Aigars Nerips: "Izlases prioritāte ir labāko spēku apvienošana"

2012. gadā Latvijas izlase Neripa vadībā piekto reizi pēc kārtas kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram, savā grupā aizmugurē atstājot Grieķiju, Somiju un Luksemburgu. Ziemā par atvadām no valstsvienības paziņoja pamata centra spēlētāja Zane Tamane un Anete Jēkabsone-Žogota, savukārt Gunta Baško-Melnbārde un Ieva Kubliņa karjeru izlasē noslēdza pēc “Top 8” finiša 2011. gada čempionātā Polijā.

Pirms 2013. gada finālturnīra savainojumu dēļ spēlēt nevarēja Aija Putniņa, Sabīne Niedola un Kristīne Vītola, savukārt Lienei Priedei mācības noslēdzās tikai maija beigās. Ieva Krastiņa, Anete Šteinberga, Dita Liepkalne, Anete Horelika, Līga Šurkusa un Kitija Laksa finālturnīrā spēlēja pirmo reizi. Aija Brumermane un Anda Eibele finālturnīrā sacentās pēc ilgāka pārtraukuma, tādējādi no 2011. gada sastāva ierindā bija tikai Elīna Babkina (nespēlēja kvalifikācijā), Liene Jansone, Kristīne Kārkliņa un Zane Jākobsone.

Draudzības spēlēs komanda cīnījās labi, pieveicot FIBA ranga pirmā desmitnieka komandas Krieviju, Čehiju un Ķīnu (ķīnietes izdevās pieveikt pirmo reizi). Finālturnīrā tika piedzīvoti trīs zaudējumi pret nākamo vicečempioni Franciju, ceturtās vietas īpašnieci Serbiju un Lielbritāniju, kura spēja pulcēt 75% no Londonas spēļu sastāva. Šobrīd LBS nav apstiprinājusi sieviešu izlases stūrmani, bet Nerips veic basketbola kluba “TTT Rīga” galvenā trenera pienākumus.

Aigars Nerips, "TTT Rīga" galvenais treneris

"Salīdzinot sastāvus, dažās citās grupās konkurence solās būt lielāka. Tam nevajag pievērst uzmanību. Jāatceras, ka izlasē turpinās paaudžu maiņa, tāpēc nedrīkstam izturēties augstprātīgi. Pietiek neierasties dažām vadošām spēlētājām, lai šādai grupai cauri nāktos iet ar grūtākiem soļiem un smagāk izcīnītām uzvarām. Pulcējot pēc iespējas labāku sastāvu, mērķis ir viens – jātiek tālāk.

No pārējām piecām grupām kā interesantāko varu izcelt E grupu, kur favorītes ir Krievija un Zviedrija – komandas, kuras kārtoja svarīgus rēķinus Francijā. Skaidrs, ka Nīderlandei tādā kompānijā variantu praktiski nav. Spraigas cīņas solās būt A grupā starp Slovākiju, Poliju un Slovēniju.

Zinot, ka finālturnīram kvalificēsies grupu uzvarētājas un piecas no sešām otro vietu ieguvējām, uzskatu, ka lielākas grūtības iegūt otro labāko rezultātu būs grupās, kur spēlēs trīs komandas. Piemēram, ja otrās vietas īpašniece abas reizes zaudē grupas līderei, bilance var sanākt sliktāka nekā grupās ar četru komandu līdzdalību.

Spēļu režīms ir normāls, datumi zināmi, tāpēc iespējams veikt mērķtiecīgu gatavošanos. Jācenšas pulcēt visas spēlētājas, ideālā gadījumā iespēlējot labāko sastāvu gan kvalifikācijā, gan finālturnīrā. Iepriekšējā ciklā tas neizdevās, jo Francijā spēlēja citas spēlētājas nekā kvalifikācijā. Labāko spēlētāju klātbūtne, pirmkārt, palielina konkurenci. Notiek kvalitatīvāka un objektīvāka cīņa par vietām sastāvā. Prioritāte ir savu labāko spēku apvienošana, kas uzskatāma par pamatu augstāku mērķu sasniegšanai.

Mums nav jādzīvo eiforijā, balstoties uz agrāk sasniegtiem rezultātiem. Visi domā, ka līdzīgai dinamikai jānotiek pašai no sevis. Realitātē katram turnīram jāgatavojas vienlīdz nopietni, aizmirstot par pretinieku nenovērtēšanu. Ja izdarīsim visu, kas būs no mums atkarīgs, nevarēsim sūdzēties par iznākumu. Spēlētājām jācenšas iekļūt un noturēties Eirolīgā vai augsta līmeņa klubos, jo tāda līmeņa spēļu prakse nesīs vajadzīgo rezultātu izlases darbā."