Nikolajs Romaņenko: Daugavpils basketbolistes tēmē uz LSBL pirmo četrinieku

Pērn DU komanda LSBL ierindojās 6.vietā. Daugavpilietes kļuvušas stiprākas vai pretinieces – vājākas?

Par pretiniecēm neko sliktu negribu teikt, bet augstākā līmeņa spēlētāju Latvijā nav palicis daudz. Savējās gan paslavēšu. Ja psiholoģiski sagatavojamies spēlei un viss iet no rokas, varam veiksmīgi cīnīties ar ikvienu komandu. Protams, izņemot TTT Rīga.

Statistika liecina, ka četrās no piecām uzvarētajām spēlēm daugavpilietes iemetušas vismaz 10 trīspunktniekus...

Jā, kādi ieroči ir, ar tādiem karojam (smejas). Ja trāpām 13 no 23, kā tikko Liepājā, pat pretinieku treneri atzīst, ka tādā dienā viņiem nekas vairs nav darāms. Snaiperes mums labas. Liepājā Olga Lakomko  iemeta septiņus tālos no astoņiem – protokolā rakstīts no 10, bet divi bija pēdējās sekundes metieni no centra. Pirms tam pret TTT Juniorēm Kristīne Egle trāpīja 9 no 12... Daba mūsu meitenes nav apveltījusi ar ļoti gariem augumiem, tāpēc biežāk jāuzbrūk no tālienes. Un cītīgi jāstrādā aizsardzībā.

Kā izdevās izbraukumā uzvarēt divās saspringtās galotnēs pēc kārtas?

Palīdzēja pieredze un veiksme. Pret Latvijas Universitāti panācām 20 punktu pārsvaru, taču neiemetām ātrajā uzbrukumā nogroza apakšas un laime pagrieza muguru. Labi, ka piecas sekundes pirms beigām, kad jau bijām zaudētājos, Olga Jevsejeva aukstasinīgi iemeta abus sodus. Arī Liepājā gāja ļoti grūti.

Pirms sezonas par medaļām nesapņojāt. Tagad apetīte augusi?

Vēl jau viss priekšā. Protams, gribam trāpīt pirmajā četriniekā. Tur noteikti būs TTT Rīga, šogad atkal stipras ir Cēsis, arī RTU/Merks, ar ko vēl nav spēlēts. Par ceturto vietu varam pacīnīties. Konkurentu gan netrūkst, jo daudzas komandas ir spēkos līdzīgas. Čempionāts ir interesants.

Savā laukumā pārliecinoši zaudējāt ne tikai TTT Rīga, bet arī Cēsīm (36:73)...

Slikti spēlējām aizsardzībā, savukārt pretinieces cieši sedza, bija ātrākas. Pieredzējušas spēlētājas. Vispār pagaidām labāk esam spēlējušas izbraukumā. Nezinu, varbūt traucē atbildības izjūta savas publikas priekšā. Svētdien spēlēsim Cēsīs – pamēģināsim kaut ko izdarīt (smejas).

Daugavpilī uz spēlēm nāk daudz skatītāju?

Tāds pulciņš nāk. Vairāk nekā Rīgā.

Komandā spēlē tikai daugavpilietes?

Jā, tikai savējās. Gribam, lai tā būtu.

Bet kāda centra spēlētāja palīgos taču noderētu...

Noderētu, aizsardzībā grūti cīnīties ar pretinieču garajām, bieži jāpaļaujas tikai uz zonu. Ceru, ka pēc Jaungada vairāk varēs palīdzēt Viktorija Semjonova, kura kādu laiku netrenējās un nespēlēja ģimenes apstākļu dēļ, un vēl nav īsti atguvusi sportisko formu. Vispār sastāvs varētu būt plašāks, jo tagad labākajām katrā spēlē jācīnās vairāk par 30 un pat 35 minūtēm. Inga Borodavko spēlē TTT, Karīna Egle vispār aizgājusi no basketbola, arī viena no mūsu jaunajām – Margarita Širokova – nevar savienot spēlēšanu un mācības...

Esat īsta amatieru komanda?

Protams! Palīdz Daugavpils dome, palīdz Daugavpils universitāte, bet meitenēm milzīgs paldies par entuziasmu un apzinību. Dažas nāk uz treniņiem ar visiem bērniem un man ne tikai jāvada nodarbības, bet arī jāpieskata trīs četrus mazos, kuri ņemas pa zāli (smejas). Kopā pieci treniņi nedēļā iznāk.

Jauni talanti Daugavpilī arī aug?

Aug, bet tā ir tālāka nākotne. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ „pazaudējām” deviņdesmito gadu vidū dzimušo spēlētāju paaudzi. Mazliet jau palīdz 1997.gadā dzimusī Tatjana Savicka, ceram uz 1998.gadā dzimušajām meitenēm, kuras izcīnījušas medaļas Jaunatnes līgā. Bet viņām vēl jāpaaugas.

Guntiz Keisels