Latvijas – Igaunijas līgas Decembra spēlētāja: Ance Aizsila

Guntis Keisels 2017-01-05 18:49

22 gadus vecā RSU komandas aizsardze deva svarīgu ieguldījumu komandas izšķirošajā cīņā par iekļūšanu pirmajā četriniekā, vidēji katrā mačā laukumā pavadīja 38 minūtes 54 sekundes, guva 19,5 punktus, izcīnīja 5,5 atlēkušās bumbas, izdarīja 3,5 rezultatīvas piespēles un 4,5 reizes bloķēja pretinieču metienus. Latvijas – Igaunijas līgā par Oktobra spēlētāju tika atzīta Trīne Kasemegi (Tallinas Universitāte), par Novembra spēlētāju – Ieva Vītola (“Vega1/Liepāja”).

BJBS “Rīga/Rīdzene” audzēkne (treneris Ainārs Čukste) Latvijas jaunatnes izlašu sastāvā savulaik piedalījusies sešos Eiropas jaunatnes čempionātos, trīs sezonas aizvadījusi “TTT Rīga” sastāvā, izmēģinājusi spēkus Francijas un Vācijas komandās, bet pērnās sezonas nogalē atgriezās Latvijā, iesaistoties RSU komandas sastāvā.

“Gribēju pamainīt gan vidi, iegūt jaunu pieredzi, iemācīties valodu. Cerības attaisnojās. Jo īpaši Vācijā, kur spēlēju virslīgas klubā, un viss bija kārtībā gan basketbola laukumā, gan sadzīvē.”

Kāds ir basketbols Vācijā, salīdzinot ar Latviju?

Agresīvāks. Un ir daudz līdzvērtīgu komandu – piemēram, otrajai vietai nebūt nav garantēta uzvara pār pastarītēm. Daudz saspringtu un interesantu spēļu.

Vācijā biji profesionāli. Kāds ir statuss Latvijā?

Studējoša basketboliste. Mācos LSPA trešajā kursā un studiju sakārtošana bija viens no iemesliem, kāpēc atgriezos Latvijā. Tikko biju trenera praksē savā sporta skolā “Rīdzene”.

Latvijas – Igaunijas līgā esat tikušas pirmajā četriniekā. Tēmējat vēl augstāk?

Objektīvi “TTT Rīga” ir favorītes, ar kurām ikvienai komandai grūti spēkoties. Par Somijas komandu, ar kuru spēlēsim sestdien un svētdien, informācijas vēl nav. Liepājnieces krāj vērtīgu pieredzi Austrumeiropas līgā. Pirmajā mačā viņām pamatīgi zaudējām, bet dažādu iemeslu dēļ nebijām labākajā sastāvā un labākajā sportiskajā formā. Pati ne uz vienu spēli neiešu zaudēt. Katrā spēlē jābūt kādam mazam mērķim un, tiecoties tos sasniegt, var paveikt arī lielas lietas.

Abas ar dvīņumāsu Kati esat daudz spēlējušas jauniešu izlasēs, bet vienā ziņā viņa aizsteigusies priekšā – valstsvienības sastāvā piedalījusies Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vai ir papildus motivācija šai ziņā viņu panākt?

Iekļūšana valstsvienībā ir izaicinājums jebkuram spēlētājam – neatkarīgi no tā, vai māsa jau spēlējusi. Arī man.