Bertāns: "Pret "Rytas" aizsardzībā spēlēt bija ļoti viegli"

Žūrija septiņu sporta žurnālistu sastāvā - Guntis Keisels (basket.lv), kurš arī žūrijas priekšsēdētājs; Anatolijs Kreipāns (LTV7); Andrejs Siliņš (Sportacentrs.com); Ingmārs Jurisons (Sporta Avīze); Edgars Barbaks (radio SWH); Arvīds Rasa (Viasat Sport Baltic); Armands Sametis (Diena) – par MasterCard Baltijas Basketbola līgas (BBL) sezonas "SEB Basketbola Troksni" atzinusi Rīgas VEF aizsargu Dairi Bertānu. Vēl balsojumā figurēja Ernesta Kalves ("Nevežis") vārds un līdzjutēju izvirzītais Jānis Strēlnieks ("Ventspils").

Oktobrī par balvas ieguvēju kļuva Jānis Strēlnieks, novembrī un februārī – Ernests Kalve, decembrī – Māris Gulbis ("Ventspils"), janvārī – Dairis Bertāns (VEF), martā – Jurijs Aleksejevs ("Liepājas Lauvas"), bet pēc Kauņā notikušā vēsturiskā "Final Four" turnīra izvirzīts tika arī Sandis Valters (VEF). Bertāns balsojumā par sezonas uzvarētāju saņēma sešas balsis no septiņām iespējamajām, divas no līdzjutējiem pienācās Jānim Strēlniekam, bet viena balss tika atdota par Ernestu Kalvi.

Dairis šosezon regulārajā turnīrā vidēji spēlēja gandrīz 26 minūtes, guva 11,9 punktus (abākais rādītājs – 21 pret "Nevežis" 18. janvārī), atdeva 4,1 rezultatīvu piespēli (10 pret "Kalev" 25. februārī), izcīnīja 2,9 atlēkušās bumbas (8 pret "Kalev" 4. decembrī), izprovocēja 3,5 piezīmes (pa 7 divos mačos), pārtvēra 1,3 bumbas (7 pret "Perlas" 9. janvārī), pieļāva 2,6 kļūdas (7 pret "Perlas" 13. oktobrī), kā arī tika pie efektivitātes koeficienta +13,5 (+28 pret TTU). Četros izslēgšanas mačos Dairim 24 minūtēs 11 punkti, 2,5 piespēles, trīs izprovocētas piezīmes, 1,5 bumbas, 1,8 pārtvertas bumbas, divas kļūdas un efektivitātes koeficients +10,5.

Tu brauksi uz NBA finālsērijas maču!
- Nopietni?

Jā, esi atzīts par sezonas SEB Basketbola Troksni! Gaidīji ko tādu?
- Pārāk nedomāju par to, tas noteikti nebija mans mērķis, bet man liels prieks, ka tā. Ņemot vērā arī veiksmīgo Baltijas līgas "Final Four", šobrīd ir laba sajūta. Līdz šim brīdim sezona ir izdevusies, arī pašam individuāli viss kārtībā. Atliek uzvarēt Latvijas čempionātā un, ja tas izdosies, tad jau būs pavisam labs skats uz dzīvi.

Ja "Final Four" nebūtu izdevies tikt finālā, sezonu vērtētu citādāk?
- Droši vien. Ja mēs paliktu trešajā vietā, neviens par to nebūtu pārsteigts, tā būtu ikdiena, kas gadu no gada ir noticis ar Latvijas komandām "Final Four". Tev pašam iepriekšējā intervijā teicu, ka trešā vieta mūs neapmierinās un, redz, pareizi trāpīju. Lai gan pēc finālspēles bija arī vilšanās par otro vietu.

Var teikt, ka uzvara regulārajā sezonā nekādu īpašo gandarījumu nedeva?
- Ja mēs salīdzinām komandas, ar kādām mums bija jāspēlē sezonā un kādas komandas ir "Rytas" un "Žalgiris", tad, protams, nekādu gandarījumu atrast nevar. Mums bija jābūt pirmajiem, neviens nesaprastu, ja mēs nebūtu.

Kādas izjūtas uzvarēt komandu, kas līdz pēdējam cīnījās par iekļūšanu Eirolīgas ceturtdaļfinālā?
- Ļoti laba, protams! (smejas) Tagad atskatoties ar vēsu galvu, joprojām atceros tās emocijas, tās rada ļoti patīkamu sajūtu.

Pašam esot laukumā, piefiksēji mirkli, kad visa Kauņas halle vienojās "Lat-vi-ja!" skandēšanā?
- Jā! Tas bija tieši spēles pēdējā ceturtdaļā, un tas noteikti deva papildu emocijas un stimulu, lai aizvestu spēli līdz galam. Viss turnīrs bija līmenī, un atmosfēra zālē bija lieliska. Arī finālā, lai gan līdzjutēji nebija par mums, ja spēlē 5000 skatītāju priekšā, tas palīdz un uzlādē.

Vari iedomāties ko līdzīgu Latvijā, kad vietējie līdzjutēji, lai gan pret citu komandu, bet arī nostājas pret savu valsti?
- Domāju, ka mums tik traki nav. Ja Rīgā notiktu turnīrs, un "Ventspils", piemēram, spēlētu pret "Rytas", visa zāle tik un tā būtu par Ventspili. Mums tas naids nav iegājies tik traki, kā Lietuvā, kur viņi vienkārši necieš viens otru.

Viens ir atmosfēra, bet otrs – ko laukumā spēj parādīt. Kas bija noteicošais, lai uzvarētu "Rytas"?
- Visi bijām maksimāli koncentrējušies, bijām gatavojušies rūpīgi un smalki divas nedēļas. Aizsardzībā bija ļoti viegli spēlēt, jo zinājām visu, ko viņi darīs. Tikko viņi parādīja sadarbību, ko grib veidot, visi zināja, kā kuram jānostājas un kas jādara, lai izjauktu viņu iecerēto. Visas bumbas, ko Artjoms pārķēra, viņš jau pirms tam zināja, ka tur dos piespēli, tāpēc arī izdevās. Bijām vairāk un labāk sagatavojušies. Iespējams, arī vairāk gribējām pierādīt, ka varam uzvarēt.

Kas pietrūka pret "Žalgiri"?
- Ai... (nopūšas) Iespējams, soliņš, jo viņiem tomēr visi, kas nāca laukumā, bija vienlīdzīgi, bet mēs bijām aptuveni astoņi spēlētāji, kas sadalīja spēles laiku. Protams, arī tas, ka viņi bija mājinieki, nospēlēja savu lomu, jo savu skatītāju priekšā viņi nedrīkstēja zaudēt.

Kā pats nospēlēji "Final Four"?
- Normāli.. Vienmēr griba labāk, bet galvenais, ka komandai labi gāja. Ja tā notiek, tad arī pats varu būt apmierināts ar savu sniegumu.

Kā mainījās emocijas pēc "Rytas" un "Žalgiris" mačiem?
- Mums mikroklimats komandā vienmēr ir bijis ļoti labs, bet domāju, ka pēc šī turnīra mēs vēl vairāk saliedēsimies un būsim gatavi cīņām Latvijas līgā.

Nav bail, ka varētu iestāties eiforija, kas nospēlētu negatīvu lomu atlikušajai sezonas daļai?
- Domāju, ka tā nebūs. Nav tā, ka tikai vienu vai divas spēles esam labi nospēlējuši. Mēs jau ilgāku laiku rādām labu sniegumu un ar katru aizvien labāk. Mūsos nav pašpārliecinātības, bet gan pārliecība par saviem spēkiem un to, ka esam stiprāki.

No malas izskatās, ka pēc Butauta atnākšanas esat bez maz vai sākuši lidot laukumā. Ko viņš tādu izmainīja?
- Īsti jau nekas taktikā nav mainījies. Varbūt vienkārši nostrādāja tas, ka Butauts kā cilvēks ir pavisam citādāks, nekā Kurtinaitis. Viņš māk atrast un pateikt īstos vārdus katram spēlētājam. Sapulcē pirms spēles viņš nerunā 15 minūtes, bet atnāk un pasaka divus teikumus, kas palīdz džekiem uzvilkties, un visi ir gatavi iet kapāt!