. Veidosim savu rokrakstu.

Par treniņa pielīdzināšanu spēlei
Sabraukuma formāts piedāvāja divus ļoti intensīvus vakarus ar maksimālu slodzi – ceturtdien un sestdien. Vakardienas treniņu centāmies pielīdzināt spēles intensitātei. Realitātē tas nav izdarāms bez laukuma tiesnešiem, preses tribīnes, tablo un pārējām lietām, kuras rada spēlei raksturīgo spiedienu. Centāmies pieradināt meitenes pie sestdien gaidāmā tempa. Redzētais patika.

Par spēles filozofiju
Novembrī pierādījām, ka ar komandas darbu varam uzvarēt tādu spēlētāju kā Ivana Dojkiča. Kopīgs darbs ilgtermiņā ir efektīvāks nekā vienas meistares veikums – tā varam izdarīt visvairāk. Mūsu spēlētājas ir drosmīgas un aukstasinīgas – visas 14.

Par Vācijas taktiku
Skrien ātrajās pārejās, meklējot spēlētāju groza apakšā (kura var uzbrukt vai apspēlēt viens pret vienu). Šoreiz vācietēm nav Marijas Guličas, taču ir piecpadsmitais numurs (Luīze Gaizelsodere). Viņa mūs pārsteidza iepriekšējā spēlē, atnesot daudz negaidītu punktu. Ir saspēles vadītāja (Sonja Brunkhorsta), ir spēlētāja, kura var saasināt (Laura Hebekere). Daudz nepietur bumbu, liela cīnītāja, kura ļoti aktīvi darbojas.

Pretinieču spēles zīmējums nav mainījies. Vācietes provocēs mest no distances, centīsies iet aizsargiem pa apakšu. Būs daudz brīvu metienu un riskantu darbību no pretinieču puses – viņas ļaus mest garajām spēlētājām. Vācijai ir provokatīva aizsardzība. Tā ir ļoti riskanta pret mūsu metējām – mākam mest, mākam mest pēc dribla.

Vācija liks lielāku akcentu uz groza apakšu – tā viņas spēlēja vakar un pirmajā spēlē pret mums. Sešas spēlētājas vakar spēlēja ilgāk par 30 minūtēm. Gaizelsodere ir bīstamākā basketboliste pašreizējā modelī – saņem bumbu vairāk nekā 60% uzbrukumu. Pamainīsim aizsardzību pret viņu. Divpadsmitnieku nosaukšu pēc vakara sapulces.