Pavasara palīdzība ziemas nogurdinātam organismam
Iepriekšējā sarunā teicām stingru „Nē!” tā dēvēto enerģētisko dzērienu lietošanai sportisko rezultātu uzlabošanas nolūkos. Bet kā tad garās ziemas novārdzinātajam organismam palīdzēt tikt galā ar sportiskajām slodzēm? Turpinām sarunu ar sporta ārsti Sandru Rozenštoku.
Pavasara nepatīkamie blakusefekti - nāk miegs, nevari koncentrēties ne mācībām, ne basketbola spēlēšanai, ķermeni pārņem bezspēks. Reklāmas aicina visas problēmas atrisināt iedzerot dažus malkus uzmundrinoša šķidruma, bet sarunas pirmajā daļā secinājām, ka tā nav pareizākā izeja. Ko tad darīt, lai bumba kristu grozā tikpat labi, cik oktobrī?
Pamata atjaunošanās līdzekļi ir vienkārši – atpūta, miegs un pareizs uzturs. Lai kā šķiet, ka pietrūkst laika mājasdarbiem vai sērfošanai internetā, uz miega rēķina to ietaupīt nedrīkst. Miega laikā visu orgānu darbība ir vismierīgākā, muskuļu tonuss viszemākais. Viss atpūšas. Tātad: ja nāk miegs – jāiet gulēt. Ja no rīta nevar pamosties, tātad jāiet gulēt vēl agrāk. Vai jāieklausās organismā un jāatrod iespēja pagulēt pēc pusdienā. Nevis jāķeras pie uzmundrinošiem līdzekļiem.
Tātad jāuzmanās ar dzērieniem...
Jā, ar dzērienu saturu, bet nekādā gadījumā nevajag ierobežot šķidruma uzņemšanu. Sportistam jāpierod dienā uzņemt vidēji divus litrus šķidruma. Ja intensīvi treniņi karstā laikā – arī vairāk. Rēķinot kopā ne tikai dzērienus – arī augļus, zupas. Var jau pieradināt organismu iztikt ar krūzi ūdens dienā, bet tas nav labi nevienam un īpaši kaitē sportistiem. Tieši otrādi – jāpierod lietot šķidrumus.
Un nevajag orientēties pēc slāpēm. Patiesībā slāpes ir novēlota pazīme, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Ja cilvēks jūt slāpes, tas nozīmē, ka jau zaudēti divi procenti ķermeņa svara. Kad zaudēti četri procenti, sāk zust darba spējas, grūti noturēt uzmanību utt. Tātad jādzer, kamēr slāpju vēl nav.
Kā vēl stiprināt jauna sportista organismu?
Uzturs kļuvis vienveidīgs, produkti vairs nav tik vērtīgi, skolas slodze paņem daudz enerģijas - marts ir īstais laiks, lai izdzertu multivitamīnu kompleksu. Atbilstoši vecuma grupai - tādu, kas piemērots bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem. Vitamīni palīdzēs uzturēt imunitāti.
Otrkārt, pavasarī ļoti svētīgi ir pirmie zaļumi, kas jau lien ārā no Latvijas zemes: redīsi, salāti, spināti. Visos ir ļoti daudz minerālvielu un vitamīnu.
Minerālvielām bagāti ir arī augļi, bet pavasarī dažkārt labāk ēst žāvētos. Ja laikus novākti, tie ir bagātāki ar kāliju, magniju, nekā no skata tik svaigie pārziemojušie āboli.
Vai ir vēl kādi īpaši ieteikumi pavasara ēdienkartei?
Ļoti noderīgi ir saliktie ogļhidrāti - griķi, rīsi, makaroni, kas dod enerģiju ilgākam laikam. Dārzeņi. Salāti - viena veida, lai nav gremošanas traucējumu riska.
Noteikti vajadzīgas 3-4 ēdienreizes dienā. Plus kāds auglis, banāns pirms treniņa.
Jābūt līdzsvaram starp uzņemto un patērēto enerģiju. Ķermeņa svars var būt pārāk liels arī trenējoties sešas reizes nedēļā, jo organisms ātri pielāgojas. Jo lielāka aktivitāte, jo lielāka apetīte.
Ēšanas režīms. Skaidrs, ka nav labi sātīgi paēst īsi pirms treniņa, bet vai ir kādi ierobežojumi pēc tā?
Nav pareizi, ja vecmāmiņa jauno censoni pie sporta zāles durvīm sagaida ar sešiem pīrādziņiem. Pirmo stundu pēc vissmagākās nodarbības vēlams ļaut organismam atjaunoties, izmantot savas rezerves.
Fiziskā aktivitāte paaugstinājusi cukura līmeni asinīs, bet tā rada sāta sajūtu. Tāpēc nevajag organismam mākslīgi uzmākties ar barību, tam ir savas rezerves ir, kuras treniņa laikā nebūt nav izsmeltas. Katrs treniņš taču nav maratons. Dabīgā izsalkuma sajūta radīsies, kad glikozes līmenis nokritīs.