Ainars Zvirgzdiņš: "Latvijas izlasei nekas nav neiespējams"

Treneris šovasar strādā gandrīz bez brīvdienām. LBL klubs "Jūrmala/Fēnikss", sieviešu valstsvienība, vīriešu valstsvienība, Beļģijas komanda "Castors Braine" – viss liecina, ka Zvirgzdiņš ir pieprasīts. Jūnijā viņam izdevās kļūt par pirmo treneri, kura komanda oficiālās spēlēs izcīnīja piecas uzvaras pēc kārtas.

Spēlētājas izlases darba organizācijā izceļ divas lietas – profesionāli noorganizētos treniņus un veselības aprūpi. Vai šie nosacījumi ir trenera dienaskārtībā pirms darba sākuma?
Paldies Latvijas basketbola savienībai, kas visu labi noorganizēja. Bija patīkami atrasties sakārtotā vidē, jo tā veicina augstāku spēlētāju un treneru pašatdevi. Mums neradās nekādas organizatoriska rakstura problēmas un varējām pilnībā nodoties treniņprocesam.

Sakārtota vide nav trenera ikdiena?
Ir, taču izlašu līmenī tā uzskatāma par īpaši svarīgu. Spēlētājas ierodas no dažādiem klubiem. Atbrauc pēc garas sezonas. Viņām gribas komforta sajūtu. Ja tāda būs, arī pašatdeve būs lielāka. Komfortam izlasē ir jābūt augstākajā līmenī. Lai sasniegtu mērķi, visām detaļām jābūt vietās. Nekas nedrīkst ietekmēt psiholoģisko sagatavotību.

Iegūta pieredze, strādājot Krievijas izlasē. Nodrošinājuma ziņā tie ir salīdzināmi lielumi?
Krievijas izlasei ir pavisam citas finanšu iespējas. Krievietes pārsvarā dzīvo treniņnometnēs (Novogorska un Horvātija bija izlases treniņu vietas – Sportacentrs.com). Mums pēc sezonas tas nav nepieciešams. Uzskatu, ka Latvijas izlasei bija sarūpēti nepieciešamie sagatavošanās apstākļi.

Trenerim ir psiholoģiski vieglāk strādāt kvalifikācijā nekā finālturnīrā?
Negribētu šķirot. Trenerim svarīgas ir katras sacensības. Atšķiras mērķi, uzstādījumi un pretinieki. Minētie faktori var ietekmēt gan spēļu kvalitāti, gan saturu. Kvalifikācijas cikla priekšrocība ir iziet laukumā pēc vairāku dienu pauzes. Tādējādi varējām pilnvērtīgi sagatavoties katrai spēlei.

Kā būs nākamgad?
Pirms finālturnīra gatavošanās plāns būs savādāks. Eiropas čempionātā spēles notiek agresīvā ritmā, katru dienu, ar dažām brīvdienām ilgākā laika periodā. Tur jābūt citai pieejai. Nākamgad mērķim jābūt noturēties 18 dienas.

Ainars Zvirgzdiņš un Latvijas basketbolistes. Foto: Romāns Kokšarovs

Aivars Vīnbergs, Ainars Zvirgzdiņš un Mārtiņš Zībarts

Kāds bija iekšējais mērķis pirms kvalifikācijas sākuma?
Pirmkārt, jāizveido komandas kodols, kas spēj cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Tā bija mana prioritāte. Ierados komandā, kur bija daudz man nezināmu spēlētāju. Daļu pirmo reizi ieraudzīju zālē, par dažām zināju tikai no statistikas.

Meitenes atbrauca no dažādiem klubiem ar ļoti dažādu sagatavotības līmeni. Iegūtā informācija mani darīja uzmanīgu, tāpēc pamatuzdevums bija cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Mums tas veiksmīgi izdevās.

Ceļazīmi uz finālturnīru izdevās nodrošināt vienu kārtu pirms turnīra beigām. Formāli pēdējā spēlē neko nevajadzēja, turpretī Itālijai uzvara bija daudz nepieciešamāka. Cits aspekts – sešas uzvaras nodrošinātu augstāku pozīciju Eiropas čempionāta izlozē.
Pirms spēles par to nerunājām.Visas spēlētājas pēc kvalificēšanās Eiropas čempionātam izjuta lielu prieku un atvieglojumu. Izcīnījām piecas uzvaras pēc kārtas, tādējādi galvenais darbs tika padarīts. Itālijā satikāmies ar agresīvu komandu ļoti karstā zālē. Tas kļuva par smagu pārbaudījumu. Šajā spēlē mums nekas neizšķīrās. Esmu priecīgs, ka meitenes turpināja cīnīties.

Tā bija vienīgā spēle ekstrēmos apstākļos?
Apstākļi Sicīlijā tiešām bija ļoti smagi. Mūsu motivācija un koncentrēšanās vairāk nebija tik augstā līmenī. Tas atspoguļojās rezultātā.

Itālijai trūka izteiktu centru, savukārt Portugālei un Igaunijai garais gals bija pamanāmāks.
Itālietes spēlēja ļoti agresīvu, vīrišķīgu basketbolu. Mājās viņas mūs burtiski izgrūstīja. Pret Igauniju sacensties bija vienkāršāk, jo komanda izrādījās klasiskā basketbola piekritēja. Portugāle ir ļoti sīksta, neparocīga komanda. Atslābināties nedrīkstējām nevienu brīdi.

Latvija pirmajās trīsdesmit minūtēs regulāri izvirzījās vadībā. Ceturtajā ceturtdaļā pārsvars vairākas reizes tika zaudēts, īpaši saskaroties ar presingu.
Pārsteidza, ka presinga pārvarēšana izrādījās mūsu vājais punkts. Man neizskaidrojamu iemeslu dēļ sākām zaudēt kontroli pār bumbu un spēli. Labi, ka tas notika uzvarētās spēlēs. Gaidāmajā klubu sezonā tām jāpievērš uzmanība. Treneriem to jāņem vērā, gatavojoties finālturnīram. Pretinieki mūs analizēs un var atkārtoti izvēlēties līdzīgu spēles stilu. Mums jābūt tam gataviem.

Ko treneri var darīt? Iesaistīt divas saspēles vadītājas reizē?
Izmēģinājām dažādus variantus. Liela nozīme ir izpildītāju sagatavotībai. Dažām meitenēm pēc sezonas izpaudās nogurums, kādai varbūt pietrūka pārliecība. Presinga radīto kļūdu bija pārāk daudz. Pretinieces avantūriski metās virsū, sedza pa trijām četrām. Mūsu spēlētājām vajadzēja darboties aukstasinīgāk – nolasīt laukumu, atdot piespēli un liegt sāncensēm gūt vieglus punktus.
Problēmas ir apzinātas.

Vai tā pārsvarā ir aizsardžu atbildība?
Tas nav tikai pirmo un otro numuru uzdevums. Svarīga ir visas komandas spēlēs organizācija. Izmēģinājām divus variantus presinga pārvarēšanai – gan ar garo, gan īso sastāvu. Redzētais rāda, ka ir, kur pilnveidoties.

Komandā bija divas saspēles vadītājas. Trenerim vajadzēja trešo?
Vēlos laukumā redzēt universālas spēlētājas, kuras var darboties vairākās pozīcijās. Divas saspēles vadītājas ir norma visās komandās. Bet! Otrajiem un trešajiem numuriem jābūt tik universāliem, ka viņi jebkurā brīdī var pārņemt šīs funkcijas. Mums tā bija un visas maiņas bija ļoti līdzvērtīgas. Viss nostrādāja, tiesa, reizēm kritām iekšā. Uz individuālās sagatavotības rēķina.

Kas tika ņemts vērā, vērtējot mazāk zināmās spēlētājas?
Treneru galvenais fokuss bija izvēlēties spēlētājas, kuras ar aizsardzības palīdzību var nodrošināt veiksmīgu spēli uzbrukumā. Trijās četrās nedēļās no dažādām spēlētājām salikt kopā komandu ir ārkārtīgi grūti. Tas nav gads, kura laikā vari eksperimentēt un kļūdīties. Vajadzēja ātri tikt skaidrībā, kurš un uz ko ir gatavs.

Nākamajā gadā varēs balstīties uz iestrādēm?
Jauns treneru korpuss darba sākumā vienmēr izveido kodolu, kurš nākotnē var risināt sarežģītākus uzdevumus. Vājos posmus var pamainīt. Treneriem izveidojusies nākotnes vīzija nākamajam gadam. Tās īstenošanos noteiks meiteņu darbs klubos, viņu pilnveidošanās.

Kodols ir atrasts?
Ceru, ka kodolam varēs pievienoties kāda spēlētāja, kura šobrīd spēlē augstākā līmenī. Tas varētu būt labs papildinājums un motivācija sasniegt augstākus mērķus.

Treneriem jārēķinās ar nezināmajiem – savainojumiem, piedāvājumiem no Amerikas vai karjeras beigām.
No tā pasargāts nav neviens. Kā pierādīja aizvadītā sezona, par to jāuztraucas vismazāk. Valstsvienībā sekmīgi iekļāvās plašākai sabiedrībai nezināmas spēlētājas, piemēram, Kate Krēsliņa un Kitija Laksa. Kate kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju, pierādot, ka Latvijā ir latviešu spēlētājas ar potenciālu. Šogad sastāvā tika meitenes, kuras komandā ieradās ar savainojumiem. Domāju, ka nākamgad iespējas būs arī spēlētājām, kuras atsāka spēlēt pēc savainojumiem.

Ainars Zvirgzdiņš uzklausa Aiju Putniņu

Minūtes pārtraukums

Kā vērtējams Kates Krēsliņas un Kitijas Laksas darbs?
Tik profesionālu attieksmi un pašaizliedzīgu darbu 18 gadu vecumā varu tikai uzslavēt. Man ārkārtīgi patika, kā viņas strādāja no pirmās dienas. Lēmums meitenes iekļaut sastāvā abām kalpoja par iedrošinājumu pilnveidoties.

Liels pluss bija Zanes Tamanes ierašanās.
Zanes atbraukšana visām meitenēm iedeva drošības sajūtu. Pārliecību, ka jābūt rezultātam. Zane ir pārbaudīta vērtība, diemžēl mājas spēlē pret Itāliju viņa guva savainojumu. Par laimi, Zane ļoti palīdzēja pirmajā cīņā pret Portugāli. Viņa bija tā, kuras nosvērtā darbība uzbrukumā un aizsardzībā nodrošināja panākumu. Tas radīja meitenēm pārliecību nākamajās spēlēs. Pieredzējušās spēlētājas šajā aspektā deva ļoti daudz.

Zenta Meļņika parādīja savu jaudu uzbrukumā. Viņai varēja būt lielāks spēles laiks?
Itālijas un Portugāles komandas viņai bija neparocīgas. Augumā īsas pretinieces, kuras spēlēja no perimetra. Tādējādi radās problēmas ar segšanu. Labāk klājās spēlēs pret Igauniju, taču kopumā Zenta iespēlējās ļoti labi. Latvijā nav neviena cita tik ražena, atlētiska un tehniski labi sagatavota centra spēlētāja. Nākotnē redzu viņu kā lielu draudu pārējām Eiropas komandām. Šogad viņai bija aklimatizācijas gads jaunā vidē – Latvijas izlasē un basketbola filozofijā. Ticu, ka viņas attīstība un progress jau nākamgad dos lielu ieguldījumu. Man ļoti patīk Zenta. Viņa ir ļoti apzinīga un strādīga.

Aija Putniņa pirms mājas spēlēm laukumā bija redzama pirmā un izcēlās ar nevainojamu attieksmi, savukārt Anete Šteinberga centībai pievienoja stabilitāti.
Vēlos paslavēt Aiju Putniņu. Šajā izlases modelī viņa kļuva par līderi gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Pavadīja laukumā daudz minūšu un iznesa lielāko spriedzi. Prieks, ka piecu gadu laikā viņa ir tā progresējusi, ka kļuvusi par Latvijas izlases vērtību. Stabilu vērtību. Tas dod pārliecību, ka nākotnē viņai ies vēl labāk. Ceru, ka Aija spēlēs labā klubā.

Anetei Šteinbergai ir lieliska attieksme un darbaspējas. Viņa ir ļoti agresīva spēlētāja, diemžēl pirms kvalifikācijas turnīra guva savainojumu. Anete nevarēja pilnvērtīgi sagatavoties un spēles laiks sanāca saraustīts. Varēja redzēt, ka viņa nebija labākajā sportiskajā formā. Nākamajā sezonā strādāsim kopā un centīšos viņu pacelt jaunā kvalitātē.

Mazās spēlētājas labi palīdzēja garajām?
Runājot par garo galu, prieks, ka visās spēlēs uzvarējām cīņu zem groziem. Otrkārt, radījam lielas problēmas pretinieču uzbrucējām. Zem mūsu groza viņām klājās ļoti grūti. Tādas pozitīvas lietas kļuva par mūsu panākuma pamatu.

Vairākas reizes ievērojamu pienesumu uzbrukumā sniedza Elīna Babkina. Viņai piemīt vajadzīgā nekaunība saasināt spēli un uzņemties iniciatīvu. Gan viņai, gan Ievai Krastiņai šoreiz vajadzēja iejusties, laukumā nākot uz maiņu, taču abas nospēlēja komandas interesēs.

Vairāk par 22 minūtēm vidēji laukumā sacentās tikai Aija Putniņa. Dažām līderēm spēles laiks nebija par mazu?
Skautinga un video analīzes rezultātā sagatavojām speciālus uzdevumus, izvēloties spēlētājas, kuras vislabāk varēja tos realizēt. Tas noteica spēles laiku. Mūsu akcenti nebija balstīti uzbrukumā. Tieši otrādi – spēlējām no aizsardzības, tāpēc laukumā atradās spēlētājas, kuras šo darbu darīja vislabāk. Varbūt riskējām, varbūt rīkojāmies nepareizi un nozagām minūtes uzbrukuma spēlētājām. Šoreiz risks attaisnojās.

Izņemot pēdējo spēli, pretinieces mums varēja iemest tikai līdz 60 punktiem. Tas ir normāls rādītājs. Pie minētajiem punktiem viņas tika vienīgi ceturtajā ceturtdaļā, kad cīņas liktenis faktiski jau bija izšķirts. Tas liecina, ka prasības aizsardzībā tika izpildītas. Rēķināt spēles laiku tādos apstākļos nav galvenais. Spēlētājām vajadzēja maksimāli koncentrēties darbam aizsardzībā.

No otras puses var pārmest – nav, kas met. Mums bija, kas met. Katra spēlētāja atnesa punktus komandas bagāžā, panākot piecas uzvaras pēc kārtas. Svarīgākais bija komandas uzdevumu izpilde, nevis statistikas sakrāšana nākamajam līgumam.

Eiropas čempionātā notiek atlase Olimpiskajām spēlēm. Tas ir trenera mērķis?
Man ir vairāki izaicinājumi. Pirmais bija atgriezties sieviešu valstsvienībā. Otrais mērķis ir sekmīgi nostartēt Eiropas čempionātā. Labs starts nodrošina iespēju spēlēt Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Mums ir jātiecas uz tādu mērķi. Ceru, ka meitenes šosezon savos klubos progresēs. Ticu, ka viņas uzlabos tehniski vājās vietas, nopietni strādās un nākamgad izlases treniņos parādīsies jaunā kvalitātē ar jaunu motivāciju. Nekas nav neiespējams! Jābūt drošiem, pārliecinātiem un jātic sev.

Ainars Zvirgzdiņš un Baiba Eglīte

Ainars Zvirgzdiņš un LBS prezidents Valdis Voins

Kad tika saņemts piedāvājums no Beļģijas?
“Castors Braine” interesi izrādīja jau pagājušajā gadā. Pavasarī interese kļuva nopietnāka un saruna atkārtojās. Tas nebija pēdējā brīža piedāvājums. Piekritu pēc ilgām pārdomām, jo biju pilnībā nolēmis atgriezties vīriešu basketbolā. Nodomu pastiprināja tas, ka Ainars Bagatskis uzaicināja kļūt par palīgu Latvijas vīriešu izlasē.

Janvāra beigās mani uzrunāja Latvijas Basketbola savienība. Kļuvu par sieviešu izlases galveno treneri un akcenti mainījās. Jaunais darbs nozīmēja, ka nākamo sezonu ieteicams pavadīt sieviešu klubā. Īpaši, ja klubs spēlē Eiropas kausos.

“Castors Braine” ir vadošais Beļģijas klubs. Ģeogrāfiski atrodas ļoti labā vietā, tuvu Francijai un Vācijai. Kluba plāni paredz aizvadīt pārbaudes spēles kaimiņvalstīs. Interesē basketbola filozofija, spēlētāju attīstības programmas, tendences. Vēlos iepazīt viņu sagatavošanās sistēmu. Jūtu, ka man nepieciešams turpināt strādāt augstā līmenī, ieskaitot piedalīšanos Eiropas kausos un spēles par medaļām.

Jūrmala nevarēja garantēt spēlēšanu Baltijas līgā?
Varēja, sarunas notika. Tiesa, sekmīgu startu Baltijas līgā lielā mērā nosaka kluba budžets un piesaistītie spēlētāji. Jautājums – vai gribam piedalīties tāpat, vai uzvarēt? Pašreizējā situācijā tā būtu mīņāšanās uz vietas.

Latvijas treneri pēdējos 10 gados kļuvuši pieprasīti Austrumeiropā. Vai ir bijuši piedāvājumi Centrālajā un Rietumeiropā?
Savā laikā esmu saņēmis piedāvājumus no Polijas un Ungārijas. Taisnība, ka Latvijas treneri pēdējos gados nav strādājuši Rietumeiropā. Tur ir diezgan aizsargāts tirgus. Klubi pārsvarā izvēlas vietējos speciālistus. “Castors Braine” piedāvājums ir iespēja iekļauties R ietumeiropas apritē. Iespēja uzlabot redzējumu par Eiropas basketbolu kopumā.

Vai klubā plānots piesaistīt vēl kādu Latvijas pārstāvi?
Nepārtraukti strādāju Latvijas izlasēs, tāpēc uz Beļģiju varēšu aizbraukt tikai 30. augustā. Čempioni sastāvus parasti nemaina. Lielas izmaiņas nav paredzētas, tikai treneru rotācija. Iepriekšējais treneris pāriet uz vīriešu basketbolu, savukārt jaunais treneris no vīriešiem pāriet pie sievietēm. Neizslēdzu iespēju, ka nākotnē klubu varētu papildināt vēl kāda latviešu spēlētāja vai speciālists. Septembra sākumā saskaņosim nianses.