Šķēle: "Ja nebūtu "Kalev", iespējams, basketbolu vairs nespēlētu"

Armands intervijā atklāj, ka vienubrīd iezagušās domas par basketbolista karjeras beigšanu: "Tik tālu bija aizgājis, ka pat nevarēju tikt Latvijas komandās. Protams, bija kaut kādi iemesli, traumas, taču - ja divas normālas Latvijas komandas nevar tevi vienkārši paņemt sastāvā un dot iespēju... Nedomāju, ka biju tik švaks, arī miljonu neprasīju, taču nevienam nebiju vajadzīgs. Ja nebūtu "Kalev", kas mani tobrīd paņēma, ļoti iespējams, basketbolu šobrīd vairs nespēlētu. Taču viņi uzdrošinājās paņemt mani no pilnīgākās bedres un deva iespēju. Kādu izmantoju, kādu varbūt ne, taču treniņos atdevu sevi par simt procentiem - lieku roku uz sirds. Spēlēs kaut kas nesanāca biežāk, taču kopumā varu teikt, ka pārliecību esmu atguvis. Sapratis, ka kādam varbūt vēl esmu vajadzīgs un varu būt noderīgs. Šobrīd arī fiziski jūtos ļoti labi."

Tāpat Armands atklāti stāsta par karjeras līkločiem un iespējām, kas palaistas garām, tiesa, ne paša vainas dēļ "Bija arī Maskavas "Dinamo", kas bija gatavs mani ņemt par 600 000 dolāru sezonā," laiku, kad spēlētāju vēl saistīja līgums ar "Baronu", atcerējās Šķēle, "Taču [Ivo] Zonne parūpējās, lai tas nenotiktu. Zonne man izdarīja daudz laba, taču arī daudz slikta. Negribu par to īpaši runāt, taču viņš mani nelaida prom, jo pašam vajadzēja. Runāja par mani sliktu, lai citi mani neņemtu, sak - kam jums viņš tāds un šāds vajadzīgs. Bet pašam, redz, tikmēr vajadzēja..."

Ar šāda rakstura problēmām basketbolists saskāries jau agrā karjeras posmā: "Tas pats notika arī Polijā. Tolaik mani 19-20 gadus vecu džekiņu gribēja izpirkt Madrides "Real". Ņemt kā otro numuru aiz muguras [amerikānim Luisam] Bulokam. Bet "Anwil" paprasīja 500 000... Ko es varēju darīt? Manā līgumā nebija punkts par to, kāda summa jāmaksā tam, kas gribētu mani izpirkt, tāpēc klubs varēja teikt, cik grib. Jūtot, ka interesējas tādas komandas, protams, viņi prasīja pamatīgu "piķi". Kaut gan viņi jau tā uz mani labi nopelnīja."

Aizvadītās sezonas laikā Šķēle neslēpa, ka vēlētos mēģināt atgriezties augstākā līmenī nekā spēj piedāvāt Tallinā, un iespējas esot bijušas. Aizsargu komandā vēlējusies redzēt "Ventspils" vienība, taču Armands vēlējies līgumā punktu, ka ir iespēja aiziet, ja tiek atlaists treneris Vētra. "Jā, tas bija viens. Otrs - gribēju līgumu uz diviem gadiem, bet viņi tikai līdz sezonas beigām. Salīdzinot ar "Kalev", līgums īstermiņā man būtu bijis labāks, taču man bija svarīgi nodrošināties arī uz nākamo sezonu. Uz to "Ventspils" nebija ar mieru, process sabremzējās un beigās paliku Igaunijā."

Tāpat ne reizi dzirdētas runas par Šķēles potenciālo pievienošanos Latvijas čempionei Rīgas VEF, un zināma līmeņa sarunas esot notikušas... "Šķiet, viņiem jau 3-4 reizes bijušas visādas sapulces par šo... Es jau vairs nevaru saprast, kurš runā taisnību, kurš melo! Tik sarežģītas bija visas tās "čakarēšanās". Vienreiz, otrreiz, "vai tu nāksi", "nu, tad šoreiz tiešām" utt. Tad jā, tad nē, tad atkal jā un tad atkal - nē... Vienā brīdī tas jau kļuva smieklīgi. Ja ne, tad ne. Tad nav vairs ko tālāk runāt. Cik var atkal kādu pierunāt vai kādu sarunāt! Ja nevajag, nevajag, tā arī pasakiet! Viss taču kārtībā un saprotams - visiem izpatikt nav iespējams."

"Jā, es labprāt spēlētu VEF. Esmu to jau teicis. Sezonas laikā skatījos, man patīk, kā viņi spēlē. Daudz pazīstamu spēlētāju, ar kuriem būtu viegli spēlēt kopā. Iespēja būt mājās - jā man tas patiktu. Taču, ja negrib, negrib - ko man darīt..."

Pilna intervija ar Armandu Šķēli jaunajā "Sporta Avīzes" numurā. Elektroniski to iespējams lasīt šeit: Sporta Avīze. 2012.gada 27.numurs...