Sāp ceļgals? Konsultē sporta ārste Sandra Rozenšoka. 2.daļa

 „Pēdējā laikā vairākām jaunatnes izlašu dalībniecēm karjeru pārtraucis smags savainojums – ceļgala krustenisko saišu plīsums. Nelāga sagadīšanās vai signāls par nepietiekamu sagatavotību un traumu profilaksi?”

Katrs gadījums ir individuāls, tomēr problēma patiešām rodas nepatīkami bieži. Varbūt to var saistīt ar nepietiekamu profilaksi.

Lai ceļgala locītava būtu stabila, jādomā gan par augšstilba priekšējo un aizmugurējiem muskuļiem, kas visu laiku tiek trenēti, gan par sānu stabilitāti. Par iekšējiem un ārējiem muskuļiem, par to mērķtiecīgu trenēšanu. Par stabilitāti, iekļaujot līdzsvara vingrojumus – tas būt pats pamats.

Otrkārt, obligāti jāizpilda stiepšanās  vingrojumus. Ļoti svarīgi tos izpildīt kvalitatīvi, nevis vienkārši – kā māk, tā dara. Arī līdzsvara vingrojumus, lai iesaistītu dziļos muskuļus.

Parasti ceļgala krusteniskās saites plīst, kad ķermeņa inerces dēļ augšstilbs aiziet uz priekšu attiecībā pret apakšstilbu. Basketbolistiem ir ļoti stipri attīstīts priekšējais četrgalvainais muskuli, un nav, kas pretī tur līdzsvaru. Celis būs stabils, ja visas četras puses būs nostiprinātas.

Starp citu, risku palielina jaunie apavi ar absolūti neslīdošām zolēm. Tās apstādina pēdu, apakšstilbu, bet ķermenis ar svaru aiziet uz priekšu.

„Kā laikus pamanīt, ka bērns nonācis riska zonā – ceļgals var neizturēt slodzi?”

„Pats sportists jau vislabāk jūt savu ķermeni un, ja ir aizdomas par muskuļu disbalansu, vajag rīkoties.

Vislabāk konsultēties ar sporta ārstiem, kuri var novērtēt arī funkcionāli, bez īpašas izmeklēšanas. Cik celis stabils, kad lec no sola, uz priekšu, uz sāniem. Var redzēt vai celis iet uz iekšu, vai neiet. Var redzēt vājos punktus.

„Lasīju LBS fiziskās sagatavotības trenera Viktora Lāča ieteikumus, cik svarīgi ir pareizi iesildīties, pareizi skriet utt. Diemžēl jūtu, ka puikam ikdienā sporta skolā no tā visa nekas nenotiek – gandrīz visu treniņa laiku viņi darbojas ar bumbu. Ko darīt?”

Katrs treneris jau grib labu, bet bieži spiež laika trūkums – nodarbības laikā gribas slīpēt tehniku, taktiku un vispārējā fiziskā sagatavotība mēdz palikt novārtā. Iespējams daļēji pietrūkst skatījuma kopumā – uz sportistu kā vienotu veselu organismu. Lai trāpītu grozā, pareizi jāstrādā visam ķermenim, ne tikai rociņai.

Ja jūtat problēmas, par tām vajag runāt ar treneriem. Turklāt ir iespēja apmeklēt papildus nodarbības fiziskās sagatavotības treneru vadībā. Tas attiecas ne tikai uz jaunatnes izlašu kandidātiem. Pareizas kustības un vesels labi attīstīts  ķermenis noderēs ne tikai profesionāliem basketbolistiem.

„Meitas komandas biedrene sarāva krustenes, un tagad pārdzīvo gan pati, gan vecāki – sapņi par lielo sportistes karjeru jau izsapņoti...” 

Tā noteikti nav, kaut gan pēc operācijas rehabilitācijas processilgs vismaz sešus mēnešus. Zinu gadījumus, kad par savainoto vietu izdodas aizmirst tikai pēc diviem gadiem, taču atgriešanās noteikti ir iespējama.

Bet – lai tā izdotos, jābūt ļoti kvalitatīvai rehabilitācijai. Par tās programmu jākonsultējas ar sporta ārstiem un fizioterapeitiem, kuru rekomendācijas stingri jāievēro un jāizpilda. Vienlīdz svarīgi ir nepārcensties un arī lieki nesaudzēt sevi.

Ja krusteniskās saites plīsušas pusaudža vecumā, iespējas, operāciju nevarēs veikt uzreiz. Saite, ko atjauno, paņemot daļu paša cilvēka muskuļa cīpslas, tiks piestiprināta ļoti tuvu augšanas zonām, tāpēc ir risks, ka var apstāties kājas augšana.

Bet arī operācijas gaidīšanas laikā ir ļoti svarīgi mērķtiecīgi darboties, lai nostiprinātu muskuļus un pašu ceļgalu.  Vislabākie rezultāti ir, ja strādā dienu pirms operācijas un atsāk darboties pēc iespējas drīzāk pēc tās. Ja palaižas slinkumā, muskuļi strauji zaudē tonusu un vēlāk jāiegulda ļoti smags darbs, lai atgūtu formu.

basket.lv

P.S. Vēlaties ko uzzināt, noskaidrot vai precizēt? Rakstiet: guntis.keisels@lbs.lv